Veselības ministrija plāno atvēlēt gandrīz desmit miljonus eiro, lai piesaistītu jaunos mediķus darbam reģionos. Šāda veida finansējuma piešķiršana ir mēģinājums risināt paaudžu nomaiņu reģionos, bet vai nauda būs pietiekami vilinoša, lai jaunie mediķi brauktu strādāt, piemēram, uz Alūksni? Veselības ministre Anda Čakša informēja, ka lielu interesi par šāda veida atbalstu izrādījušas vairākas Latvijas pilsētas, tajā skaitā arī Alūksne.
Maruta Kauliņa, SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētājaMāsu profesija nav novērtētaMedicīnas māsu trūkumu jūtam arī Alūksnes slimnīcā, bet pie mums vēl nav tik kritiskas situācijas kā Rīgas slimnīcās. Ir pieredze, ka tās māsas, kuras ir praksē Alūksnē, pēc tam tomēr aizbrauc prom. Protams, dažas paliek, bet skaits varētu būt lielāks. Ir gadījumi, kad studenti iesaistās dažādās “Erasmus” apmaiņas programmās un aizbrauc prom no Latvijas. Tas ir ļoti labi, jo ārzemēs var gūt lielisku pieredzi, bet diemžēl vairumā gadījumu jaunieši tur arī paliek. Domāju, ka medicīnas māsu trūkums ir ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā. Ir māsas, kuras finansiālu apsvērumu dēļ strādā vairākos darbos. Šī profesija nav pietiekami novērtēta, nav attiecīgi atalgota – tas ir ļoti smags darbs, jo ietver sevī gan profesionālo medicīnisko, gan sociālo darbu. Tas ir arī nakts darbs, kas ir ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski sarežģīts. Diemžēl arī no pacientiem bieži vien ir nievājoša attieksme pret māsām. Daudzas medicīnas māsas, kuras absolvē studijas, neiet strādāt uz slimnīcām, bet, piemēram, uz kādiem skaistumkopšanas uzņēmumiem. Es domāju, ka tā ir valsts atbildība – ja students studē budžeta grupā, tad vajadzēja noteikt, ka viņam pēc studijām vismaz trīs gadi jāstrādā savā profesijā Latvijā. Valdībai par atbalstu vajadzēja domāt vismaz pirms četriem gadiem.
Inese Priedīte, Alūksnes slimnīcas pediatre
Mediķi ar pieredzi ir izturīgākiŠis ir ļoti sāpīgs jautājums – diemžēl nav jaunās paaudzes, kas nomainītu ilggadējos darbiniekus. Kādreiz pietika gan ārstu, gan medmāsu, jo nebija tik vienkārši aizbraukt un strādāt uz ārzemēm. Man nepatīk, ka saka klients, nevis pacients – tas medicīnu pārvērš tirgū. Mediķi ir nenovērtēti. Kad manas paaudzes mediķi sāka strādāt, mums nebija nekāda speciāli izveidota valsts atbalsta – bijām izturīgāki par mūsdienu jauno paaudzi. Ģimenes ārstu praksē nepieciešamas divas māsas, kas lielākoties tā arī ir – it sevišķi pēdējā laikā. Bet ļoti daudz medicīnas darbinieku trūkst tieši laukos. Var jau būt, ka šāds finansiāls valsts atbalsts veicinātu jauno māsu pārnākšanu uz reģioniem. Prieks, ka uz Alūksni jau ir atnākuši strādāt jaunie speciālisti. Ja es, atnākot uz darbu, ieraugu kādu jauno darbinieku, man ir neliela atvieglojuma un cerību sajūta, ka ar laiku būs labāk.
Jānis Liberts, Apes novada domes priekšsēdētājsJaunieši nevēlas atgriezties laukosTā kā Apes novadā ir maz medicīnas iestāžu, domāju, ka pagaidām īpašu problēmu nav. Bet tas ir tikai laika jautājums. Pirms diviem gadiem problēmas bija sociālās aprūpes centrā Trapenē, kad nebija medicīnas māsas, bet iestādes vadītāja veiksmīgi atrada darbinieku. Apes novada dome piešķīra dzīvojamo platību – tas arī ir vienīgais veids, kā varam atbalstīt jaunos speciālistus. Ārsta palīgiem Virešos un Trapenē ir piemaksa no Apes novada domes. Valsts finansējums palīdzētu piesaistīt jaunus darbiniekus. Pašvaldības neko daudz nevar, vairāk palīdzību var sniegt Veselības ministrija. Daudz domājam par pilsētas attīstību, tiek atjaunota infrastruktūra – tas viss, lai piesaistītu jauno paaudzi. Realitāte ir tāda, ka jaunieši nevēlas atgriezties lauku reģionos. Ir jādara viss, lai skolas netiktu slēgtas, jo kurš tad te būs, ja tās likvidēs? Vairāki medicīnas darbinieki ir pensijas vecumā, nav kadru nomaiņas - nezinu, kas būs viņu vietā. Ja Apē problēmu nebūs, tad Trapenē gan... Bet pagaidām iedzīvotājiem ir pietiekama primārā medicīniskā palīdzība, jo ir izvēle, pie kura ģimenes ārsta pierakstīties.
