Mazpilsētai ir grūti sākt attīstību

Apes pilsētas ar lauku teritoriju domes priekšsēdētāja Astrīda Harju vēl pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā bija pašvaldību darbinieku mācību braucienā Briselē, kur atrodas neskaitāmas daudzstāvu ēkas ar tūkstošiem ierēdņu.

Apes pilsētas ar lauku teritoriju domes priekšsēdētāja Astrīda Harju vēl pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā bija pašvaldību darbinieku mācību braucienā Briselē, kur atrodas neskaitāmas daudzstāvu ēkas ar tūkstošiem ierēdņu.
Viņa salīdzina, ka Latvijā lielu novadu veidošana bijušajās administratīvajās teritorijās atstās tukšas pagastmājas ar vienu vai diviem darbiniekiem. Tie ir pretstati, kas labas emocijas neizraisa. Turklāt pašvaldību un reģionu attīstībā nav gaidāmas tūlītējas un būtiskas pārmaiņas.
1990.gada 4.maijā, deklarējot Latvijas valsts neatkarību, mēs idejiski pieņēmām, ka esam un būsim Eiropā. Vai toreiz domājām tieši tā, kā tagad, nezinu. Tomēr jāapzinās, ka esam dalībvalsts. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienības direktīvas ir augstākas nekā Latvijas Saeimas likumdošanas akti. Tiesa, jau vairākus gadus strādājam, ievērojot Eiropas Savienības direktīvas un ratificētas likumu normas, bet kopš 1.maija mūsu saistības ir vēl lielākas.
Apes pašvaldības deputātos satraukumu radīja Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta speciālistu iedalījums - pilsētas lauku teritorijas lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir otrajā kategorijā Eiropas Savienības atbalsta maksājumu saņemšanai. Tas nozīmē, ka par hektāru mūsu cilvēki saņems mazāk nekā pagastos, kas iedalīti trešajā kategorijā. Patiesībā septiņdesmitajos gados, kad bija šo zemju meliorācija, tās auglību falsificēja. Te zeme ir tikpat smaga kā Jaunlaicenē un zemnieki nebūt nav turīgāki. Ne velti pašvaldību attīstības tabulā attīstības indekss Apei ir viens no zemākajiem.
Problēma acīmredzot ir tā, ka Eiropas Savienības institūciju ierēdņi netic vai arī uzskata par neiespējamu, ka gandrīz visa Latvijas zeme ir nelabvēlīga lauksaimnieciskajai ražošanai. Ape nav vienīgā pašvaldība, kas protestē.
Jā, tā ir tikai viena nianse. Bet droši vien būs vēl daudzas. Lai nerastos liekas problēmas, piemēram, mums būtiski ir pašiem izlemt par aizsargājamo dabas objektu apstiprināšanu lieguma zonās. Kad tie būs apstiprināti, tad tos atcelt varēs tikai ar Eiropas Savienības piekrišanu. Tas ir liels birokrātisks aparāts, kam nav viegli iziet cauri.
Iepriecina, ka mūsu valdības programma novadu infrastruktūras attīstībai un valsts pamatnostādnes paredz vienmērīgu reģionālo attīstību visā teritorijā, lai iedzīvotāji no mazāk attīstītām vietām nedotos uz lielākiem centriem. Turklāt šiem mērķiem ir paredzēti finanšu avoti. Diemžēl to summas nav ieplānotas 2005.gada budžetā. Atliek cerēt, ka to izdarīs un reģionālo politiku īstenos.
Kā tad būs ar Apes novadu? Tagad pilsēta ar lauku teritoriju ir palikusi viena. Vai tā varēs saglabāt patstāvību?
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Andrejs Radzevičs ierosināja atcelt novadu veidošanas termiņus. Tas nozīmē, ka process ir brīvprātīgs. Tiesa, Ape un citas līdzīgas pašvaldības varētu attīstīties, ja tām būs lielāka teritorija un iedzīvotāju skaits. Tomēr pašlaik saglabāsim līdzšinējo statusu. Nesaskatām, ka, pievienojoties Alūksnes novadam, būtu gaidāma straujāka izaugsme. Tas būs pārāk liels veidojums.
Pēc pieredzes zinu, kā attīstījās tās pašvaldības, kam bija spēcīga kolhozu bāze, piemēram, Vireši un Trapene. Izpildkomiteju priekšsēdētāji prata veidot veiksmīgu sadarbību ar kolhozu vadību, tāpēc tur uzcēla bērnudārzus, ambulances, sporta halles, tautas namus, tika atbalstītas skolas un pašdarbības kolektīvi, sporta un citas sabiedriskās aktivitātes. Tur pilnveidoja un attīstīja teritoriju infrastruktūru, dzīvojamo fondu un pakalpojumu daudzveidību. Šo infrastruktūru izmanto vēl tagad. Mēs nespējam celt kaut ko jaunu, jo pietrūkst finanšu esošā uzturēšanai. Kā pagasti attīstīsies tagad? Varbūt to spēs garantēt uzņēmēji, Eiropas strukturālie fondi, Valsts atbalsta programma novadu veidošanai vai nezināmi sponsori?
Tas nozīmē, ka šobrīd nevēlas ņemt vērā līdzšinējo pieredzi.
Paskatīsimies, kāda bija Ape pirms divdesmit gadiem! Viena no noteicošām pozīcijām bija kolhoza ģeogrāfiskais centrs. Tas atradās ārpus pilsētas, tāpēc tam bija vajadzība būvēt kaut ko pilsētiņā, jo pakalpojumus varēja saņemt no tās. Netika uzcelts ne bērnudārzs, ne jauns tautas nams, ne poliklīnika, ne sporta zāle vai cita sabiedriska ēka. Ape izdzīvoja, bet neattīstījās, jo nebija bāzes, arī rajona vadība to nenodrošināja. Šie stagnācijas gadi vēl ietekmē mūsu šodienas dzīvi, ko apkārtējie pagasti pārmet - pilsētā nav pietiekama infrastruktūra, lai tā varētu būt novada centrs.
