Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Māsa ar ļoti līdzīgu balsi

Šopavasar izdevniecībā "Atēna" plānos paredzēts izdot žurnālistes Inetas Meimanes grāmatu par pāragri aizsaulē aizgājušo estrādes dziedātāju Noru Bumbieri.

Šopavasar izdevniecībā "Atēna" plānos paredzēts izdot žurnālistes Inetas Meimanes grāmatu par pāragri aizsaulē aizgājušo estrādes dziedātāju Noru Bumbieri. Iespējams, ka virsrakstā būs ņemti kādreiz populārās Noras dziedātās dziesmas vārdi "Nepalikt vienai tumsā...".
Daudz atmiņu un materiālu grāmatas autorei devusi Noras jaunākā māsa Māra, kas dzīvo dzimtajā Jelgavā un kā audžumāte uzaudzinājusi Noras dēlu Georgu.
- Tavs balss tembrs ir ļoti līdzīgs kā Norai.
- Man bieži tā teikuši: "Dziedi citādi", bet es nemāku. Es Noru nekopēju. Man vienkārši tā iznāk. Protams, Norai balss bija vairāk izkopta, nostādīta.
- Bet tu taču arī esi mācījusies dziedāt!
- Mācījos jau mācījos. Nora šajā ziņā man vienmēr bijusi par paraugu. Dziedāt uz skatuves sāku, vēl mācoties Jelgavas 2. vidusskolas septītajā klasē. Dažādiem dziedāšanas konkursiem mani gatavoja skolotāja Aija Grūtupa. Vienā no tādām reizēm mani ievēroja Jelgavas kultūras nama estrādes ansambļa "Salve" vadītāji Jānis Lejiņš un Jānis Juhņēvičs, un es - pavisam jauna meitene - sāku dziedāt tur. Vēlāk bija mācības Rīgā Kultūras darbinieku tehnikumā, privātstundas pie pedagoga Leonīda Zahodņika, kas nostādījis balsis daudziem tolaik pazīstamiem estrādes dziedātājiem.
Vienu sezonu R.Pauls mani pasauca dziedāt "Modo". Viņam bija doma, ka uz skatuves varētu uzstāties māsas Bumbieres. Tomēr beigās R.Pauls šo domu atmeta, sakot, ka divas vienādas Bumbieres viņam neesot vajadzīgas. Drīz vien apprecējos, piedzima vecākā meita Ilze. Laikam ir tā, ka man dzīvē svarīgākie bijuši bērni. Norai, šķiet, pirmajā vietā bija skatuve. Šajā jautājumā mēs katra domājām citādi, taču daudzējādā ziņā palikām kā viens vesels. Starp mums nebija noslēpumu.
- Aizejot uz Baložu kapiem pie jūsu ģimenes kopiņām, saprotams, ka bijusi vēl kāda traģēdija. Jūs taču bijāt trīs māsas.
- Jā, vecākā bija Dace. No bērnības atceros, kā Dace ar Noru vakaros, kad vajadzēja iet gulēt, nebēdnīgi gultā dziedāja. Daci vīrs dzērumā nožņaudza, kad viņa gaidīja otro bērniņu... Tagad kapos ir arī mūsu tēvs un māte un Noras vecākais dēls Romualds, kuru pirms diviem gadiem Jelgavā uz ielas nāvīgi piekāva. Ja tagad man atnāktu un pateiktu, ka vēl kāds no mūsu ģimenes ir nomiris, tad labāk es pati eju uz kapiem. Vairāk nevienu, nevienu negribu apglabāt - tas ir vienīgais, ko Dievam lūdzu.
- Parunāsim par labo - par bērniem!
- Norai bija trīs bērni. Jāpiebilst, ka no laulības ar dziedātāju Viktoru Lapčenoku māsai bērnu nebija. Man ir divas meitas. Laulības dzīvē mums abām klājies dažādi. Esmu šķīrusies, bet Norai gāja vēl sarežģītāk. Pēc māsas nāves man pat iznāca mantas dēļ tiesāties ar viņas atraitni. Tur ir lietas, par kurām esmu stāstījusi topošās grāmatas autorei Inetai Meimanei un atkārtot negribas. Mana jaunākā meita Marika mācās Rīgā komercskolā, bet vecākā - Ilze - ir precējusies un man sagādājusi divus jaukus mazbērniņus - Rebeku un Daniēlu.
Kad Nora 1994. gada janvārī aizgāja (līdz pēdējām nevarējām noticēt, ka viņas slimība ir tik smaga), viņas meitiņai Beatrisei bija trīs, bet jaunākajam dēlam Georgam divpadsmit gadi. Beatrisi paņēma pie sevis tēvs, un tagad meitene kopā ar tēva jauno ģimeni dzīvo Amerikā. Man žēl, ka viņa ir prom, bet es ļoti ceru, ka māsas meitai klājās labi.
