Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mediķi un pacienti konfrontācijā ar ES

Veselības aizsardzība ir viena no tām jomām, kas vistiešākajā veidā skar katru no mums. Tādēļ šie jautājumi vienmēr bijuši aktuāli neatkarīgi no tā, kura partija konkrētajā brīdī diktējusi noteikumus.

Veselības aizsardzība ir viena no tām jomām, kas vistiešākajā veidā skar katru no mums. Tādēļ šie jautājumi vienmēr bijuši aktuāli neatkarīgi no tā, kura partija konkrētajā brīdī diktējusi noteikumus. Tomēr jāatzīst, ka pašlaik veselības aizsardzība kļuvusi īpaši jutīga, jo valdība «it kā nemanot» sākusi pakāpenisku virzību uz maksas medicīnas ieviešanu valstī. Iespējams, ka tā ir tikai šķietamība, taču skaidrs ir tas, ka taupīt uz veselības rēķina nekad nav atmaksājies kaut vai tādēļ, ka daudzi medicīnisko pakalpojumu sadārdzinājumu pašlaik saista ar Latvijas integrāciju ES. Un tas varētu būt nopietns arguments, izšķiroties, kā balsot referendumā 20. septembrī.
Par to, kas varētu mainīties Latvijas veselības aprūpes sistēmā pēc pievienošanās ES, mēģinājām noskaidrot diskusijā, kurā piedalījās Veselības ministrijas Eiropas lietu nodaļas vadītāja Kristīne Briede, Sabiedrības veselības departamenta direktors Rinalds Muciņš un Alūksnes veselības aprūpes speciālisti.
Medicīnas personāls
Viens no svarīgākajiem principiem, kas ietekmēs veselības aprūpes sistēmu pēc Latvijas pievienošanās ES, ir ārstniecības personāla brīva kustība ES teritorijā. Faktiski tas nozīmēs, ka ārsti un citi medicīnā nodarbinātie (zobārsti, vecmātes, medicīnas māsas, farmaceiti, veterinārārsti) varēs brīvi izvēlēties valsti, kurā viņi grib strādāt. Vienīgi jāņem vērā, ka visas durvis uz Eiropu netiks atvērtas uzreiz pēc iestāšanās ES, jo tikai piecas valstis (Īrija, Dānija, Zviedrija, Lielbritānija un Nīderlande) ir piekritušas nenoteikt nekādus pārejas termiņus brīvai darbaspēka kustībai jaunajām dalībvalstīm. Pārējās desmit ES dalībvalstis patur tiesības noteikt piecus līdz septiņus gadus ilgu pārejas termiņu, no kura patiesībā lielākie ieguvēji esam mēs paši, jo tas ļauj cerēt, ka darbaspēks neaizplūdīs lavīnveidīgi.
Tomēr vismaz teorētiski (protams, ja Latvija referendumā nobalsos par iestāšanos ES) jau nākamgad daudzi mediķi varētu doties peļņā uz tām Eiropas valstīm, kas nav noteikušas nekādus ierobežojumus brīva darbaspēka kustībai. Tā liek domāt kaut vai tas, ka medicīnā strādājošie ES valstīs saņem vidēji piecas līdz desmit reizes vairāk nekā par identisku darbu tiek maksāts Latvijā. Reāli gan šāds scenārijs mūs diezin vai sagaida, jo, lai sāktu strādāt kādā ES valstī, mediķiem būs jāsaņem sertifikāts, kuru izsniegs pilnvarota institūcija, piemēram, Latvijā ārvalstu mediķi tādu varēs iegūt Ārstu biedrībā. Kā jau tas parasti mēdz būt, varētu rasties zināmi šķēršļi, jo pilnvarotās institūcijas iespēju robežās centīsies lobēt savu mediķu intereses, meklējot formālus iemeslus, kādēļ atteikt sertifikāta izsniegšanu. Protams, situācijās, ja nepamatoti tiks atteikts izsniegt ārstu prakses sertifikātu, varēs vērsties tiesā.
Otrs būtiskākais iemesls, kādēļ mediķi par visām varītēm nerausies uz Eiropu, noteikti būs valodas zināšanas, kas vienmēr bijis dabīgais šķērslis masveida darbaspēka migrācijai. Iespējams, tieši valodas barjeras dēļ ES valstīs kvalificētā darbaspēka migrācija nepārsniedz 1,5%.
Pēc Latvijas pievienošanās ES tiem mediķiem, kuri vēlēsies strādāt savā specialitātē kādā ES valstī, viena no galvenajām prasībām būs valsts valodas zināšanas. Ja neskaita angļu un vācu valodu, šajā ziņā mūsējiem varētu rasties problēmas, jo grūti iedomāties, kā ķirurgs vai terapeits no Latvijas spētu Dānijā sākt savu privātpraksi, nezinot valsts valodu. Valodas šķēršļi gan neattieksies uz augstākā līmeņa speciālistiem, kas jau šodien ir pieprasīti un sekmīgi iekļāvušies ES darbaspēka tirgū.
Attiecībā uz iespējamo veselības aprūpē nodarbināto aizplūšanu jāatceras arī tas, ka tuvāko gadu galvenā prioritāte veselības aprūpē ir mediķu atalgojums, tādēļ jācer, ka arī šis faktors būs zināms stimuls, lai mūsu mediķi neaizplūstu peļņā uz ES valstīm.
