Māte un dēls tic brīnumam

Cik grūti būt citādākam, uzskatāmi apliecina Latvijā plašu rezonansi guvis gadījums.

Cik grūti būt citādākam, uzskatāmi apliecina Latvijā plašu rezonansi guvis gadījums. Kad kādam mazulim pakaļ uz bērnudārzu atnāca slima radiniece, kurai ir kustību traucējumi, viņai aizliedza apmeklēt pirmsskolas iestādi, lai "ar savu izskatu un nedrošajām kustībām netraumētu bērnus".
Mūsu sabiedrība nav gatava pieņemt tos, kas nav tādi kā visi. Attieksme pret invalīdiem tikai teorētiski ir labvēlīga, bet patiesībā - nesaprotoša un pat noraidoša. Lai to mainītu, ir jāsāk no agras bērnības. Alūksnes vidusskolas 4.klasē mācās Raitis Baltiņš. Viņam ir kustību traucējumi, bet zināšanu apguvē viņš tiek līdzi vienaudžiem.
Mājās trūkst stimula darbam
No septiņu gadu vecuma zēnu mājās apmācīja sākumskolas skolotāja Agita Bērzabinde. Viņa iedrošināja un atbalstīja vecāku vēlmi, lai Raitis apmeklētu vispārizglītojošo skolu. "Jutu, ka puisim ir attīstīts prāts. Protams, iepriekš nevar paredzēt, kādas būs sekmes. Ir prieks, ka Raitim veicas. Apmācības laikā reizēm manīju, ka viņš gribēja, lai pažēlo. Bet ne jau ar žēlošanu var viņam palīdzēt. Zēnam labāk būt kopā ar citiem bērniem," uzskata Agita. Skolotāja uzsver, ka Raita māte ir prasmīga un pacietīga, tāpēc sadarbība ar dēla skolotāju Inetu Tīlāni ir sekmīga. A.Bērzabinde domā, ka bērnus ar attīstītu prātu būtu noziegums sūtīt speciālā skolā.
"Mājās trūkst stimula darbam. Klasē viņš dzird, ko runā un dara citi. Pasaulē šādu bērnu skaits nemazinās, tāpēc sabiedrībā jāveido saprotoša attieksme," atzīst pedagoģe.
Komplektējot 1.klasi, audzinātāja I.Tīlāne piekrita uzņemt tajā astoņus gadus veco Raiti. Viņš prata lasīt, kopā ar visiem it kā nemanot apguva arī rakstīšanu. Raitis saka, ka labāk veicoties latviešu valodā, bet matemātikā varētu uzlabot sekmes.
"Sākumā citi bērni jautāja, kāpēc Raitis nevar paiet. Lai uzzinātu, nevis tāpēc, lai šausminātos. Es pastāstīju, un viņi šo atšķirību ir pieņēmuši. Tagad tai nepievērš nekādu uzmanību, bet kontaktējas tāpat kā ar citiem," skaidro L.Baltiņa.
Skolotājai ir sirdsizglītība
Alūksnes vidusskolas direktore Vija Puzule uzsver, ka skolotājiem darbam ar šiem bērniem ir vajadzīgas speciālas zināšanas. I.Tīlāne daudz papildus mācās. "Bet galvenais - viņai ir sirdsizglītība. Tas ir ļoti būtiski," atzīst direktore. Viņa piekrīt, ka ir vajadzīgas speciālas zināšanas. 4.klasē šos bērnus māca galvenokārt Ineta, bet 5.klasē būs vairāki mācību priekšmetu pasniedzēji. Vidusskolā nākamajā mācību gadā gatavojas ieviest speciālu programmu un meklē pedagogus.
"Vecāki, protams, ir priecīgi, ka bērni nav jāsūta uz Gaujienas speciālo internātskolu vai vēl tālāk. Bet pagaidām tā ir tāda lāpīšanās. 50 gadus mūsu sabiedrībā invalīdu "nebija", tāpēc tagad ir jārisina problēmas, lai viņiem ļautu labi justies sabiedrībā. Bērni mazāk, bet tieši pieaugušie nav gatavi viņus pieņemt," skaidro V.Puzule.
I.Tīlāne ir pārliecināta, ka šiem bērniem ir vajadzīga vienaudžu vide. Skolotāja redz, ka ieguvēji ir ne tikai viņi, bet arī klasesbiedri. Tie jūt līdzi un uztraucas par Raiti, cenšas palīdzēt, tā attīstot jūtas un veidojot izpratni par cilvēku ar īpašām vajadzībām. Lai gan skolotāja uzņēmusies papildu rūpes, viņa tās neizjūt kā apgrūtinājumu.
Problēmas rada nepiemērota vide
Vidusskolā Raita klase atrodas pirmajā stāvā. Viņš visu laiku uzturas vienā telpā, bet 5.klasē vajadzēs pārvietoties. To bez palīdzības viņš nevar. Solabiedrs Raivis ir redzes invalīds. Ja vajadzīgs, panes drauga somu vai arī pasauc Raita mammu. Lāsma ir pirmsskolas sagatavošanas grupas skolotāja, tāpēc var būt dēla tuvumā. Taču nu jau viņš ir izaudzis gandrīz tikpat garš kā māte. Tas nozīmē, ka vajadzēs kādu cilvēku, kas viņam palīdzētu pārvietoties pa kāpnēm. Pagaidām Lāsma par to vēl nav domājusi.
Zviedru pieredze liecina, ka ne tikai skolas, bet arī citas sabiedriskās ēkas ir jāpielāgo cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tāda ir likuma prasība, bet finansējums esot jāmeklē no iekšējiem resursiem. Zviedrijā mācību iestādēs pieejamas ir visas auditorijas, bibliotēka, kā arī peldbaseins, trenažieru zāle. Par tādām iespējām Raitis var tikai sapņot, jo Alūksnē droši vien tādu tik drīz nebūs.
Vajadzīga ticība un neatlaidība