Šobrīd situācija veidojas līdzīga, tikai tagad tā skars arī citu pašvaldību teritorijas. Mēs atrodamies zonā, kur puse no pašvaldības teritorijas ir ekonomiski neaktīva, jo tā ir pierobežas josla. To definē kā problēmreģionu. Visu laiku bija ierobežotas tirdzniecības iespējas ar Igauniju. Līdz Rīgai un citiem lielākajiem attīstības centriem un tirgum ir tālu, tāpēc transporta izmaksas sadārdzina produkciju. Ir vāji attīstīta uzņēmējdarbība un grūti piesaistīt investorus, jo viņi nevēlas ieguldīt naudu ekonomiski neefektīvā zonā. Visas Alūksnes rajona pašvaldības, izņemot Alūksnes pilsētu, ir lielākā vai mazākā mērā dotāciju saņēmējas no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, tās nespēj sevi uzturēt. Vai attīstība būs bāzēta uz Alūksnes ieņēmumiem, ar kuriem tad vajadzēs attīstīties visam jaunizveidotajam novadam? Veidojot reģionālo politiku, vajadzētu veidot valsts plānveidīgu attīstību.
Vai Ape tomēr varētu kļūt par novada centru?
Manuprāt, Apei ir perspektīva kā novada centram. Tiesa, pilsētā nav valsts institūciju, tāpēc apkārtējie pagasti izvēlas Alūksni. Bet tāpēc, ka pievienosimies Alūksnei, sociālās palīdzības dienests uz šejieni nepārcelsies, arī citi centra pakalpojumi nebūs tuvāk iedzīvotājiem. Vai tas būs risinājums? Domāju, ka dzīve pati parādīs, kā ir pareizāk. Tiesa, valsts atbalsta programmas finansējums ir paredzēts tikai novadu attīstībai. Ja novads neveidosies, būs jāiztiek pašu spēkiem. Finansējums ir stimuls, kas liks domāt un lemt par apvienošanos. Domāju, ka arī kaimiņi spriedīs par šādu iespēju. Parēķinās, ka ar finansējumu varēs sakārtot, piemēram, ceļus, un sitīs cits citam plaukstā. Ceļi savukārt ir priekšnoteikums pakalpojumu pieejamībai.
Liekas, ka Apē pēdējos gados ir daudz izdarīts.
Jā, mēs esam darījuši, cik pašu spēkiem ir iespējams. Pašvaldība ir dotāciju saņēmēja, jo ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir ļoti zemi. Apes rīcībā ir ievērojami mazāk līdzekļu kā bagātākajās pilsētās vai, piemēram, Valmieras pagastā, tāpēc šeit ir daudz lielāka sociālā spriedze. Pašvaldība ir spiesta naudu izlietot GMI pabalstiem. Dzīves dārdzība pieaug, tātad arī pabalsti palielināsies. Nākamgad būs lielāka minimālā alga. Bet kas segs pašvaldībai nodokļu starpību? Kļūsim vēl nabagāki. Uzņēmējdarbībai būtu jāattīstās mūsu teritorijā, lai veidotos jaunas darbavietas. To varētu veicināt reģionālās politikas nostādnes valstī ar atbalstu uzņēmējiem, kuri ražotnes atver problēmreģionos.
Tagad ir iespējas saņemt Eiropas struktūrfondu finansējumu. Cik līdzekļu varam piesaistīt, ja ir nepieciešams pašvaldības līdzfinansējums? Arī valsts kredītresursi būs ierobežoti. Šim gadam tie ir jau izlietoti. Ir izstrādāts projekts ūdensvada un kanalizācijas sistēmas renovācijai. Ir vēl dažas ieceres, tā arī savas iespējas esam izsmēluši. Ceru, ka Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā iedrošinās citu valstu investorus ieguldīt te savus līdzekļus. Tomēr jāņem vērā, ka Ape ir perifērijā - tālu prom no tirdzniecības centriem.
Vai Apes novada izpētes projektam izlietoto naudu var uzskatīt par zemē nomestu, ja tas izrādījies nederīgs?
Es tā neteiktu. Projekts ļāva prognozēt, kā Apes novads varētu attīstīties. Izzinājām, kādā situācijā atrodamies. Varbūt citi uzskata, ka nauda ir izniekota.
Par kādu perspektīvu rosina domāt brauciens uz Briseli?
Radās atziņa, ka Latvijā zemnieki nevarēs nodarboties tikai ar lauksaimniecisku ražošanu. Eiropas Savienības dalībvalstīs ļoti maz, apmēram divi procenti iedzīvotāju ir nodarbināti tikai lauksaimniecībā. Vairums dienā strādā kādā valsts vai privātā uzņēmumā, tāpēc uz lauka neredz nevienu traktoru vai citu tehniku un cilvēkus. Kad jau tumšs, tad viņi strādā (laukus apgaismo). Tas nozīmē dubultu slodzi, bet ar lauksaimniecisko ražošanu vien nevar izdzīvot. Ir kooperatīvi, kuros mācās saimniekot kopā. Dzīve spiež tos veidot, jo vienam tehnika ir par dārgu un tās lietošana nelielā platībā neatmaksājas.
Noteikti kļūsim eiropeiskāki. Būs daudzveidīgāks iedzīvotāju nacionālais sastāvs. Palielināsies emigrantu skaits. Visās Eiropas valstīs jūtams uztraukums par terora aktiem. Cilvēki baidās braukt ar vilcieniem un doties tuneļos. Liekas, ka mēs no tā vēl esam tālu. Tomēr jārēķinās, ka tagad karš pāriet citās - slēptās - formās. Dalība NATO ne tikai garantē mūsu drošību, bet arī uzliek pienākumu atbalstīt citas valstis. Tātad nenoliedzami arī Latvija var būt pakļauta terora aktiem.
Vai dalība Eiropas Savienībā liek domāt par latviskās identitātes saglabāšanu?
Jā, par to ir īpaši jādomā, lai nezaudētu kultūru un nepiesārņotu valodu. Pozitīvi vērtēju to, ka vecajās dalībvalstīs cilvēki jūtas brīvi. Mēs tādi vēl neesam. Tomēr, iespējams, ne vienmēr ir slikti just pietāti pret to, kam pienākas cieņa. Arī šīs morāles vērtības ir jāsaglabā.

