Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Medības – hobijs ar pievienoto vērtību dabas procesu regulēšanā

Sabiedrībā valda dažādi uzskati par medniekiem. Vieni medības uzskata par vardarbības izpausmi, bet citi medniekos saredz gluži vai dabas glābējus, kuri regulē dabas procesus, un ir pateicīgi viņiem par centieniem ierobežot Āfrikas cūku mēra izplatību.

Sabiedrībā valda dažādi uzskati
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētnieks un Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis savā pētījumā par medībām uzsver, ka “nemednieku” Latvijā ir vairāk, nekā mednieku un ir svarīgi sabiedrībā radīt pareizu un objektīvu priekšstatu par medībām un mednieku lomu. Senākie fakti, kas liecina par to, ka mūsu senči ir nodarbojušies ar medībām, ir saglabājušies kopš 400 - 450 tūkstošiem gadu pirms mūsu ēras Tamaņas pussalā, bet Latvijā – 9 līdz 10 tūkstošus gadu pirms mūsu ēras. Kopš medību pirmsākumiem medību mērķi ir mainījušies un mūsdienu medību definīcija skaidro, ka medības ir apzināta un mērķtiecīga zināmas daļas savvaļas zīdītāju un putnu sugu vajāšana, kas orientēta uz nogalināšanu, kā arī izdzīvošanas iespējas nodrošināšana un resursu atjaunošanas centieni. J.Baumanis uzsver, ka sabiedrībā par medībām valda dažādi viedokļi. Medības tiek uzskatītas gan par vaļasprieku un izklaidi, gan sportu, gan veidu kā nodrošināt iztiku, darbu, aktīvu un veselīgu brīvā laika pavadīšanu. Tāpat medības tiek uzskatītas par veidu, kā atjaunot cilvēka izjaukto līdzsvaru dabā. Bet ir cilvēki, kuri medības uzskata par psihisku novirzi un vardarbības izpausmi. Nereti cilvēki aizdomājas par dažādām medību nozīmēm, bet aizmirst vienu no galvenajām un būtiskākajām – dabas procesu regulēšanu. J.Baumanis uzsver, ka tieši dažādo stereotipu dēļ ir jāmāk paskaidrot sabiedrībai, kas tad īsti ir medības, jo aizvien vairāk cilvēku nav saprotamas medības un tās tiek pat uzskatītas par neētiskām. “Neviens cits kā tieši mednieki tik ļoti nav ieinteresēti dzīvnieku populācijas saglabāšanā, jo mums pašiem gribas medīt arī nākotnē. Medības ir cilvēkam raksturīga nodarbe un nevajag cilvēku salīdzināt ar plēsīgu vilku mežā. Medības ir kas vairāk kā tikai šaušana, tā ir arī saimniecība,” pauž J.Baumanis.

Daudz absurdu apgalvojumu
Medību saimniecība ir dabas resursu apsaimniekošanas sistēma, kas vienlaikus ar medību produkcijas ieguvi nodrošina šo resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kas nozīmē medījamo dzīvnieku populācijas un apdzīvotās vides un ar to saistīto dabas resursu apsaimniekošanu ar mērķi saglabāt medību resursu bioloģisko daudzveidību un atjaunošanās spēju, nodrošinot medību resursus nākamajām paaudzēm, kā arī veicinātu medījamo dzīvnieku aizsardzību, ņemot vērā saimnieciskās, sociālās un vides intereses, un neapdraudot dabas aizsardzības pasākumu īstenošanu medījamo dzīvnieku sugu izplatības teritorijā. “Sabiedrībā kopumā trūkst izpratnes arī par dabu, un šā iemesla dēļ arī skolās ir dzirdēti dažādi absurdi apgalvojumi, piemēram, ka stirna briedim esot sieva. Šādi pieņēmumi ir absurdi un cilvēki ir jāizglīto vairāk. Valda trīs lieli mīti, kas iepriekšējos gadsimtos bija pieņemts kā reāls fakts par to, kā palielināt medījamo dzīvnieku skaitu – nedrīkst cirst mežus, jāsaudzē nepieaugušie dzīvnieki, kā arī jāapkaro plēsēji. Tā nebūt nav. Plēsēju pieaugumu vairo tas, ja netiek regulēts citu dzīvnieku skaits. Neviens plēsējs nevar pastāvēt bez medījuma un, jo vairāk tā ir, jo vairāk sarodas plēsēju,” skaidro J.Baumanis, piebilstot, ka sabiedrību jāizglīto  par medību procesiem un to, kā dabā notiek mijiedarbība. Iznīcinot plēsējus, bet neregulējot citu dzīvnieku skaitu situācija netiks atrisināta. Speciālists uzsver, ka šādas izpratnes nereti trūkst tiem, kuri nepārzina medību nozīmi un tieši šie cilvēki visvairāk mēdz paust negatīvu attieksmi pret medībām. Neizprotot medību nozīmi var viegli tās nosodīt, jo uz visu procesu cilvēki skatās bez vispārīgākas pieejas. “Tā vietā, lai satrauktos par to, ka nebūs ko medīt, mani vairāk satrauca iespējamība, ka nebūs kas medī. Ja mēs neinformēsim jaunatni, mednieku var palikt aizvien mazāk, jo arī cilvēku laukos paliek aizvien mazāk,” teic J.Baumanis.

