Mana puķe ir kaut kur tur...

Alūksniete Baiba Fridrihsone laika posmu no pagājušā gada februāra līdz oktobrim pavadīja Francijā. Tas nebija parasts ceļojums.

Alūksniete Baiba Fridrihsone laika posmu no pagājušā gada februāra līdz oktobrim pavadīja Francijā. Tas nebija parasts ceļojums. Viņa iesaistījās Eiropas brīvprātīgo darbā Francijā.
Atceroties ikvienu notikumu Francijā pavadītajā laikā, Baibas acis staro neviltotā priekā, bet lūpas grezno plats smaids.
Baiba darbojās programmas "Jaunatne" projektā "Palīdzības sniegšana politiskajiem bēgļiem un patvēruma meklētājiem". Projektā meitene organizēja izklaides programmas bēgļiem no Krievijas, Čečenijas, Albānijas un citām valstīm. Ceļojuma laikā jaunietes padomdevējs bija "Mazais princis". "Stāsts par Mazo princi ir jauks. Notikumus grāmatiņā es varu salīdzināt ar savu ceļojumu. Francijā es bieži citēju "Mazo princi". Rakstot vēstules uz Latviju tuviniekiem, es teicu - mana puķe ir kaut kur tur. Arī šobrīd, kad esmu šeit un stāstu par Franciju, varu teikt tāpat. Daļa no manas sirds ir palikusi Francijā," secina jauniete.
Kad Baiba bija maza, viņa bieži skatījās Volta Disneja animācijas filmiņas. Pēc multiplikācijas filmām vienmēr rādīja, kas notiek Disnejlendā. "Zināju, ka kādreiz tur nokļūšu. Tas bija mans bērnības sapnis," stāsta B.Fridrisone.
Meitene gribējusi iepazīt Francijas kultūru, būt tajā vidē nevis kā tūriste, bet kā cilvēks, kas tur strādā. Baiba gribēja saprast un integrēties Francijas sabiedrībā. Viņa vēlējās apgūt franču valodu. "Atradu materiālus, ka ir iespēja kā brīvprātīgajai doties turp. Sapratu, ka mani tas interesē. Turklāt tā bija vienreizēja iespēja redzēt Franciju," stāsta Baiba.
Grūti iejusties
Pagājušā gada 8.februārī Baiba ieradās Francijā. Ierašanās nebija patīkama, jo meiteni pārpratuma dēļ neviens nesagaidīja. "Sākumā bija grūti iejusties. Francūži ir draudzīgi un atvērti, bet jāpieņem tas, ka viņiem nepatīk runāt par privātām lietām. Tā vietā viņi daudz labprātāk izstāsta kādu joku," atceras Baiba. Pirmos četrus mēnešus viņa jutusies kā tūriste. Tikai pēc tam, kad valoda bija apgūta tā, lai varētu sarunāties un izteikties, Baiba juta, ka viņu sāk uztvert kā vienlīdzīgu. Esot Latvijā, Baiba divus mēnešus mācījās franču valodu, bet šobrīd meitene secina, ka viņas franču valodas zināšanas bija vājas.
"Sapratu katru vārdu, bet, lai tos saliktu kopā, bija vajadzīgs laiks.Cilvēki tur runā samērā ātri un haotiski," klāsta meitene. Baibai daudz palīdzēja otra brīvprātīgā meitene Magdalēna no Polijas. Viņa zināja franču valodu un bija ieradusies nedaudz ātrāk par Baibu. Magdalēna palīdzēja Baibai iejusties. "Mums kopā ar bēgļiem un politiskā patvēruma meklētājiem bija arī franču valodas kursi. Neviens no skolotājiem neprata runāt angliski, līdz ar to mums bija iespējas iemācīties runāt franciski," atceras B.Fridrihsone.
Viņa atzīst, ka franču valodu ir viegli iemācīties. Pēc tur pavadītajiem diviem mēnešiem Baiba brīvi varēja sarunāties.
Īpaši neatšķiras
Baiba priecājas, ka viņai bija iespēja vērot Francijas dabu. Sevišķi skaista tā esot Dienvidfrancijā. Tur ir kalni, kuru virsotnēs slejas mazas, skaistas, baltas baznīciņas. "Francijā vairāk ir saglabājies kultūrvēsturiskais mantojums. Franči piešķir milzīgu nozīmi tā saglabāšanai. Visas pilsētiņas vienmēr ir sakoptas, ne tikai tādēļ, ka tur brauc daudz tūristu, bet tāpēc, ka tas ir saistīts ar viņu mentalitāti, viņu domāšanu," stāsta jauniete. Baiba pārliecinājās, ka franči tiešām ir pieklājīgi.
Kas gan būtu Francija bez Parīzes un Eifeļtorņa aplūkošanas. "Francija daudziem saistās ar romantiku un skaistiem sapņiem. Tad laikam tiešām turp jādodas ar kādu pavisam īpašu cilvēku," spriež Baiba. Viņa nenoliedz, ka Parīze ir skaista un tā ir jāredz, bet meitenei nācās iepazīt arī nejauko pusi - redzēt narkomānus un klaidoņus.
Iepazīst franču virtuvi