Citu datumu laikraksti

  • Apkopo rezultātus

    Ir apkopoti Valsts ieņēmumu dienesta Vidzemes reģionālās iestādes Alūksnes nodaļas darba rezultāti 2004.gada četros mēnešos.Ir apkopoti Valsts...

  • Saņem apbalvojumus

    Vakar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes brigādes Alūksnes daļas vada komandiera vietnieka pienākumu izpildītājs virsseržants...

  • Grieķijā diskutē par invalīdu integrāciju

    Arodapmācības un rehabilitācijas centra “Alsviķi” pārstāvji ir atgriezušies no starptautiskas studiju vizītes Atēnās (Grieķija), kur diskutēja par...

  • Jaunannā kultūra sākas ar skolu

    Jaunannas pagasts bija pēdējā pašvaldība, kurā notika Alūksnes rajona kultūras darbinieku izbraukuma seminārs. Varēja iepazīt darbu pamatskolā,...

  • Gatavojas “Keggi Velo” sacensībām

    Ikgadējo starptautisko riteņbraukšanas sacensību “Keggi Velo” laikā otro gadu risināsies arī netradicionālo braucamrīku konkurss.Ikgadējo...

  • Īpašnieki vēl var reģistrēt zirgus

    Alūksnes rajona zirgu pārraudze - reģistrētāja Alita Meijere mudina īpašniekus reģistrēt šo dzīvnieku ganāmpulkus vai atsevišķus zirgus līdz...

  • Dienas rit, rūpējoties par citiem

    Ik dienu tiekamies ar dažādiem cilvēkiem - gan labiem, gan ne tik labiem. Skumstam, ja nākas satikt nelaipnus cilvēkus, bet priecājamies, ja...

  • Dieva zaimošana vai atklāts populisms?

    Pēdējās septiņas dienas sabiedrības un nacionālo ziņu dienestu uzmanības centrā bija zvejas kuģa “Astrīda” liktenis.Pēdējās septiņas dienas...

  • Uzņēmums atbilst ES prasībām

    Ir iegādāta: jauna olu šķirojamā mašīna. Ziemeru pagasta olu ražošanas un realizācijas uzņēmums SIA "Vistako" vakar saņēma Pārtikas uzņēmuma...