Georgs, ko pieņēmu audzināšanā, ir kā mans trešais bērns, un viņa dēliņš Marks - mazbērns. Man brīžiem liekas, ka Georgs mani saprot un izjūt manas likstas un sirdēstus pat vairāk nekā pašas bērni. Viņš labi dzied, kopā ar manu jaunāko meitu Mariku jau agrā bērnībā sāka mācīties dejot. Georgs labprāt grib būt uzmanības centrā, viņam patīk radošas domas, "ašās" idejas. Tas viņam no mātes iedzimis. Vienu laiku viņš pats kultūras namā "Rota" vadīja deju kursus, diskotēkas. Taču tagad, kad izveidojās ģimene un sieva auklē mazuli, galvenās rūpes ir par iztikšanu, un vairs nevar atļauties darīt to, kas pašam patiktu. Ar Aleksandru viņš draudzējās ilgi. 1999. gadā, kamēr es biju projām Amerikā, viņi sāka dzīvot kopā.
Uzdevumi Georga izskološanā man bija augstāki, taču iespējas palika ne īsti tādas, kā gribētos. Vēlējos, lai viņš studē grāmatvedību, bet viņš atteica, ka tā esot "sausiņu barība" un mācīšanos atmeta. Bet lepojos, ka Georgs ir atbildīgs tēvs. Kad viņš teic, ka nemūžam nepametīs savu bērnu, kā viņš pats tika pamests mazotnē, tas no viņa mutes skan ļoti mīļi.
- Pirms pāris gadiem Amerikā tu tomēr atsāki dziedāt?
- Tiešām bija doma braukāt pa Amerikas baznīcām un nopelnīt naudu ar slavēšanas dziesmām. Daudziem, tostarp arī Georgam, vienu laiku Amerika bija sapņu zeme, kur visu padod uz zelta šķīvjiem. Tagad saprotu, ka tas tā nav. Tur arī cilvēki strādā no rīta līdz naktij, katrs ir atbildīgs par sevi, un tas nav viegli.
Citreiz ir tā, ka skatos, kā citi dzied, un domāju, ka pati arī varētu dziedāt. Tagad strādāju SIA "Jelgavas tirgotājs", un manā pārziņā ir astoņi veikali Jelgavas rajonā. Kad pienāca Ziemassvētku un Jaungada balles laiks, mani palūdza vadīt svētku sarīkojumu. Kā mācēju, tā arī novadīju. Bet publikai bija par maz, un tā sirsnīgi lūdza, lai arī ko nodziedu. Pēc tam tūlīt sākās runas, ka vajadzētu braukt kaut ko ierakstīt. Bet tā tas ir palicis. Laikam esmu pārāk neuzņēmīga.
- Atceroties Jelgavas leģendas, man atmiņā ir jautrs stāstiņš, kā Nora gāja uz 2.vidusskolu aizstāvēt jaunāko māsu par to, ko tagad meiteņu žurnālos sauc par "meikapu"...
- Tiešām jau no mazām dienām man paticis pievilcīgi, skaisti ģērbties, bet tajā laikā visām meitenēm bija jāstaigā skolas formā ar "bomelenēm". Zīda zeķes bija tikai retai skolotājai. Tad man iznāca domstarpības, sevišķi ar cienījamo klases audzinātāju Ausmu Salnāju. Te kleita bija par īsu (sniedzoties pie tāfeles, ceļus varot redzēt), te kurpēm papēdis par augstu. Sauca uz skolu mammu, bet viņa nav gājusi nekad - tikai Nora. Tad nu viņa tur skandalējās par skolas puritāniskajiem uzskatiem. Stāstīja, ka apceļojusi daudzas valstis un citur skolēni ģērbjoties, kā pašiem patīk. Vai tiešām meitenei būtu jāstaigā garās kokvilnas zeķēs, garos svārkos ar zemu papēžu čībiņām?!
- Par ko tu balsoji "Eirovīzijas" konkursā ?
- Par 13.numuru - jaunu meiteni, šķiet, viņas uzvārds ir Fūrmane. Atšķirībā no publikas vairākuma man patīk melodiskās, liriskās dziesmas. Taču laiki mainās, un es nesaku, ka nekam neder arī tās trakulības.
No jaunajiem man patīk grupa "Cafe". Arī tas, kā viņi izpilda 70. - 80. gadu estrādes dziesmas. Piemēram, Zigmāra Liepiņa "Ķiršu lietu", kas bija viena no Noras mīļākajām dziesmām.

