Mazais ceļmalas ciematiņš Karitāni

Jaunalūksnes pagastā atrodas apdzīvota vieta ar nosaukumu Karitāni. Tā ir pavisam maza vieta, kur ir vien dažas viensētas un apkārtni veido skaisti pauguraini lauki. Kā visi mazie lauku ciematiņi, arī Karitāni dzīvo savu kluso un mierīgo dzīvi, kuru caurvij dažādu cilvēku likteņstāsti un cerība par nākotni.

Dzīve rit ļoti mierīgi
Jaunalūksnes un Malienas pagastu pārvaldes vadītāja Inta Cinglere saka - Karitānu teritorijā varētu būt ne vairāk kā desmit mājas. “Šo teritoriju pārsvarā apsaimnieko citu pagastu zemnieki. Situāciju varētu izmainīt tas, ja šeit ierastos kāds investors. Laiki mainās, un kas to lai zina, kas notiks nākotnē. Arī lauku teritorijas attīstās, plaukst un zeļ. Tiesa, pašreiz no pašiem Karitānu iedzīvotājiem šādas iespējas neredzam, daudzi strādā pilsētā, jo šeit uz vietas jau arī nav nekāda darba nodrošinājuma,” stāsta I.Cinglere. Šāda situācija diemžēl valda daudzviet Latvijā.
Karitānu iedzīvotājs Rustams Bogdanovs atzīst, ka dzīve šajā vietā rit ļoti mierīgi un netraucē arī no mājas netālu esošais ceļš, uz kura gan reizēm gadoties kāda bīstamāka situācija. “Te diezgan bieži notiek avārijas, jo ceļa posms netālu no mūsu mājām ir nepārskatāms,” teic R.Bogdanovs. Tiesa, arī autovadītāji nereti šeit pārsniedz atļauto ātrumu.

Ieklīdis kāds garnadzis
R.Bogdanovs Karitānos dzīvojis līdz 18 gadu vecumam, tad kādu laiku viņš mitinājies Alūksnē, tomēr vēlāk atgriezies uz dzīvi Karitānos. “Te noteikti nav tādas sajūtas, ka būtu tālu no civilizācijas. Tuvu ir ceļš, arī pilsēta ir tuvu. Karitānos gan ir viensētas un nav nekādu saimniecību. Tiesa, ir liels labības lauks, kurš pieder, ja nemaldos, kādam zemniekam no Mālupes,” stāsta R.Bogdanovs. Lai arī dzīve Karitānos pārsvarā ir rimta, pērn Karitānos gan ieklīdis kāds garnadzis no Balviem un apzadzis R.Bogdanova un viņa tēva Aleksandra garāžu. Nozagts zāģis, velosipēds un citas lietas. “Visu šo gadu laikā, kopš šeit dzīvoju, tas bija viens tāds precedents,” teic R.Bogdanovs. Zaglēns ceļā no Litenes līdz Alūksnei bija paspējis apzagt deviņas saimniecības.

Paliks viensētas
R.Bogdanovs atzīst, ka Karitānu nākotni redz līdzīgu šodienai, un paredz, ka šeit paliks vien viensētas. Protams, liela nozīme ir arī asfaltētajam ceļam, taču pašreiz tā esamība nenorāda uz to, ka nu pēkšņi Karitānos attīstīsies kāda saimniecība vai nozare. “Varbūt kas lielāks un globālāks plānosies uz Liepnas pusi. Esmu arī dzirdējis, ka tajā pusē zemi pērk daudzi ārzemnieki. Mēs, latvieši, pat nesaprotam, kāpēc viņiem šī zeme ir vajadzīga, bet viņiem ir savs redzējums,” teic R.Bogdanovs. Viņš uzskata, ka laukiem ir nākotne. “Ir cilvēki, kuri izvēlas dzīvot laukos, lai atslēgtos no lielpilsētu burzmas un atrastu savu kluso stūrīti. Kas attiecas uz Karitānu nosaukumu, esmu dzirdējis, ka šīs vietas nosaukums cara laikā bijis Karitaņ, taču nezinu gan, ko tieši šis nosaukums nozīmē,” stāsta R.Bogdanovs.
Starp ievērības cienīgākajām vietām viņš min Karitāniem blakus esošo Garasimu pilskalnu. Bejas novadpētniecības centra pārzine Jolanta Baldiņa informē, ka Garasimu pilskalns (saukts arī par Siseņu pilskalnu) Latvijā ir viens no lielākajiem pilskalniem pēc tā plaknes mērogiem. “Jāatzīst, ka līdz šim pētījums par Karitāniem nav veikts, bet pašreiz veicam šādu pētījumu par Garjuru ciemu. Ir doma lēnām pētīt arī pārējās pagasta vecākās vietas,” pauž J.Baldiņa.

