Mana dzīve ir kļuvusi gaišāka

Apeniete Anna Orlova nekad nesēž dīkā. Pat skatoties televizoru, viņas rokās vienmēr ir kāds skaists tamborējums.

Apeniete Anna Orlova nekad nesēž dīkā. Pat skatoties televizoru, viņas rokās vienmēr ir kāds skaists tamborējums.
Bez tamborēšanas Annai ir garlaicīgi.
Smalka sedziņa tamborēta kopā no vairākiem maziem ziedu elementiem, mazs eņģelītis ar spārniņiem, neliels tamborēts groziņš, kurā var ielikt, ko vien sirds kāro, galdauts ar pašas domātiem rakstiem...
Annas Orlovas istabā rokdarbu ir milzum daudz. Lai gan Anna apgalvo, ka lielākā daļa rokdarbu ir atdota vai atdāvināta radiem un draugiem, kad viņa izklāj tamborētās sedziņas un izkārto uz tām groziņus, istaba pārvēršas skaistā izstāžu zālē.
Šī aizraušanās Annai esot jau no jaunības dienām. Sieviete tamborē savam priekam. "Reizēm darbus aiznesu uz kādu izstādi. Pagājušajā gadā ar rokdarbiem piedalījos arī Amatnieku dienās Alūksnē," stāsta A.Orlova.
Tamborē pat naktīs
Annai patīk smalki darbi. Krustdūrienā viņa izšuvusi krāsainas sedziņas. Kādreiz rokdarbniece labprāt arī adījusi. Vēl šobrīd prieks par pašas adītajiem džemperiem un svārkiem. Tomēr pirms kāda laika par sevi likusi manīt sirds. A.Orlova bija dzirdējusi, ka adīšana kaitē sirdij, tāpēc viņa pievērsusies tamborēšanai. Anna ir izmēģinājusi arī dažādas tamborēšanas tehnikas.
"Esmu pamēģinājusi strādāt lentīšu tehnikā, arī tamborēt ar speciālu dakšiņu, tomēr ar parasto tamboradatu darboties ir visvieglāk," atzīst rokdarbniece, paskaidrojot, ka tamboradatai ir jāatbilst diega resnumam.
Par diegiem Anna nebēdā. Viņas meita strādā veikalā un diegus māmuļai pasūta kādā Rīgas firmā. Pensionāri uztrauc vien tas, ka diegi ir kļuvuši daudz dārgāki, bet tamborēšanai vajag daudz diegu. Rokdarbu prasmes A.Orlova apguvusi pašmācības ceļā.
"Lai arī sākumā tik ātri tā lieta negāja uz priekšu, man patika strādāt rokdarbus. Vienīgā problēma - gribējās, lai darbiņš ātrāk ir gatavs. Bieži vien sēdēju un tamborēju arī naktīs," atceras sieviete.
Viņa paskaidro, ka neliela sedziņa un atbilstošs groziņš gatavi ir pāris stundu laikā. Pēc tam gan tie vēl ir jāapstrādā. Groziņš ir jācietina, jāizžāvē uz speciālas pamatnes, lai iegūst savu formu. Savukārt lielākiem darbiem ir jāvelta daudz vairāk laika un pacietības. Arī pašreiz Anna ir iesākusi tamborēt kādu galdsegu, kurai pati domājusi rakstu, bet tā arī nav izdevies to pabeigt. Viņa daudz labprātāk tamborē mazākus darbus.
Žurnālos nav rokdarbu lapas
Kā jau īstai rokdarbniecei Annai nesagādā grūtības pašai izdomāt rakstus, bet daudz vienkāršāk ir tamborēt pēc kāda parauga. Rakstus sieviete meklē dažādos rokdarbu žurnālos, gan mūsu pašu latviešu, gan arī ārzemju.
"Daudz sev tīkamu rakstu esmu atradusi rokdarbu žurnālā "Pavards", bet bieži vien sedziņu raksti dažādos žurnālos atkārtojas," secina Anna.
Noskatot kādu rakstu, viņa ķeras klāt pie tamborēšanas, lai varētu apskatīt, vai žurnālā redzētais tikpat labi izskatās arī dabā.
"Reizēm kādu īpaši skaistu rakstu izmantoju vairākas reizes. Lai sedziņas neizskatītos vienādas, tamborēju no citas krāsas diegiem vai kombinēju dažādu krāsu diegus. Raksts tas pats, bet rezultāts ir pavisam citāds," spriež sieviete.
A.Orlova nedaudz dusmojas uz daudzo sieviešu žurnālu veidotājiem. Viņa neizprot, kāpēc tajos gandrīz nekad nav nevienas rokdarbu lapas.
Sieviete atklāj noslēpumu - viņas tamborētos groziņus ir iecienījusi kāda Rīgas firma, kas nodarbojas ar dāvanu un suvenīru tirdzniecību. Firmai ir arī mājas lapa internetā (www.zemenitessniega.lv), ar kuras starpniecību ikviens var iegādāties dažādas mīļas dāvaniņas sev un citiem, tai skaitā arī A.Orlovas tamborētos groziņus.
"No reklāmas uzzināju, ka šī firma meklē rokdarbnieci, kas ada zeķes un cimdus. Nolēmu piezvanīt, cerot, ka viņi ieinteresēsies arī par maniem groziņiem. Firmas pārstāvei tiešām iepatikās groziņi. Viņa pasūtīja baltus groziņus, tajos viņi liek zemenītes," stāsta Anna.