Lāsma atzīst, ka ir vajadzīga liela pacietība, lai mājās veiktu fiziskus vingrinājumus un masāžu Raitim. Nepieciešama arī uzņēmība un gribasspēks, lai dēls neatmestu ar roku nodarbībām. Puisis ir nolēmis šajā gadā ģērbties pats, lai kļūtu patstāvīgāks. Brīvdienās var doties pie vecvecākiem uz Pededzi vai Jaunannu.
"Tur ir svaigs gaiss un mežs. Kopā ar opapu var braukt traktorā vai automašīnā. Tehnika Raitim patīk. Es varu atpūsties lauku klusumā," klāsta sieviete.
Atbalsts abiem ir sabiedriskā organizācija "Saulstariņi", tur viņi tiekas ar cilvēkiem, kam ir līdzīgas problēmas, iesaistās nometnēs, nodarbībās un sarīkojumos. Tad var sajust, ka ģimene nav viena, uzklausīt citus vai dalīties pieredzē. Lāsma uzsver, ka abi ir sabiedriski. Ja pāris dienas ir bijuši mājās, tad trešajā vai ceturtajā domā, kur ciemoties. Raitim labs draugs ir Armands, ar ko kopā auga. Lāsma viņam var uzticēt dēlu gandrīz kā brālim.
Medicīna attīstās
"Protams, gadās - māc sāpes un izmisums. Tad gribas kliegt, kāpēc tieši manam dēlam ir tādas grūtības? Sevišķi smagi ir pēc vīra nāves. Katram dzīvē ir kāds pārbaudījums. Ir jābūt ticībai, ka kaut kas mainīsies un būs labāk. Arī tagad ceru, ka būs kāds pavērsiens un uzlabosies Raita veselība. Brīnumi notiek, turklāt attīstās medicīna," pauž māte.
Sabiedrībā dēls ir nopietns, bet mājās vairāk izpaužas viņa dzīvesprieks. Skolā jau ir kļuvis drošs. Māte ir apmierināta, ka Raitis ir apzinīgs mācībās. Vispirms izpilda mājasdarbus, turklāt dara to patstāvīgāk nekā iepriekš.
Tiem, kas staigā, ir grūti iedomāties, kā būtu, ja viņi to nevarētu. Ierobežota kustības brīvība ne tikai kavē attīstību, bet arī rada stresu. Kaut kā vajag atbrīvoties no negatīvām emocijām. Pēc tam Raitis lūdz mammai piedošanu, jo apzinās, ka nevajadzētu "iziet no rāmjiem". Lāsma zina, ka viņš citādi nevar. "Līdz šim esam sapratušies, bet pusaudža gadi vēl priekšā. Nevar zināt, kā tad būs," viņu māc bažas.
Lāsma ar Raiti dzimšanas dienu svin vienā dienā. Vecmāmiņa cep torti, kur vienā pusē ir mammas, otrā - dēla gadu skaits. Lāsma vēlas, lai jaunajā gadā varētu strādāt tāpat kā līdz šim un apkārt būtu jauki cilvēki. Bet svarīgākā, protams, ir veselība.
***
Fakti
Latvijā veikta aptauja liecina - jo jaunāki bērni sastopas ar vienaudžiem, kam ir īpašas vajadzības, jo labāk tos uztver un pieņem. No 30 aptaujātiem 5.klašu skolēniem 17 uzskata, ka viņu attieksme pret bērnu ar fiziskiem vai garīgiem traucējumiem būtu labvēlīga. Bet no 46 10.klašu audzēkņiem tikai
11 pieļauj, ka varētu būt labestīgi, nevis noraidoši.
Cilvēku ar speciālām vajadzībām līdzdalība sabiedrības dzīvē ir ieguvums ne tikai viņiem, bet arī sabiedrībai. Viņu integrācija nozīmē mācības vispārējās izglītības iestādēs, nodrošinot mācību, audzināšanas, ārstniecības un korekcijas darbu, kā arī sagatavošanu dzīvei atbilstoši viņu spējām un veselības stāvoklim.
Fakti
Celtniecības normas un normatīvi nosaka, ka, projektējot sabiedriskās ēkas un būves, kas domātas iedzīvotāju apkalpošanai, jāparedz ierīces vai citas iespējas ērtai iekļūšanai ēkās. Bet pat jaunajā Rīgas domes ēkā - rātsnamā tāpat kā Alūksnes administratīvajā namā nevar iekļūt cilvēki ratiņkrēslos.
Ministru kabineta "Noteikumi par kredīta procentu segšanu invalīdiem, kuri saņēmuši kredītu mājokļa pielāgošanai" paredz kredīta procentu segšanu, ja invalīds mājokļa pielāgošanai savām vajadzībām ir saņēmis kredītu.
Neviens no sabiedriskā transporta veidiem Latvijā nav pielāgots invalīdu vajadzībām. Individuālo transportu pielāgo, lai invalīdi varētu vadīt automašīnu.
Dzīve pierādījusi, ka cilvēki (bērni un pieaugušie) ar īpašām vajadzībām ir personības ar talantiem, darbspējām, vēlmi sevi apliecināt un atrast vietu sabiedrībā. Nesen Valmierā bija izstāde, kurā bija redzami ar kāju gleznoti darbi. Arī tā var izpausties talants, ja nav citu iespēju.
Mūsu valstī ir apmēram 10 000 bērni invalīdi. Jau 1999./2000. mācību gadā 1283 bērni ar īpašām vajadzībām mācījās vispārizglītojošās skolās. Tagad to skaits nav daudz lielāks.
Rietumu bankas aicinājumam iesniegt projektus par finansējuma piesaisti sociālajai sfērai ir atsaukušies vairāk nekā 80 pretendenti. Bankas projektu atbalsta padome izvirzījusi 12 projektus finansējuma piesaistei. Starp tiem ir "Invalīdu integrācija darba tirgū", "Prasmju apguve pilnīgākai pastāvībai un sociālajai integrācijai bērniem ar īpašām vajadzībām", "Starptautiska nometne jauniešiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem".

