Mana jaunības kļūda

Cienījamie lasītāji, gribu jums pačukstēt, ka patiesībā esmu brīvs kā ērglis debesīs. Antonija nemaz nav mana laulene. Viņa to ir tikai iedomājusies.

Cienījamie lasītāji, gribu jums pačukstēt, ka patiesībā esmu brīvs kā ērglis debesīs. Antonija nemaz nav mana laulene. Viņa to ir tikai iedomājusies. Hmm. Oficiāli laulību reģistrējuši neesam ne baznīcā, ne zaksā. Tā, lūk! Mani personas dati ir tīri - bezdarbnieks spēka gados, kuram ģimenes stāvoklis - nav precējies. Tiesa, mēs dzīvojam kopā ar Antoniju jau 25 gadus, mums ir krietns dēls, daiļa meita (kurus patiesībā neesmu reģistrējis par saviem bērniem). Tiesa, Antonijas vecākus es dēvēju par sievasmāti un sievastēvu, bet... patiesībā tikpat labi varu uzskatīt sevi par vientuļo tēvu. Smejies vai raudi, bet Antonija NAV MANA SIEVA! Viendien strīda karstumā to izgvelzu (sev par ļaunu). Pateicu sievai, ai, ne jau sievai, bet draudzenei (hi, hi) tieši acīs. Sak, Antonij, tu esi kaut ko pārpratusi, es neesmu tavs un nekad neesmu bijis. "Kas es esmu?" jautāja pārsteigtā Antonija. "Tu, Toņečka, esi mana jaunības dienu draudzene. Kā sacīt jāsaka - jaunības kļūda," maigi nočiepstēju es. Sāku skaidrot, ka mums nav nekā kopīga, jo pat presi katrs pasūtām un lasām savu. Es - vietējo presi, bet Antonija - sieviešu žurnālu.
Jums vajadzēja redzēt, kas notika ar manu sievuku, pardon, draudzeni tajā brīdī. Nekas nenotika. Man likās, ka Antonija noģībs. Viņa bija kā valodu zaudējusi. Saļima mūsu kopīgi pirktajā dīvānā (uz nomaksu par 500 latiem), ievaidējās, bet tad lepni atlieca galvu un čukstus izdvesa: "Svešais vīrieti, ko tu dari manā dzīvoklī? Ja gribi te dzīvot arī turpmāk, tad precēsimies!"
Neparko! Nu vai zināt! Te nu rīstīties sāku es... "Toņa, nomierinies, mūsu puiku atzīstu par savu, jo vienmēr esmu gribējis dēlu. No meitas arī neatsakos. Skaistule kā nekā. Visa manī. Bērni jau lieli izauguši, tēva stingro roku ir jutuši. Hm," Antonijai pateicu es.
Antonija nerimās. Sak, es esot kaut ko pārpratis. Viņa, mana Antonija, man neesot nekāda draudzene. Viņa esot pilnīgi sveša sieviete. Un lai es vācoties ārā no viņas dzīvokļa, ja es neprecot viņu. "Bet dzīvoklis taču reģistrēts uz mana vārda, turklāt - mums taču ir kopīga mājsaimniecība!" iebildu es. Bet Antonija atgādināja, ka es visus šos gadus, bez darba nīkdams, esmu dzīvojis uz viņas rēķina, turklāt dzīvoklis privatizēts par viņas sertifikātiem. "Tu domā, ka mani esi par sertifikātiem nopirkusi?" kliedzu es. Taču Antonija bija pilnīgi mierīga, klusināja mani, lai es nesatraucot kaimiņus ar savu skaļo balsi. Skaidrs, ka man jāsatraucas. Kur lai eju? Vai pie mīļākās Anniņas? Kauns. Ko viņai teikšu? Ka sieva, pardon, draudzene izdzinusi? Manā vecumā vīrietim nepieklājas būt bez sievas... Ko cilvēki padomās! Eh. Nāksies tomēr man to savu lauleni, to jaunības kļūdu pa īstam apprecēt. Vai varbūt tomēr Anniņu? Kā jūs domājat? Gaidu jūsu padomus!

Citu datumu laikraksti

  • Kontrolē pastiprināti

    Pārtikas un veterinārais dienests vasaras karstajā periodā pastiprināti kontrolē, kā tirdzniecības vietās, veikalos, sabiedriskās ēdināšanas...

  • Skatītājus priecē ar pirmizrādi

    Vakar Kolberģa bērnu teātra studija skatītājiem vērtējumam nodeva pirmizrādi - H.Paukša lugu “Raganas trīs noslēpumi”.Vakar Kolberģa bērnu teātra...

  • Karstajā laikā veikalu plaukti kļūst tukšāki

    Gaisa temperatūra dienvidū sasniedz pat 30 grādus, un kāda alūksniete stāsta, ka vakarpusē veikalā vairs nav bijis gāzētā minerālūdens.Gaisa...

  • Izglītos, kā sākt uzņēmējdarbību

    Vidzemes attīstības aģentūras izstrādātais projekts “Jaunu komercsabiedrību un pašnodarbinātības veicināšana Vidzemes reģionā”, kurā kā partneri...

  • Pusaudži var piedalīties grāmatas veidošanā

    “Latvenergo” sācis izglītojošas grāmatas sagatavošanu 5. - 7.klašu skolēniem. Tās tapšanā aicināti iesaistīties skolēni, kas var piedalīties...

  • Aicina pieteikties pagasta konkursā

    Ziemeru pagasta padomes sēdē apstiprināja konkursa nolikumu “Sakoptākā sēta 2005”. Tajā noteikts, ka no 8. līdz 14.augustam komisija vērtēs izlozētās...