Dziesmas mīl no bērnības
Anna ir pensionāre, viņai ir daudz brīvā laika. Lai to aizpildītu, viņa dzied kultūras nama vecākās paaudzes sieviešu ansamblī "Dziesmas mūžs", kuru vada Sandra Oto. "Dziesmas man ir bijušas mīļas kopš bērnības. Kādreiz kopā ar māsu veidojām nelielus priekšnesumus. Mēģinājām dziedāt divbalsīgi. Mūs salīdzināja ar tajā laikā slavenajām māsām Garsijām," atceras Anna.
Atmiņā palikušas arī mīļas dziesmas, kuras vienmēr, satiekoties ar māsu, dziedājušas. Māsām vislabāk patika dziesma "Tālā meitene", kuru Anna nebija dzirdējusi ilgus gadus. Pirms kāda laika dzirdējusi radio dziesmu pārveidotā versijā.
"Zinājām visas latviešu dziesmas, dziedājām arī krievu dziesmas, kas pašām patika un labi skanēja," stāsta A.Orlova. Vēlāk viņa turpinājusi dziedāt korī. Anna nožēlo, ka viņas laikā nebija iespējas iegūt muzikālu izglītību.
"Lai arī skolā klavieres bija, spēlēt tās nevienam neļāva. Ja kāds bērns uz tām paplinkšķināja, pēc tam dabūja milzīgu brāzienu. Tagad ar baltu skaudību noraugos uz bērniem, kam ir iespēja apgūt dažādas prasmes - gan dziedāt, gan dejot," saka pensionāre.
Lai arī balss vairs nav tik dzidra un skanīga kā jaunības dienās, Anna priecājas, ka vēl joprojām var dziedāt ansamblī, jo mūzika un dziesmas, viņasprāt, rada jauku atmosfēru. Viņa ir pateicīga kultūras nama mākslinieciskās daļas vadītājai Edītei Dauškānei, kura izveidoja senioru dāmu deju grupu, kurā dejo arī Anna. "Varu izkustēties, nevajag sēdēt mājās un domāt drūmas domas," apgalvo aktīvā pensionāre.
Grūti atrast darbu
Anna spriež, ka viņas dzīve ir kļuvusi daudz gaišāka, bet vienmēr tā nav bijis. "Bez vecākiem augušam bērnam ar visām problēmām un dzīves likstām jātiek galā pašam," sievietes balsī dzirdamas skumjas. Ar rūgtumu un asarām acīs Anna atceras, kā viņas māmuļu, meitenei mazai esot, kolhoza tīrumos nobadīja bullis. Tēvu nošāva 1941.gadā.
"Tajā laikā bija grūti atrast darbu. Šeit kādreiz bija rūpkombināts, kurā sāku strādāt sezonas darbus. Man paveicās, ka rūpkombināta šūšanas darbnīcā strādāja tēva draugs, kurš aprunājās ar brigadieri. Pazīdams manus vecākus, brigadieris pieņēma mani par mācekli," atmiņās kavējas A.Orlova. Pēc trīs mēnešiem Annai lika strādāt patstāvīgi un šūt visus apģērbus.
"Vēl jau tikai pa pusei biju sapratusi, kur jāatrodas kurai detaļai, bet bija jāsāk strādāt. Bieži vien strādāju arī pa naktīm. Kā jau visām jaunietēm arī man gribējās nopirkt sev ko glītu," atceras sieviete.
Par drēbnieci viņa strādājusi ilgi, mācējusi šūt sieviešu un vīriešu apģērbus, smalkas drēbes un mēteļus.
Ar auto vairs nebrauc
Strādājot rūpkombinātā, Anna iepazinās ar nākamo vīru. Kad dzima bērni, Anna pārtrauca darbu. Vēlāk viņa strādāja par palīgstrādnieci kokapstrādes cehā.
"Tur bija arī strādnieku bufete. Sāku uz pusslodzi strādāt arī tajā. Daudzus gadus biju nostrādājusi vienā darbavietā, tāpēc vienmēr ar neuzticību skatījos uz nākamo darbavietu. Iepriekšējo baidījos atstāt, lai būtu garantija, ka varēšu atgriezties, ja jaunajā kaut kas nepatiks," stāsta Anna.
Arī pēc kāda laika, kad viņa sāka strādāt pastā par lauku pastnieci, viņa nepameta darbu bufetē. "Kad strādnieki bija paēduši, nomazgāju traukus, saskaitīju naudu un prom uz pastu. Sašķiroju avīzes, sēdos mašīnā un vedu tās cilvēkiem," atceras A.Orlova.
Šis darbs Annai licies jauks. Viņa labprāt brauca pa lauku ceļiem, sevišķi pavasarī, kad gaiss smaržoja pēc tikko plaukušām lapām un debesīs līksmi dziedāja cīruļi.
"Man bija divas mašīnas - žigulis un "LUAZ", kas gāja arī tur, kur iet traktors. Tomēr vietām ceļi bija pilnīgi neizbraucami, tādēļ devos kājām," stāsta sieviete.
Visu mūžu pieradusi darboties un kustēties, arī tagad Anna nevar mierīgi nosēdēt mājās. Nedaudz skumji viņai kļūst, kad atceras pēdējo darba- vietu un savus braucamrīkus. Jau vairākus gadus Anna pati vairs nesēžas pie auto stūres, bet izmanto sabiedriskā transporta pakalpojumus, tomēr viņa atzīst, ka arī tagad labprāt pati brauktu ar automašīnu.