Kā papildu problēma attiecībā uz medicīnas personālu jāmin profesionālās izglītības iegūšanas ilgums, jo pēc ES prasībām ārstam, lai sāktu savu praksi, būs nepieciešams iziet aptuveni desmit gadu (atkarībā no specializācijas) mācību un prakses ciklu, kas noteikti nemotivēs apgūt mediķa profesiju, ņemot vērā zemo atalgojumu. Tomēr nākotnes perspektīvā mediķu alga varētu strauji palielināties. Daļēji tas būtu iespējams arī uz veselības tūrisma rēķina, kas jau tagad Eiropā ir populārs. Nākotnē tas varētu nest būtiskus ienākumus mūsu mediķiem, jo caurmērā tās pašas kvalitātes medicīniskos pakalpojumus pie mums var saņemt daudz lētāk. To jau iespējams novērot zobārstniecībā, proti, vācieši aprēķinājuši, ka viņiem iznāk lētāk samaksāt par lidmašīnas biļeti un viesnīcu, lai salabotu zobus Latvijā, nekā to darīt kādā Vācijas klīnikā. Līdzīgs veselības tūrisms pastāv starp Lielbritāniju un Franciju, Zviedriju un Vāciju, kā arī citām ES dalībvalstīm.
Vai pacienti iegūs pēc iestāšanās ES?
Agri vai vēlu ikviens no mums var nokļūt pacienta lomā, un daudzi Latvijas iedzīvotāji ir nobažījušies, vai pēc iestāšanās ES nepaaugstināsies ar veselību saistītās pakalpojumu un ārstniecības līdzekļu cenas. Kā argumentu daudzi jau tagad min valdības izstrādāto nākamā gada budžetu, kura veidošanu saista ar iestāšanās procesu.
Kā norāda ministrijas speciālisti, šādas kopsakarības nevajadzētu vilkt, jo jau pirmajos pēciestāšanās gados to ES strukturālo fondu līdzekļu apmērs, kas būs pieejams Latvijai, daudzkārt pārsniegs iespējamo izmaksu palielināšanos.
Pirmkārt, kā prioritāra tiek vērtēta iespēja, izmantojot šos līdzekļus, sakārtot neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbu. Jau pašreiz tiek strādāts pie atbilstošas programmas, kas izveidos vienotu palīdzības izsaukuma dienestu. Otrkārt, lai arī lauku apvidos iedzīvotāji savlaicīgi saņemtu šo palīdzību, būs pieejami līdzekļi autoceļu atjaunošanai. Treškārt, pašreizējā valsts politika virzīta, lai ievērojami palielinātu medicīnas personāla atalgojumu, ieskaitot lauku apvidū strādājošos ārstus. Jāpiebilst, ka problēmas nodrošināt ar medicīnisko palīdzību attālos reģionos dzīvojošos pastāv arī ES dalībvalstīs. Atbilstoši finanšu situācijai tur ir ieviestas programmas, kas finansiāli atbalsta medicīniskās izglītības iegūšanu, ja ārsts pēc tam strādās attālos lauku rajonos.
Kā būtisks ieguvums tiek minēta Latvijas iekļaušanās vienotā veselības apdrošināšanas sistēmā, kurā tiesības saņemt neatliekamo palīdzību būs iespējams jebkurā ES dalībvalstī. Turklāt katras pārziņā ir izstrādāt atbilstošu medicīnas pakalpojumu sarakstu, par kuriem valsts apņemas maksāt, ja pacients vēlas ārstēties citur. Lai viņš dotos ārstēties plānveida kārtā, būs jāsaņem atbilstošas kompetentas iestādes atzinums, ka valsts ir gatava segt šo ārstēšanos citā valstī, ja palīdzība nav saņemta saprātīgā laika periodā. Valdība būs spiesta sakārtot šo sistēmu, kas nozīmē, ka ieguvējs būs pacients. Mazināsies plānveida medicīnisko pakalpojumu laiks.
Jāņem vērā, ka veselības aprūpes jautājumi ES ir iekļauti Patērētāju tiesību aizsardzības ģenerāldirektorāta kompetencē. Pacients kļūs par pilntiesīgu subjektu gadījumos, ja nesaņems pienācīgu ārstēšanu vai medicīnas iestāžu pakalpojumu. Turklāt Veselības ministrija pašlaik strādā pie pacientu aizsardzības likuma, kurā būs iestrādātas visas atbilstošās ES normas. Tas nozīmē, ka viņš būs līdzvērtīgs ārsta partneris.
Var secināt, ka pēc iestāšanās ES pacients varēs saņemt kvalitatīvākus medicīniskos pakalpojumus, bet to cenas regulēs iekšējais tirgus. Tas nozīmē, ka nebūs iespējams par to prasīt tik lielu summu, ja pacientam nav līdzekļu, lai samaksātu par medicīnas aprūpes pakalpojumiem.
Vai zāles būs nepieejamākas?
Jau kopš 2001. gada Latvijā vairs netiek reģistrēti medikamenti, kas neatbilst ES kvalitātes, drošības un efektivitātes prasībām. Tas nozīmē, ka jau tagad pie mums atļauts izplatīt tikai tādus medikamentus, kas garantē patērētājiem drošību. Ja Latvija iestāsies ES, nedrīkstēs pārdot zāles, kas neatbilst noteiktajām prasībām. Speciālisti jau tagad atzīst, ka paplašināsies pie mums pieejamo zāļu tirgus, jo ienāks tādas, kas jau ir reģistrētas dalībvalstīs. Tomēr būs novērojams arī pretējs process, jo no pārdošanas pazudīs to ražotāju zāles, kuri nevarēs pierādīt, ka ražotne atbilst drošas ražošanas normām. Lielā mērā tas attiecas uz zālēm, kas tiek ievestas no bijušajām Padomju Savienības valstīm. Jāatzīst, ka ES tirgus ir pietiekami nozīmīgs, lai šīs rūpnīcas sakārtotu zāļu ražošanu atbilstoši labas ražošanas prakses prasībām.
Atbilstoša ES direktīva paredz, ka dalībvalstis medikamentiem var piemērot samazināto pievienotās vērtības likmi. Latvija to ir noteikusi deviņu procentu apmērā, kas par šādu summu no nākamā gada palielinās zāļu cenu. Jāsecina, ka medikamentu tirgus sakārtošana palielina zāļu cenu.
Pastāv arī iespēja, ka vietējais zāļu ražotājs Latvijas Zāļu aģentūrā reģistrē produktu, kas paredzēts izplatīšanai vienīgi Latvijā.