Baiba priecājās par iespēju piepildīt bērnības sapni - apmeklēt Disnejlendu, nepatīkama bija gaidīšana, jo pirms nokļūšanas tur vajadzēja izstāvēt garas rindas. Dzīvojot astoņus mēnešus Francijā, Baibai izdevās iepazīt franču virtuvi. Viņa pagaršoja varžu kājiņas un ceptus sienāžus.
"Tas negaršo nemaz tik slikti, garša ir kā vistas gaļai, tikai nevajag domāt par to, ko ēd," smej Baiba. Diemžēl viņai neesot izdevies dabā ieraudzīt nevienu dzīvu vardi, sienāzi vai gliemezi, tie visi ir izķerti.
"Es pabiju gan mežonīgā vidē tālu no civilizācijas un tuvu pie dabas, gan arī cilvēces augstāko šedevru ielenkumā. Pati Francija ir ideju, darbošanās, jaunu atklājumu un iespēju zeme. Katru dienu varam paveikt tikai kaut ko no visa. Paveikt visu - tas ir utopisks mērķis, kas īstenībā nemaz neeksistē. Ar to vienkārši jāsamierinās," spriež jauniete.
Jācīnās pašai
Francijā Baibai pašai bija jācīnās, pašai jāmeklē atbalsts. Apziņa, ka tās nav tikai dažas stundas, kas viņu šķir no mājām, bet vairākas dienas, likās briesmīga. "It kā bijām tuvu, tepat Eiropā, bet tajā pašā laikā tas ir tik tālu," saka Baiba. Katru mēnesi viņa vairāk nekā stundu runāja ar vecākiem pa telefonu. "Mana ģimene un draugi bija galvenais atbalsts ne tikai integrējoties, bet arī tad, kad tīši vai netīši bija nācies uzkāpt uz pesimisma korķa. Galu galā, tā taču ir brīnišķīga sajūta, ka vajag kādam uzrakstīt pāris vārdus dzimtajā mēlē. Mēs bieži sarakstījāmies. Tas bija savādi, jo bija pierasts vienkārši uzsist uz pleca un pateikt kaut ko labu," saka Baiba.
Kļuva par draugu
Jauniete ir priecīga, ka viņai radās iespēja strādāt ar bēgļiem un politiskā patvēruma meklētājiem. Baiba organizēja dažādas izklaides šiem cilvēkiem. "Es biju iepazinusies ar citu brīvprātīgo pieredzi, turklāt bijām nodrošināti ar transportu, ja vajadzēja, atbalstīja finansiāli," stāsta brīvprātīgā. Franči izklaides programmas sauca par animācijām. Baibai vajadzēja izdomāt kaut ko atraktīvu. "Mēs bijām šaut, lidojām ar lidmašīnu. Gribēju viņus aizvest uz koncertu," uzsver jauniete.
Baiba bēgļus un politiskā patvēruma meklētājus dalīja grupās, jo visas grupas bija grūti apvienot. Viņa strādāja atsevišķi ar bērniem, jauniešiem un vecākiem. "Bēgļi un patvēruma meklētāji bija radījuši barjeru pret maniem kolēģiem, priekšnieci, jo viņi bija franči. Viņi nemēģināja iedziļināties bēgļu problēmās, izprast tās. Viņi to uztvēra kā darbu. Es priecājos, ka man izdevās atrast kontaktu gan ar kolēģiem, gan ar bēgļiem. Varbūt palīdzēja tas, ka zināju krievu valodu. Man prieks, ka es kļuvu par viņu draugu," atzīst Baiba.
Grūti pārtraukt
No šā brauciena Baiba guva daudz pozitīvas enerģijas. "Tagad varu sadarboties ar jebkuru tautu, vismaz mēģināt pielāgoties viņu kultūrai. Esmu nedaudz norimusi, bet, tikko pārbraukusi, es nevarēju apstāties. Esmu apmierināta ar šo pieredzi," saka meitene.
Pirmā nedēļa Latvijā Baibai pagāja, pierodot pie šejienes ritma un stāstot savus iespaidus. Vēl joprojām abas ar māsu pārspriež notikumus Francijā . "Latvijā valda rutīna, piedevām tā ir skumja. Franči arī ikdienā māk atrast kaut ko, par ko priecāties," uzskata Baiba.
Labprāt atgrieztos
Baibai šķiet, ka Latvijā viss ir haotisks. "Es biju pārņemta ar negatīvām emocijām. Latvijā valda mazattīstītas valsts nesakārtotība. Ceru, ka ar iestāšanos Eiropas Savienībā viss mainīsies," spriež meitene. Pēc atgriešanās Baiba daudz domāja, kā palicējiem klājas bez viņas.
"Vēstulēs cerēju ieraudzīt kaut pāris rindiņas par dzīvi bez manis. Es pazīstu to vidi, bet es gribēju to redzēt no malas, kad manis tur nav," stāsta meitene. Ja kādreiz vēl būtu iespēja, Baiba labprāt atgrieztos Francijā. Jaunietes priekšstats par Franciju pēc ceļojuma ir tāds, kā pirms aizbraukšanas.
"Es atradu tieši to, ko vēlējos, satiku tos cilvēkus, kurus gribēju. Varbūt tas bija liktenis, varbūt man palaimējās, bet es ar prieku vienmēr atcerēšos tur pavadītos astoņus mēnešus," atzīst jauniete.