Citu datumu laikraksti

  • Zog un uzvedas huligāniski

    Vīrietis no Alūksnes informēja Alūksnes rajona Policijas pārvaldi, ka naktī no 14. uz 15.februāri caur logu ir iekļūts SIA "Dions" telpās, kur...

  • Autovadītāji brauc pārdroši

    Alūksnes rajona policijas pārvaldes ceļu policisti brīdina automašīnu vadītājus nepārsniegt ātrumu.Alūksnes rajona policijas pārvaldes ceļu policisti...

  • Vairāk avāriju – ielu krustojumos

    No 1.līdz 18.februārim Alūksnes rajonā bijuši 20 ceļu satiksmes negadījumi. 12 avārijas izraisītas Alūksnes pilsētā, un puse no tām – ielu...

  • Aicina pretendēt uz subsīdijām

    Turpinājums. 3) veic 1. un 2.punktā minētās produkcijas pirmās pakāpes apstrādi.Sākums 11.februāra laikrakstā 3) veic 1. un 2.punktā minētās...

  • Cik maksās malka?

    - Cik pēc iestāšanās Eiropas Savienībā maksās kubikmetrs malkas? Latvijas iestāšanās ES tiešā veidā neietekmēs malkas cenas tirgū.- Cik pēc...

  • Ūdeni no krāna varēs dzert droši

    - Cik ilgā laikā lauku rajonos būs ES standartiem atbilstoša dzeramā ūdens kvalitāte?- Cik ilgā laikā lauku rajonos būs ES standartiem atbilstoša...

  • Dabas kļūda

    Nupat vēl pirms dažām dienām dzīve Artim likās tik vienkārša un labi nokārtota.Nupat vēl pirms dažām dienām dzīve Artim likās tik vienkārša un labi...

  • Par vai pret?

    Es tāpat kā vairums cilvēku, protams, negribu karu. Negribu, lai karā iesaistītos mēs, lai karotu citi. Tas ir cilvēcīgi, un tādas izjūtas visticamāk...

  • Var patikt vai nepatikt, bet otru tādu nav

    Šo mākslinieku talanta dzirksts katra par sevi Latvijā ir oriģināla, tomēr neatkārtojams ir tieši viņu tandēms, kad publikas priekšā divi Māri stājas...