Medībās no 16 gadiem – par un pret

Sabiedrībā tiek pausti duāli viedokļi par Saeimā pēc ilgām un asām debatēm atbalstīto priekšlikumu nepilngadīgajiem no 16 gadu vecuma atļaut medībās izmantot šaujamieroci. Tā kā arī Alūksnes un Apes novados ir vairāki mednieku kolektīvi, vēlējāmies noskaidrot mednieku domas par likuma grozījumu apstiprināšanu.


Tas ir bīstami

Mednieku biedrības “Mārkalne” kolektīvā ir aptuveni 30 mednieku. Biedrības vadītājs Jānis Soks uzskata, ka likuma pieņemšana nebija nepieciešama. “Mans viedoklis par šo jauninājumu ir ļoti negatīvs. Mūsu valstī likumi tiek pieņemti tā, kā tie nebūtu jāpieņem. Padomājiet, bērniem ir jāiet skolā un jāmācās, nevis jādarbojas ar šaujamieročiem. Piemēram, Polijā līdz 18 gadiem neļauj piedalīties medību procesā, jo tiek uzskatīts, ka tas ir bīstami. Nelaimes gadījumi notiek katru gadu, esmu vadījis mednieku kolektīvu trīsdesmit gadus, tāpēc es zinu, kā tas ir. Kārtībai ir jābūt, ja tās nav, tad tas var beigties letāli. Katrs pēc medībām vēlas doties mājās, jo viņu gaida ģimene. Tagad  grib bērniem dot šaut, lai arī tas ir domāts pieauguša cilvēka uzraudzībā, bet ziniet, aizgriez galvu  uz vienu pusi un notiek nelaime. Savulaik  bērni nāca līdzi, bet pašlaik tā vairs nenotiek. Viņi nenāk, jāvelk ar vilkšanu. Viņi grib šaut no mašīnas un lai gaļa iekrīt mašīnā. Taču jāatzīst arī,     ka  kolektīvā ir novecojis mednieku sastāvs,” savu viedokli pauž       J. Soks.

Varēja piedalīties medībās

Savukārt medību entuziasts Kristaps Marķitāns, kurš medībās piedalās kopš 10 gadu vecuma, uzskata, ka cilvēku sašutumam nav pamata. “Pārāk strauji notika likuma pieņemšanas process, medniekiem un sabiedrībai vajadzētu rast savstarpējo sapratni un ieskatu par medībām. Tiešām lielai daļai cilvēku šķiet, ka mednieki aizbrauc uz mežu, piešauj pilnu zemi ar dzīvniekiem un brauc mājās. Tas noteikti tā nav.

 Līdz šim bija tā, ka medībās ar medību ieroci varēja piedalīties tikai persona, kura sasniegusi 18 gadu vecumu, nokārtojusi mednieka eksāmenu Valsts mežu dienestā un saņēmusi mednieka apliecību, un  ieroču nēsāšanas un glabāšanas atļauju. Savukārt persona, kas sasniegusi 21 gada vecumu un kam ir iepriekš minētie do-kumenti, pēc nokārtotā vītņsto-bra ieroča šaušanas eksāmena drīkst ar šo ieroci medībās piedalīties. Arī līdz šim personas, kas nav sasniegušas 16 gadu vecumu, drīkstēja piedalīties medībās. Pārsvarā šie jaunieši medībās dodas kā dzinēji un piedalās individuālajās medībās jeb tā saucamajās gaidu medībās, kad mednieks ir medību tornī un gaida dzīvnieku pienākam pie barotavas. Tad  lielākoties jaunieši sēdēja blakus tēviem, krusttēviem vai draugiem medniekiem,” tā K. Marķitāns.

Mednieku saime sarūk

Viņš uzskata, ka lielo rezonansi par likuma grozījumiem radījuši cilvēki, kuriem lielākoties nav bijusi saistība ar medībām, un tie, kas neizprot šī procesa būtību. “Pirms šie cilvēki raksta komentārus un diskutē televīzijā, lai katrs apskata savu desu maizi, kas viņiem brokastīs ir uz galda. Tā ir tāda pati gaļa, kuru iegūst medībās, tikai atšķirība ir tā, ka medībās šī gaļa tiek iegūta daudz humānākā veidā un dzīvniekam ir iespēja izglābties, jo nekad medībās nav garantēts simtprocentīgs rezultāts. Savukārt visās liellopu un cūku fermās, ja dzīvnieks tur aug, viņš ir nolemts nāvei. Medībās dzīvnieks bieži vien mednieku apmāna un viņš paliek bešā. Latvijā mednieku saime sarūk. Šobrīd Latvijā aktīvie mednieki ir divdesmit divi tūkstoši un šis solis, manuprāt,  ir ar mērķi – motivēt jauniešus kļūt par medniekiem,” saka medību entuziasts.

