Māris Kazaks ir mednieks ar vairāk nekā 40 gadu stāžu. Medības viņam nav devušas dižas trofejas, toties iespēju baudīt atpūtu svaigā gaisā ir bijis gana daudz. Tiesa, viņš nesūdzas arī par medījumu trūkumu.
Māris Kazaks ir mednieks ar vairāk nekā 40 gadu stāžu. Medības viņam nav devušas dižas trofejas, toties iespēju baudīt atpūtu svaigā gaisā ir bijis gana daudz. Tiesa, viņš nesūdzas arī par medījumu trūkumu.
"Ir bijuši gan aļņi, gan staltbriedis, gan meža cūkas un stirnbuki. Tomēr man medības ir neatsveramas veselības stiprināšanai un dzīvespriekam. Pēc divu dienu medībām nav vairs ne iesnu, ne dusmu un īgnuma," atzīst M.Kazaks.
Viņš var salīdzināt izmaiņas meža zvēru faunā. Kad medīt sāka M.Kazaks, Alūksnes rajona mežos vilku nebija. Ja kāds no Pleskavas puses ieklīda, tad mednieki to tūlīt ielenca un nošāva. Tagad vilku ir pietiekami daudz. "Toties septiņdesmitajos gados bija savairojušies aļņi, kuri nodarīja lielu postu Latvijas mežiem. Tie sabojā apmēram 30 - 40 gadus vecas egļu audzes. Vēl tagad mežos ir redzamas šīs egles, kurām nav kvalitātes," stāsta mednieks.
Neparasti liekas, ka aizsargāti bija bebri. Melioratori nedrīkstēja rakt grāvjus, kur dzīvoja bebri. Tos vajadzēja noķert, pārvietot citur un tikai tad varēja strādāt. Iespējams, ka tas ir iemesls otrai galējībai - bebru ir tik daudz, ka tie nodara lielu postu mežiem tāpat kā kādreiz aļņi. "Acīmredzot medniekiem nav vairs motivācijas medīt bebrus. Agrāk cīnījās, lai dabūtu medību atļauju šī zvēra medībām. Tas bija ekskluzīvs medījums, pie kura ne katrs tika," spriež M.Kazaks. Tagad bebru ir daudz, bet maz ir mednieku, kas vēlas tos medīt. Protams, ja kaut kur situācija veidojas tāda, ka tiek apdraudēti meži, tad aicina talkā medniekus. "Latvijas dzelzceļš" atsūtījis vēstuli Annas mednieku kolektīvam, lai palīdz. Bebru nedarbi apdraud bānīša dzelzceļu. Ūdens līmenis pie tiltiem un caurtekām ir paaugstināts apmēram par metru.
Pēdējos gados ir savairojušās arī stirnas. Tās kļuvušas tik drošas, ka guļ mājas pagalmā. Tomēr lielāko postu stirnas nodara jaunaudzēm, jo mazajām eglītēm nokož galotnes. Tas nozīmē, ka tiek aizkavēta egļu augšana. "Prasa, lai tiktu izkoptas jaunaudzes. Taču arī stirnām patīk iet pa izkoptu stigu un nokost egļu galotnes. Tā manā saimniecībā ir sabojātas divas egļu jaunaudzes," norāda mednieks. Tiesa, lūši cenšas ierobežot lielo stirnu daudzumu, bet arī viņi vairs netiek galā.
M.Kazaks uzsver, ka nelielais Annas mednieku kolektīvs ir draudzīgs. Viņš tajā ir 12.gadu, kopš atgriezies "Mūrniekos". Viņu medību platībās nav lielu mežu masīvu, izņemot Otes silu, tāpēc arī nav izcilu dižmedījumu. Var iegūt skaistus buku ragus, bet izcilu aļņu ragu vai meža cūku ilkņu pēdējos gados nav bijis medījumiem. "Reizi gadā, dzinējmedību sezonas atklāšanā, par dzinējiem aicinām sievas un draudzenes. Lai redz un izjūt, kāpēc mums tā patīk medības! Pāris reižu gadā ir mednieku balles," saka M.Kazaks. Šogad visi plāni jeb limiti ir izpildīti. Nomedīts alnis, aļņa teļš un apmēram 30 stirnas. Tagad var cerēt nomedīt kādu lūsi kopā ar kaimiņu medniekiem. M.Kazakam pagaidām nav izdevies nomedīt lūsi.