Citu datumu laikraksti

  • Saullēkta krāsās

    Vietām koši zaļa lapotne, citur sudrabaina un pelēcīga, citur tumši zaļa vai jau dzeltēt sākusi.3. Vietām koši zaļa lapotne, citur sudrabaina un...

  • Piedāvā dažādus kultūras pasākumus

    Apes pilsētai - 75. 23. un 24.augustā - Apes pilsētas 75 gadu jubilejas pasākumi.Apes pilsētai - 75 23. un 24.augustā - Apes pilsētas 75 gadu...

  • Armijas formas tērpā prot saglabāt sievišķību

    Alūksniete Dzintra Andrejeva sevi raksturo kā cilvēku, kam vienmēr vajagot darboties un kam piemīt neizsīkstoša enerģija. Viņai vienmēr gribas...

  • Laika ziņas

    Šodien īslaicīgs lietus, pērkona negaiss. Dienvidrietumu, dienvidu vējš 5 - 10 m/s. Gaisa temperatūra naktī no +8 līdz +13, dienā no +20 līdz +25....

  • Saullēkta krāsās

    Viņš ļoti labi zināja, ka sievu kaitināja Normunda nesaprotamie joki, brīžiem sarkasms un cinisms. Nē, tam nu gan viņa neļausies! Vienkārši- jāprot...

  • Digitālie prieki un rūpes

    Divdesmit pirmais gadsimts Latvijā ienācis ar vispārēju digitalizācijas zīmi. Digitālās fotokameras, videokameras, mūzikas atskaņotāji un cita...

  • Lauku darbi

    12. augusts. Ar ceru dalīšanu pavairo ziemcietes - peonijas, astilbes, īrisus.12. augusts. Ar ceru dalīšanu pavairo ziemcietes - peonijas, astilbes,...

  • ES atbalsta «ābece» un «aritmētika»

    Latvijas lauku attīstības galvenais mērķis ir konkurētspējīgas lauksaimniecības, spēcīgi attīstītu lauku, daudzveidīgi bagātas un ilgtspējīgas lauku...

  • Jūlijā eiroatbalstītāju skaits samazinās

    Firmas «Latvijas fakti» nesen veiktās aptaujas dati liecina, ka pēc pēdējos mēnešos reģistrētā stabilā pilsoņu atbalsta paaugstinājuma Latvijas...