Dzīvojuši divi kalēji
Viņa stāsta, ka Karitāni kā apdzīvota vieta parādās agrāko laiku kartēs, piemēram, Rikera kartē (1839.gads). Grāmatā “Kultūrvēstures avoti un Alūksnes novads” Uģa Niedres rakstā “Fragmentārs lūkojums 18. un 19.gadsimta Alūksnē – muižā, miestā, pagastā” lasām, ka starp Alūksnes muižas zemnieku ciemiem un saimniekiem 1859.gadā ir arī Karitānu ciems (Karritan) ar 3 saimniekiem, līdzās arī Paideri (Paider) – 4 saimnieki, Garasimi (Garrasim) – 8 saimnieki, Sisiņi (Sissing) – 4 saimnieki un citi ciemi. Novadnieks, ģeogrāfijas doktors Roberts Zvejnieks kādā no ciemošanās reizēm Bejas novadpētniecības centrā stāstīja, ka netālu no Karitāniem esošā Veistera (Rūcenīša, Karitanu) ezera nosaukums radies no tuvējo māju saimnieka uzvārda. Agrāk ezera nosaukums bijis Rūcenīts (malēniski Roucenics), jo rudeņos pēc salnām tas neparasti “rūcis”. Ezera malā dzīvojis Veisters, kura uzvārdā sākuši dēvēt arī ezeru. “20.gadsimta trīsdesmito gadu periodikā patiešām atrodam informāciju, ka Alūksnes pilsmuižā ar zemes grāmatu reģistra Nr.3085, kas sastāvēja no zemnieku mājas “Karitani Nr.1”, dzīvoja Viktors Veisters. Šodien par Veisteram piederošo māju liecina vien daži savrupi koki bijušajā mājvietā,” stāsta J.Baldiņa. Savukārt R.Zvejnieks atminas, ka Karitānos pirmās brīvvalsts laikā esot dzīvojuši divi kalēji, viens vienā, otrs – otrā pusē ceļam Alūksne – Liepna.

Karitāni kļuvuši klusāki
Aleksandrs Bogdanovs Karitānos dzīvo kopš 1981.gada un ir ieprecējies šajā pusē. “Pats nāku no Madonas. Iepazinos ar sievu Rasmu Smiltenes tehnikumā. Tā nu vēlāk sākām dzīvot šajā pusē, kur dzīvoja arī mana sievasmāte,” stāsta A.Bogdanovs. Viņš atzīst, ka agrāk Karitānos bijis daudz vairāk cilvēku, bet nu to ir pavisam maz. Kādreiz gan dzīve šeit ir situsi augstu vilni un cilvēki bijuši ļoti aktīvi. “Astoņdesmitajos gados šis skaitījās Kanaviņu iecirknis. Tas pletās no Bejas robežas līdz Kolberģim un Umārai. Kopumā bija četri iecirkņi: Vētraine, Garjuri, Kanaviņas un Beja. Vairākus gadus dejoju tautiskās dejas Bejas kultūras namā. Spēlēju arī teātri, un uzstājāmies dažādās vietās. Atceros, ka Alūksnē kādā teātru konkursā pat ieguvām pirmo vietu. Pazīstu arī visu Jaunalūksni, jo 16 gadus nostrādāju par pastnieku,” teic A.Bogdanovs. Viņš atzīst, ka darba iespēju šajā pusē ir pavisam maz un tas nereti attur arī jaunāko paaudzi šurp atgriezties.