Citu datumu laikraksti

  • Tiekas pirmajā kopmēģinājumā

    Šodien, 14.februārī, Alūksnes rajona jauktajiem koriem ir pirmais kopmēģinājums. To vada virsdiriģents Edgars Račevskis.Šodien, 14.februārī, Alūksnes...

  • Dejotāji gūst augstāko novērtējumu

    Alūksnes un Apes sporta dejotāji parādīja ļoti labu sniegumu sporta - sarīkojuma deju skatē - konkursā Smiltenē, kas risinājās 8.februārī.Alūksnes un...

  • Nevar noskaidrot tilta demolētājus

    Ir pagājis mēnesis, kopš izdemolēja Alūksnes Pilssalas tilta margas, bet vainīgās personas policija vēl joprojām nav noskaidrojusi.Ir pagājis...

  • Ziema turpina valdīt

    Februāra 2.dekāde (no 11. līdz 20. februārim) sola daudz aukstu un sniegotu dienu. Par to laikrakstu informē Latvijas hidrometeoroloģijas aģentūras...

  • Mežu “veselība” uzlabojas

    Valsts meža dienesta novērojumi liecina, ka desmit gadu laikā kokaudzes kļuvušas veselīgākas. Tomēr pagājušā gada rezultātos minēts, ka parauglaukumi...

  • Ar kiberpilsētas projektu iepazīstina uzņēmējus

    Alūksnē bija ieradušies pārstāvji no Vidzemes augstskolas, reģiona Profesionālās izglītības centra un Pasaules brīvo latviešu apvienības, lai kopīgi...

  • Tiekas Absolventu vakarā

    Alūksnes vidusskolā 97 cilvēki pagājušās nedēļas nogalē apmeklēja tradicionālo Absolventu vakaru.Alūksnes vidusskolā 97 cilvēki pagājušās nedēļas...

  • Saeimas deputāts mudina zemniekus neklusēt

    Alūksnē darba vizītē pagājušās nedēļas nogalē bija ieradies Saeimas deputāts Andis Kāposts, kas ir arī “Zaļo un Zemnieku savienības” frakcijas...

  • Arhīvā palielinājies sagatavoto izziņu skaits

    Pagājušajā gadā Alūksnes Zonālais valsts arhīvs sagatavojis gandrīz par 300 izziņām vairāk nekā 2002.gadā.Pagājušajā gadā Alūksnes Zonālais valsts...