Rada sliktu priekšstatu
Viņš arī pauž pārliecību, ka, visticamāk, medniekiem neizdosies savā pusē pārvilināt medību pretiniekus, bet tajā pašā laikā ar izglītošanu var panākt, ka neitrāli noskaņotie cilvēki nekļūst par medību pretiniekiem. Šeit būtiska esot arī pašu mednieku rīcība – kā mednieki sabiedrībai skaidro savu darbību un kādas fotogrāfijas no medību procesa tiek publicētas interneta vidē. “Ir mednieki, kuri rada sliktu priekšstatu par medībām, liekot bildes, kurās viņi pozē ar beigtu dzīvnieku un varbūt pat blakus esošu alkohola pudeli,” pauž J.Baumanis, piebilstot, ka sliktākajā gadījumā šādi attēli var atrasties mednieku privātajos albumos mājās, taču ne interneta vidē. Tomēr, ja cilvēks izlemj publiskot foto ar nomedītu dzīvnieku, vēlams tomēr nedaudz vairāk pacensties un blakus foto pievienot arī izglītojošu informāciju par to, kā attiecīgas sugas dzīvnieku nomedīšana regulē procesus dabā. J.Baumanis uzsver, ka medniekiem ir ļoti jāizvērtē, kādu informāciju par medībām publisko paši mednieki, atgādinot, ka viena karote darvas var sabojāt visu medus podu.

Latvija ar žogiem būs sadalīta
Medību speciālists uzsver, ka mūsdienu Eiropā no izdzīvošanas un iztikas nodrošināšanas veida medības ir kļuvušas par savvaļas sugu populāciju regulēšanu jeb apsaimniekošanu. “Mēs nemedījam, lai nogalinātu vairāk un efektīvāk, bet gan tāpēc, lai regulētu dabas procesus. Ceru, ka mēs tā arī skatīsimies uz medībām un arī nākotnē neizsīks mednieku skaits, bet radīsies aizvien vairāk izpratnes par to, kāda loma dabas procesos ir mums, medniekiem,” pauž J.Baumanis.
Mednieku uzdevums ir arī vērtēt citu nozaru darbības ietekmi uz dabas procesiem. Piemēram, šobrīd Latvijā līdz ar autoceļu rekonstrukciju vai jaunu būvniecību tiek ieviests jauns standarts mežainos apvidos abās pusēs šosejai izbūvēt žogus, lai novērstu meža dzīvnieku nonākšanu uz šosejas. Tas ir būtiski no satiksmes drošības viedokļa, tajā pašā laikā tas negatīvi ietekmē dzīvniekus, sevišķi tos, kuri migrē lielos attālumos, tādēļ līdz ar žogu būvniecību ir jāizbūvēt arī tuneļi vai cita veida pārejas, kas ļautu migrējošajiem dzīvniekiem šķērsot šo viņiem mākslīgi radīto šķersli. “Tas ir svarīgi arī alņiem un vilkiem, kuri mēro lielus attālumus. Ja to var neizjust Vidzemes pusē, jo tajos mežos dzīvnieki ienāks arī no Krievijas un Igaunijas, to krasi izjutīs Kurzemē. Sadalot Latviju ar šādiem žogiem, negatīvos rezultātus varēs just jau pēc vairākiem gadiem. Bez dzīvnieku pārejām šādus žogus nedrīkst veidot,” skaidro J.Baumanis.