Citu datumu laikraksti

  • Turpinās iesāktos darbus

    Esam pārkāpuši vēl viena gada slieksnim. Alūksnes rajona padomes izpilddirektore Gunta Ļuļe, atskatoties uz pagājušajā gadā padarītajiem darbiem,...

  • Gada koks 2004 - Eiropas segliņš

    Latvijas Dendrologu biedrība, turpinot pirms vairākiem gadiem uzsākto tradīciju, ir izvēlējusi 2004.gada koku - tas ir Eiropas segliņš (Euonymus...

  • Var atbrīvoties no “ziedkāpostiem” uz rokām

    Ja uz rokām parādās nelīdzenumi, kas izskatās pēc maziem “ziedkāpostiem”, nākas secināt, ka tās ir kārpas.Ja uz rokām parādās nelīdzenumi, kas...

  • Veic izmaiņas pilsētas domes budžetā

    Alūksnes pilsētas domes decembra sēdē deputāti veica izmaiņas domes 2003.gada pamatbudžetā un speciālajā budžetā.Alūksnes pilsētas domes decembra...

  • Bērniem dāvina cimdus un zeķes

    Alūksnes rajona padomes Ziemassvētku akcijā bērniem ar īpašām vajadzībām 21 rokdarbniece nodeva 76 adījumus. Tos nogādāja bērnunamā - patversmē...

  • Par uguņošanu būs jāmaksā nodeva

    Alūksnes pilsētas domes decembra sēdē deputāti izskatīja jautājumu par pašvaldības nodevu, ja publiskās vietās Alūksnes pilsētā rīko izklaidējoša...