Vajag jaunatni!
Aina Vinogradova Karitānos mājā “Aploki” dzīvo trešo gadu un uz šejieni pārcēlusies no Sofikalna. A.Vinogradova ikdienā strādā sociālās aprūpes centrā “Alūksne” par sociālo aprūpētāju. “Karitānos ir klusi, lai gan māja, kurā dzīvoju, atrodas tieši blakus ceļam,” teic A.Vinogradova. Viņa atzīst, ka kaimiņi šeit ir draudzīgi un cilvēki šajā pusē ir jauki. “Par Karitānu nākotni gan nevaru neko daudz spriest, viss būs atkarīgs no tā, kā šī vieta attīstīsies. Ja jau jaunatne te dzīvos, tad viss būs. Arī pilsēta no šejienes nav tālu - aptuveni pieci kilometri. Tas nebūt nav daudz,” teic A.Vinogradova. Viņu priecē Karitānu mierīgums un arī iespēja kopt savu piemājas dārziņu, kurā aug daudz dažādu ziedu, arī krāšņās gladiolas.
— Teksts un foto: Diāna Lozko

Citu datumu laikraksti

  • Meklē radošus  labdarības veidus 2

    Meklē radošus labdarības veidus

    Sabiedrības centrā pagājušajā nedēļā noritēja Alūksnes un Apes novada fonda rīkotā labdarības akcija “Aklais randiņš ar grāmatu”, kuras laikā par...

  • Kultūras centrā – laikmetīgais džezs

    Alūksnes Kultūras centra Lielajā zālē 17.septembrī pulksten 19.00 ikviens aicināts uz laikmetīgā džeza izrādi “Visu”, ko izrādīs Līgas Libertes dejas...

  • Stingrs un prasīgs, tomēr  supertētis! 7

    Stingrs un prasīgs, tomēr supertētis!

    Ilzenieti Viesturu Kazaini zinām kā sportistu un sporta pasākumu organizatoru. Taču viņam ir arī kāds cits svarīgs darbs – viņš ir tētis trīs meitām....

  • Pirmais solis Zinību kalnā

    Pirmais solis Zinību kalnā

    (Turpinās no 1.lappuses)Pati L.Mihailova nu jau sešus gadus strādā Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādē “Sprīdītis” par audzinātāju mazāko bērniņu...

  • Aicina uz Pļaujas  svētkiem

    Aicina uz Pļaujas svētkiem

    Septembra otrajā sestdienā, 9.septembrī, pulksten 11.00 Alūksnes novada Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejs aicina uz ikgadējiem Pļaujas...

  • Alūksnes stacijā - Bānīša svētki

    Rīt, 2.septembrī, no pulksten 15.00 Alūksnes stacijas teritorijā notiks ikgadējie Bānīša svētki, kuriem šogad dots nosaukums “Satikšanās uz Alūksnes...

  • Jautras aktivitātes ikvienam

    Jautras aktivitātes ikvienam

    Sestdien, 26.augustā, Mārkalnē uz dažādām aktivitātēm aicina ģimenes ar bērniem un jauniešus. Pulksten 11.00 sporta laukumā būs pieejamas piepūšamās...

  • “Mūsu satikšanās stāsts”

    “Mūsu satikšanās stāsts”

    Gaidāmos Bānīša svētkus 2.septembrī Alūksnes stacijā šogad caurvīs satikšanās motīvs, kas rosinājis Alūksnes Kultūras centru un SIA “Gulbenes –...

  • “Gada apenietis 2017” -  dzīvespriecīga skolotāja 6

    “Gada apenietis 2017” - dzīvespriecīga skolotāja

    Turpinās no 1.lappuses“Šis nosaukums “Gada apenietis” ir tiks svarīgs un skaļš – jūtos ļoti, ļoti pārsteigta un dikti samulsusi, ka to saņemu. Tas ir...