Cūku mēris - sāpīga tēma
Būtisks mednieku nopelns ir arī Āfrikas cūku mēra ierobežošanā Latvijas teritorijā. Pirmo cūku mēra gadījumu Latvijā konstatēja 2014. gada jūnijā Dagdas novada Ķepovas pagatā pie robežas ar Baltkrieviju. Līdz 2014. gada beigām Āfrikas cūku mēri konstatēja kopumā 217 meža cūkām, no kurām 176 tika atrastas jau mirušas, bet 41 nomedīja. Iznīcinātas tika arī 564 mājas cūkas. Savukārt pērn līdz aprīlim Āfrikas cūku mēri konstatēja 126 meža cūkām (144 atrastas mirušas, bet 12 nomedītas). Latvijas mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks uzsver, ka cūku mēris ir ļoti sāpīga tēma. “Šī sērga aizsākās 2007. gadā Gruzijā. Tur tika ievesta inficēta cūkgaļa no Āfrikas un tā nu šo gadu laikā mēris nonācis arī līdz mums. Sākotnēji mēris nonāca līdz mājas cūkām, bet līdz meža cūkām tas nonāca diezgan cūcīgā veidā. Cilvēki meta mežā cūku paliekas, kā dēļ infekcija izplatījās arī starp meža cūkām,” teic H.Barviks. Latvijā pamatā šīs slimības pārnēsātājs ir meža cūkas un reālākais veids, kā ierobežot šo slimību, ir ierobežot meža cūku skaitu. Gadījumā, ja cūku mēri neizdosies ierobežot, kas visticamāk arī sagaidāms, infekcija izplatīsies tālāk uz Kurzemi, kur meža cūku blīvums ir daudz lielāks, līdz ar ko sagaidāmais upuru skaits šai populācijai būs ļoti liels. “Lielākais drauds ir tas, ka cūku mēris atnāks nevis no Vidzemes pāri Daugavai, bet gan tas, ka šis mēris Kurzemē nokļūs no Lietuvas, kur tas ir krasi izplatījies,” uzsver H.Barviks. Latvijā un Igaunijā meža cūku mēra uzskaite iet raitāk, taču problēmas sagādā Lietuva, kur nereti slimās un mirušās meža cūkas tika vienkārši noraktas vai sadedzinātas, neveicot precīzu uzskaiti. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Ar Mātes pienu

    Ar Mātes pienu

    Vismistiskākais šajā pasaulē ir dzīvības un nāves jautājums. Jautājums par to, ko spēj zinātne un kas tai nav tverams. Akadēmiķis Ivars Kalviņš...

  • Horoskopi

    8. – 14.aprīlisAuns ◆ Papildu ienākumi ļaus piepildīt kādu sen kārotu vēlmi. Spēcīgs enerģijas lādiņš tiks gūts dodoties nelielā braucienā....

  • Papildinās zivju krājumus

    Papildinās zivju krājumus

    Alūksnes novada pašvaldības aģentūrai “Alja” atbalstīti trīs projekti zivju resursu papildināšanai no Valsts zivju fonda līdzekļiem. Zivju krājumi ar...

  • Stādaudzētājiem - jau liela rosība 2

    Stādaudzētājiem - jau liela rosība

    Mazu brīnumu piedzīvojam ik pavasari, kad no zemes zaļus degunus izbāž pirmie asni. Tas rada prieku, tāpēc daudzi izvēlas stādus savām vajadzībām...

  • Mazie “cāļi” izloka balstiņas

    Mazie “cāļi” izloka balstiņas

    Apes novadā Lieldienās notika vairāki vokālie konkursi. Mazos dziedātājus pulcēja konkurss “Apes Cālis 2016”, bet Gaujienā notika mazo vokālistu...

  • Virešos kultūras dzīve sit augstu vilni 2

    Virešos kultūras dzīve sit augstu vilni

    Kopš pirms sešiem gadiem tika atklāts atjaunotais Virešu saieta nams, kultūras dzīve tur sit augstu vilni. Saieta nama paspārnē šobrīd darbojas seši...

  • “Cālis 2016” gaida mazos Alūksnes novada vokālistus

    Alūksnes novada mazo vokālistu konkurss “Cālis 2016” šogad notiks 8.maijā Alūksnes Kultūras centrā. Līdz 27.aprīlim gaidīs dalībnieku pieteikumus...

  • Rod prieku krāsās un ziedos

    Rod prieku krāsās un ziedos

    Alūksnes pilsētas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā martā aplūkojama alūksnietes Gaļinas Kavaces akvareļdarbu personālizstāde.Rada prieku un...

  • Basketbola turnīri - finiša taisnē

    Latvijas Basketbola līgas 3.divīzijas čempionātā “BJSS Alūksne” turnīru noslēdz 10.vietā, kas ir viņu līdz šim labākais rezultāts. Savukārt Alūksnes...