Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mazpilsētu perspektīva

Latvijas realitāte rāda, ka mazpilsētu ekonomiskās izaugsmes iespējas ir mazas. Valdības ziņojumi un pārskati liecina par stabilu ekonomisko izaugsmi, tomēr situācija ārpus lielpilsētām nav optimistiska.

Latvijas realitāte rāda, ka mazpilsētu ekonomiskās izaugsmes iespējas ir mazas. Valdības ziņojumi un pārskati liecina par stabilu ekonomisko izaugsmi, tomēr situācija ārpus lielpilsētām nav optimistiska.
Caurmērā dzīves līmenis ir paaugstinājies, tomēr atšķirīgie attīstības tempi starp lielpilsētām un mazpilsētām rada draudus nākotnē. Pirmkārt, strauji saruks iedzīvotāju skaits lauku pilsētās. Otrkārt, dzīves līmenis būs ievērojami zemāks nekā Rīgā un citās lielpilsētās. Treškārt, valdība arvien mazāk pievērsīs uzmanību lauku problēmām, jo vēlētāju lielākais īpatsvars dzīvos lielpilsētās.
Latvijā no jauna aktualizējušās oligarhu cīņas. Tāpat kā iepriekšējos gados dominē tikai divu pilsētu vārdi - Ventspils un Rīga. Abas pilsētas aizņem "lauvas tiesu" no valsts ekonomikas. Uz šo centru izaugsmi balstās iekšzemes kopprodukta palielinājums. Dažreiz valdības redzeslokā nonāk arī Daugavpils un Jūrmala. Savukārt pilsētas, kuras nav nozīmīgi ekonomiskie centri, aizmirst. Valdošo eliti interesē centru liktenis, nevis mazpilsētu un lauku attīstība. Konflikti starp ekonomiskajiem grupējumiem nozīmē to, ka ir resursi, ko pārdalīt. Laukos šāda apjoma resursu nav.
Mazpilsētu tālākā attīstība nav iedomājama bez stratēģiskā investora piesaistes. Valdība vai Saeima šo investoru nemeklēs, tas ir atkarīgs no vietējās pašvaldības, iedzīvotāju un uzņēmēju rīcības. Ir iespēja pašiem radīt pietiekami lielas ražotnes, lai panāktu pilsētas un tās iedzīvotāju ekonomisko izaugsmi. Šajā gadījumā vietējiem uzņēmējiem un pašvaldības darbiniekiem jāmāk atrast finansējuma avoti, pakalpojumu vai produkcijas niša, profesionāli darbinieki un citas vitāli nozīmīgas lietas veiksmīga uzņēmuma darbībai. Ārējā investora variants ir drošāks, jo nāk ar gatavu tirgus stratēģiju, ražošanas tehnoloģijām un profesionāļiem. Šajā gadījumā vietējā sabiedrība iegūst mazāk, bet ir papildu garantijas projekta veiksmei.
Pilsētas ekonomiskas dinamikas paātrināšana atrisinātu problēmu, ka jaunatne karjeru veido Rīgā. Zināma daļa studijas beigušo nepaliktu lielpilsētās, bet strādātu savas mazpilsētas labā. Būtu iespējams piedāvāt darba vietas, konkurētspējīgu atalgojumu un pieņemamu dzīves līmeni.
Es domāju, ka nevajadzētu lolot cerības tikai uz mazo uzņēmumu un lauksaimniecības sektora spēju attīstīt mazpilsētas. Tāpat kā valstiskajā līmenī, arī pašvaldību līmenī jādomā par jaunu biznesa struktūru piesaisti. Lielo uzņēmumu uzplaukums rada priekšnoteikumus sabiedrībai nozīmīgu jomu attīstībai. Infrastruktūra, pakalpojumu uzņēmumi, izglītība, medicīna, kultūra un citas nozares tikai iegūtu no pilsētas ekonomiskās izaugsmes.
Lai saglabātu un celtu savu nozīmību Latvijā, ikvienai mazpilsētai jāizstrādā ekonomiskās attīstības programma, ar kādām metodēm piesaistīt lielos uzņēmumus. Es domāju, ka tas ir iespējams.

Citu datumu laikraksti

  • Kalni - bauda dvēselei un miesai

    Ko latvietim izsaka tādas valsts nosaukums kā Slovākija? Tie, kas nav tur bijuši, visticamāk, Slovākiju jauks ar Slovēniju, jo vārdi ir ļoti...

  • Līnis murdā un šķīvī uz galda

    Kad dienas kļuvušas garākas un siltākas, gribas pēc iespējas vairāk laika pavadīt ārpus telpām un arī maltītes ieturēt brīvā dabā.Kad dienas kļuvušas...

  • Daži izteikumi no vēstures eksāmena

    1939. gada 23. augustā Sibīrija noslēdza neuzbrukšanas līgumu ar ANO.1939. gada 23. augustā Sibīrija noslēdza neuzbrukšanas līgumu ar ANO. 1939....

  • Upe

    - Tā nav lieta! - atrauc puisis, - Vai strādnieku nelīgsi?10. - Tā nav lieta! - atrauc puisis, - Vai strādnieku nelīgsi? - Kur man strādnieku līgt,...

  • Autoskolas ceļ nepamatotu paniku

    Izplatot informāciju par izmaiņām Satiksmes ministrijas noteikumos par braukšanas eksāmena pieņemšanas kārtību, presē izskanējusi autoskolu...

  • Policija saskaras ar grūtībām

    Saeima šodien lemj par Saeimas Juridiskās komisijas sagatavoto grozījumu administratīvo pārkāpumu kodeksā nodošanu komisijām.Saeima šodien lemj par...

  • Upe

    Tirgus diena ataust saulaina, tās gaisma pamazām izdzenā Dārtas bēdas. Viņa gurdiem soļiem iet uz pilsētu, lai nolūkotu un pirktu zirgu.9. Tirgus...

  • Pededzes pagastā nav ārsta un aptiekas

    Pededzes pagasta iedzīvotājiem jau pāris gadus nav sava ģimenes ārsta.Pededzes pagasta iedzīvotājiem jau pāris gadus nav sava ģimenes ārsta. "Kādreiz...

  • Par spīti neveiksmēm turpina audzēt vēžus

    Mārkalnes pagasta "Robežnieki" ir viena no nedaudzām zemnieku saimniecībām Latvijā, kas audzē vēžu mazuļus.Mārkalnes pagasta "Robežnieki" ir viena no...