Risks ir vienmēr

“Sabiedrībai vajadzētu saprast, ka nebūs tā, ka katram 16 gadus vecai personai būs ierocis rokās un viņš to pielietos tur, kur nevajag. Ierocis būs pieejams tikai medībās, ar vecāku atļauju un ieroča īpašnieku blakus. Drīzāk varētu būt tā, ka jaunieši ieroci izmantos tieši individuālajās medībās, kad tās notiek no paaugstinājuma virs zemes un kad pastāv minimāli riski kādu savainot. Visi šāvieni no paaugstinājuma notiek ar virzienu pret zemi, līdz ar to, ja šāviens nav pa dzīvnieku, tad munīcija apstājas zemē un nepastāv riski kādu citu ievainot.

Protams,  medības ir riskants vaļasprieks, jo tur, kur ir ieroči, tur risks pastāv vienmēr. Nav jau  nozīmes, vai tev ir 16 vai 66 gadi. Tāpat var pieļaut kādu kļūdu, ko es nevienam nenovēlu. Risks nav tikai medībās, bet arī, ejot pāri ielai, braucot ar mašīnu uz Rīgu, tas ir visur, mēs nevaram paredzēt, kurā mirklī notiks nelaime. Turklāt Latvijā ir viens no pozitīvākajiem rādītājiem, salīdzinot ar citām Eiropas Savienību valstīm, mums ir ļoti mazs nelaimes gadījumu skaits medībās. Tās tiešām ir apstākļu sakritības un, iespējams, arī mednieku neuzmanība. Bet nav tā, ka katru sestdienu medībās kāds kādu ievaino vai notiek likuma pārkāpšana saistībā ar medību drošību. Ne vienmēr medībās nelaimes gadījumi notiek saistībā ar medību ieročiem. Tagad visus sešpadsmitgadniekus saukt par slepkavām un par nākamajiem teroristiem ir diezgan absurdi. Tas vairāk parāda cilvēku inteliģences līmeni kopumā,” pauž Kristaps.

Mācīsies dabu

“Ja kriminālatbildība Latvijā stājas spēkā no 14 gadu vecuma, tad kāpēc 16 gadus vecs jaunietis, kurš vēlas kļūt par mednieku, arī nevarētu atbildēt par savu rīcību medībās? Daudzās attīstītajās valstīs, piemēram, Somijā, tā ir pilnīgi normāla prakse, ka jaunieši var piedalīties medībās, izmantojot šaujamieročus. Tas viss ir vērsts uz to, lai jaunietis savā vecumā nepievērstos narkotikām vai citiem adrenalīna avotiem, bet gan ietu dabā, iepazītu mežu, medības. Saprastu, ko nozīmē atbildība, kā ir šaut.  Tagad jauniešiem ir ļoti daudz vienkāršāku alternatīvu lietu, ko darīt, nevis no sešiem rītā līdz desmitiem vakarā katru sestdienu piedalīties dzinējmedībās. Ir datori, spēļu konsoles un daudz kas cits. Tāpat jaunieši ir kļuvuši fiziski mazāk aktīvi un vājāki, jo reti kurš noiet visu dienu medībās un vakarā nečīkst, ka ir piekusis, noguris vai, ka viņam nāk miegs. Lielākā daļa, kas sirdī nav mednieki, jau pirmajās medībās salūzt un saprot, ka medības nav tikai aizbraukt pakaļ gaļai. Medības ir darbību kopums un gatavošanās, sākot ar piektdienas vakaru, kad ir jāsagatavo drēbes, pusdienas un tēja līdzi, beidzot ar to, ka sestdien, ierodies vēlu mājās un gatavojies jau svētdienas medībām,” saka mednieks.

