Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mani ekstrēmie pūpoli

Kā man patīk ekstrēmais sports! Nu baigi! Lai dzīvoju jau piektajā gadu desmitā, savam dēlam esmu gatavs ķēmoties pakaļ.

Kā man patīk ekstrēmais sports! Nu baigi! Lai dzīvoju jau piektajā gadu desmitā, savam dēlam esmu gatavs ķēmoties pakaļ. Protams, kad viņš neredz. He! Kautrējos tomēr. Esmu, kā saka, no vecās paaudzes, mēs esam citādi audzināti - neizcelties, apspiest savas jūtas. Ai! Bet reizēm manā dzīvē tās slāpētās jūtas ir lauztin lauzušās uz āru. Tāpēc tagad cenšos atgūt nokavēto. Un laika man gana, kā nekā esmu bezdarbnieks.
Nesen man gadījās ekstrēms ceļojums. Kā man patīk ceļot! Viennakt pastaigājos pa pilsētu. Skatos - pie daudzstāvu mājas stāv ātrās palīdzības auto. Līdzko iznes slimnieku un sāk braukt, es uzmetos uz kāpšļa, kas pie aizmugures durvīm, un jūtos kā Artis Rasmanis blakusvāģī mocim, ko vada Kristers Serģis. Maucam cauri visai pilsētai ar 160 kilometru ātrumu stundā. Vējš svilpo, smiltis griežas starp zobiem, benzīns smaržo. Eh! Kruti! A ceļš ta bedrains, visas iekšas rauj uz augšu kā lidmašīnā, nudien. Kad ātrais pie slimnīcas strauji bremzēja, es bez spēka nokāpu uz zemes un jutos kā tikko piedzimis Jurijs Gagarins. Četrus kilometrus tak biju šitā ekstrēmi nomaucis.
A ātrās palīdzības šoferis mani ieraudzīja un sāka bļaut. Ko es iedomājoties! Sagrāba mani un aizvilka uz slimnīcu. Nodomāju - laikam grib sniegt neatliekamo palīdzību. Še tev! Izsauca policiju. Aizrāva uz atskurbtuvi. Es dievojos - nu neesmu es pilnā, nudien. Vienkārši galva sareibusi. Tas nelīdzēja, veda uz ekspertīzi. Konstatēja organismā kefīra devu. Tfu! Un palaida mājās. Teica - sodīšot administratīvi par sīko huligānismu. Ar 20 latu naudas sodu. A kur lai ņemu? Esmu bezdarbnieks. Tad nu viņi atmeta man ar roku. Slāju uz māju pusi. Domāju - a kas tur mani gaida? Puika? Tam pašam savas problēmas un intereses. Sieva? Tai par mani mīļāks kaimiņš Toļiks. Tā nu devos taisnā ceļā pie mīļākās. Pie savas sakarnieces, kā es viņu mīļi saucu, pie pasta vienkāršās darbinieces Anniņas. Skaists viņai vārds. Eh! Jau svīda gaisma. Mana žubīte atvēra man durvis žāvādamās. Jautāja, ko es tik vēlu nākot. Saļimu uz sliekšņa. Galīgi nomocījies. Anniņa savāca mani aiz kājām un ievilka dzīvoklī. Es jums teikšu - tālāk viss bija ekstrēmi. Devu savai draudzenei pilnīgu vaļu un fantāzijas brīvību, jo nespēju pretoties pat gribēdams. Tik skatījos un priecājos, kāda viņa man apaļa - kā pūpolītis. Tā bija neaizmirstama na..., nē, neaizmirstams rīts tas bija. Nemanīju, kā mana Anniņa pazuda - aizgāja uz darbu.
Ap pusdienlaiku pārrados mājās. Tur mani ar pūpolu bunti rokās sagaidīja laulene Antonija. Kā ienācu dzīvoklī, tā sāka vicot ar pūpolzariem mani, kur pagadās. Es brēcu, bet atkal jau nespēju sievietei pretoties. Antonija mani padarīja raibu un strīpainu kā Lieldienu olu. Puika, nedomājiet, nenāca man palīgā, bet paņēma savu skrituļdēli un aizgāja pagalmā nodarboties ar ekstrēmo sportu. Es lūdzos, lai nepamet tēvu nelaimē. Viss velti. Un tad sieva iesvieda mani gultā. Un es jutos kā muša zirnekļa tīklos. Un atkal man nācās nolūkoties sievieša apaļumos - tik maigos kā pūpolīšos. Ak, vells! Man likās - es izlaidīšu garu. Taču... no rīta jutos kā no jauna piedzimis.

Citu datumu laikraksti

  • Baltkrievus Latvijas sabiedrībā jūt

    Baltkrievu diaspora 25.martā atzīmēja Baltkrievijas neatkarības proklamēšanas 85.gadadienu, lai gan etniskajā dzimtenē šī diena jau vairākus gadus...

  • Kādi logi ir lētāki

    Žurnāls "DEKO" aprīlī: rezumē 2002.gada Latvijas arhitektūras sasniegumus un kopā ar arhitektu Ingurdu Lazdiņu runā par privātmāju apbūvi...

  • Zemledus makšķernieki sacenšas uz pēdējā ledus

    Uz Alūksnes ezera sestdien bija ieradušies 65 kaislīgākie zemledus makšķernieki no vairākām Latvijas pilsētām - Cēsīm, Rēzeknes, Madonas, Valmieras,...

  • Ministrs vēlas redzēt ražojošus laukus

    Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze pārliecināts, ka laukos cilvēkiem biežāk jāsanāk kopā, lai dalītos pieredzē un paustu viedokli par lauksaimniecības...

  • Kā labais kartupelis kļūst par slikto

    Šonedēļ žurnālā "Ieva": intervija ar Valkas pilsētas domes priekšsēdētāju Ventu Kraukli.Šonedēļ žurnālā "Ieva": intervija ar Valkas pilsētas domes...

  • Būs jauns pielikums "Citādie Lauki"

    Klajā nācis informatīvā lauku politikas biļetena "Agro Pols" 6.numurs.Klajā nācis informatīvā lauku politikas biļetena "Agro Pols" 6.numurs. Tajā...

  • Zupas dēļ galu nedarīs

    Kādā rītā radio Ufo un Fredis jokojās, kāpēc mēdz būt tā, ka cilvēki izdara pašnāvību nelaimīgas mīlestības dēļ, bet to nedara, ja zupa ir negaršīga...

  • Laimīga nejaušība ved uz Itālijas Alpiem

    Edgars Riekstiņš, kuram pēc trīs nedēļām paliks 18 gadi, ir aktīva dzīvesveida atbalstītājs, kam netīk stundas un dienas vadīt dīkdienībā.Edgars...

  • Gājputni atgriežas sargātā zemē

    Kopš neatminamiem laikiem dabas atmoda pavasarī ir neiedomājama bez gājputnu atgriešanās.Kopš neatminamiem laikiem dabas atmoda pavasarī ir...