Citu datumu laikraksti

  • Samazinās individuālā darba veicēju skaits

    Alūksnes rajonā pašlaik ir 304 individuālā darba veicēji, no kuriem gandrīz puse savu darbību veic Alūksnē.Alūksnes rajonā pašlaik ir 304 individuālā...

  • Apstiprina pagasta padomes budžetu

    Jaunalūksnes pagasta padomes budžets 2004.gadā būs 287 023 lati, kas ir nedaudz vairāk nekā pērn.Jaunalūksnes pagasta padomes budžets 2004.gadā būs...

  • Palīdz maznodrošinātām ģimenēm

    Šajā gadā pirmā ģimene saņēmusi vienreizēju finansiālu palīdzību no Zviedrijas sabiedriskās organizācijas “Bridge Builder Latvia - Sundsvall”.Šajā...

  • Ugunsgrēkā sadegusi sieviete

    Liepnas pagastā 28.janvārī bija šajā gadā pirmais ugunsgrēks ar traģiskām sekām - gājusi bojā 74 gadus veca sieviete.Liepnas pagastā 28.janvārī bija...

  • Vairumam skolēnu slēpot patīk

    Laikraksta redakcijā šonedēļ saņēmām kādas uztrauktas bērna māmiņas zvanu, kas bija sašutusi par to, ka visiem bērniem Alūksnes skolās liek...

  • Zvērēs uzticību valstij Valentīna dienā

    Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljonā karavīra zvērestu no jauniesauktajiem pieņems Svētā Valentīna dienā - 14.februārī.Alūksnes Mobilo strēlnieku...