Iespēja papildināt mednieku rindas

Arī Liepnas mednieku kolektīva “Klajalkšņi” pārstāvis Modris Toks uzskata, ka likuma pieņemšana ir par labu tam,  lai papildinātos jauno mednieku rindas. “Sasniedzot 18 gadus un iegūstot nepieciešamās atļaujas neviens nemāca, kā ir jāšauj, viss zināms tikai teorētiski. Tagad ar pieaugušā atļauju jaunietis drīkst jau izmēģināt praktiskās iemaņas, tāpēc uzskatu, ka tas ir tikai labi. Tā kā arī jauno mednieku ir ļoti maz, ceru, ka jaunā regula būs kā pluss, lai papildinātu mednieku kolektīvu pulku,” uzsver mednieks.

Šobrīd Liepnas mednieku kolektīvā “Klajalkšņi” ir aptuveni 25 mednieki, no tiem četri ir vecumā līdz 30 gadiem. Modris uzsver, ka medības ir dzīvesstils, tāpēc sabiedrības sašutums ir vairāk par to, cik reāli tajā cilvēki vispār iesaistās. Viņš uzskata, ka laukos cilvēki vairāk saprot dabas procesus un par grozījumu pieņemšanu nesatraucas.

Mednieki trešajā paaudzē

Liepnas mednieku kolektīva “Klajalkšņi” jaunākais pārstāvis Rihards Sīpols, kurš sasniedzis 16 gadu slieksni, iepazīstina ar saviem uzskatiem par jaunā likuma pieņemšanu: “Mani jau kopš mazotnes ir interesējušas medības, un nevar nepiebilst, ka viens no faktoriem bija tas, ka manā ģimenē ar medībām nodarbojas jau trīs paaudzēs. Vienmēr ejot līdzi tēvam medībās, apbrīnoju, cik forši ir tā pavadīt savu laiku. Dzinējmedībās sāku piedalīties, kad man palika 14 gadi. Tad sāku izprast mežu un meža drošības noteikumus. Tagad, kad pieņemts jaunais likums, es varēšu ar tēvu iet medībās un man tajās būs lielāka loma, jo nu jau es varēšu lietot šaujamieročus. Man šķiet, ka tā ir fantastiska iespēja jaunajiem medniekiem pierādīt spēju būt apzinīgam savā vecumā un galu galā novest medības pie veiksmīga rezultāta. Jāatceras, lai šautu uz dzīvnieku, ir kārtīgi jāapdomā, vai to tiešām vajag. Jo tā tomēr ir dzīva būtne,” uzskata R. Sīpols.

Citu datumu laikraksti

  • Atzīmē novada desmitgadi

    Atzīmē novada desmitgadi

    Atzīmējot Alūksnes un Apes novadu desmitgadi, Alūksnes pilsētas bibliotēka sadarbībā ar Alūksnes un Apes novadu vēstures skolotāju apvienību rīko...

  • Pieņēmis jaunu izaicinājumu

    Pieņēmis jaunu izaicinājumu

    No šīs nedēļas, 4. februāra, Alūksnes novada pašvaldības aģentūrai “Spodra” ir jauns direktors – Gatis Spudiņš. Atkārtotajā konkursā uz vakanci bija...

  • Alūksnieši – labākie kultūras vērtību pārzinātāji

    Alūksnieši – labākie kultūras vērtību pārzinātāji

    Turpinās no 1. lappuses “Kultūras kanons manā skolas somā” ir ikgadējs Latvijas Kultūras akadēmijas konkurss. Tā fināls notika Latvijas Nacionālajā...

  • Aktivitāte noplakusi

    Alūksnes novada pašvaldības aģentūra “Alja” pagājušajā piektdienā aicināja uz tikšanos, lai skaidrotu, kādā veidā tiks organizēta saistošo noteikumu...

  • Paraudzīties citām acīm

    Kā viedi māca kāda krievu filmu klasikas veterāne “Likteņa ironija jeb vieglu garu” - veco nojaukt var ātri, bet jaunu radīt tik ātri nevar. Par to...

  • Darbu uzsāk brokeris

    Februārī Vidzemes reģionā darbu uzsāk uzņēmējdarbības inovāciju atbalsta speciālists jeb brokeris – pirmais no septiņiem šādiem speciālistiem...

  • Alūksne īsumā

    Iespēja darba meklētājiem Nodarbinātības valsts aģentūras Alūksnes filiālē uz 30. janvāri reģistrētas šādas vakances: Alūksnē – konditors,...