Meliorācijas sistēmu atjaunošanai nepietiek naudas

Šogad līdzīgi kā iepriekšējos gados valsts subsīdiju projektā ir paredzēts finansiāls atbalsts lauksaimniecības zemju ielabošanai.

Šogad līdzīgi kā iepriekšējos gados valsts subsīdiju projektā ir paredzēts finansiāls atbalsts lauksaimniecības zemju ielabošanai. Subsidēs augšņu agroķīmisko izpēti, skābo augšņu kaļķošanu, meliorācijas sistēmu rekonstrukciju un renovāciju. Valsts atbalsts būs 50 procenti no izpildāmo darbu izmaksām. Tas ir vairāk nekā iepriekšējos gados, tomēr maz zemnieku spēj nodrošināt pusi no finansējuma.
Alūksnes rajonā trīs zemnieki iesnieguši pieteikumus augsnes kaļķošanai un divi - meliorācijas sistēmu atjaunošanai. Pērn veikta zemes agroķīmiskā izpēte, noteikts augsnes skābums, tāpēc tagad ir zināma vajadzība pēc kaļķošanas. Darbu izmaksas nosaka saimniecības zemes atrašanās attālums, piemēram, Liepnā par hektāra kaļķošanu būs jāmaksā apmēram 180 latu.
Vērtē meliorācijas sistēmu kopšanu
Meliorācijas darbiem ir nepieciešama tehniskā dokumentācija. Alūksnē nav sertificēta meliorācijas projektētāja, tāpēc jāmeklē speciālists kaimiņu rajonos. Pērn uz meliorācijas darbiem pieteicās tikai viens zemnieks. "Ja zemes īpašniekiem būtu jāmaksā 10 vai 20 procenti summas, tad pieteikumu būtu daudz vairāk. Šogad Latvijā agroķīmiskajai izpētei ir iedalīti 200 000 latu, kaļķošanai - 200 000 latu, meliorācijas darbiem - 500 000 latu. Tās ir apmēram tādas pašas summas kā pērn, tātad arī Alūksnes rajonā var rēķināties ar līdzšinējo finansējuma apjomu," spriež Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Zemes un ūdens resursu daļas Alūksnes sektora vecākais inspektors Ilgvars Semanis.
Tomēr meliorācijas sistēmu kopšana ir strikti noteikta prasība. Pie tās pieder grāvju izpļaušana un izciršana. Alūksnes rajonā apmēram 70 procenti grāvju netiek kopti. Vidi stipri ietekmē bebri. Zemes un ūdens resursu daļai nav līdzekļu to apkarošanai, tāpēc vairāk par to jārūpējas zemes īpašniekiem. Ir valsts, koplietošanas un zemnieku saimniecībām piederošie meliorācijas novadgrāvji jeb ūdens notekas. Alūksnes rajonā to kopējais garums ir 1800 kilometri.
"Valsts apsaimniekošanā ir apmēram 180 kilometri grāvju. Tie ir maģistrālie kanāli, bez kuriem nav iespējama sistēmu darbība. Kādreiz grāvjus izpļāva. Tagad galvenokārt gādājam, lai neaizaug iztekas, izcērtam krūmu atvases. Šiem darbiem valsts iedala 6000 latu, varam slēgt līgumus ar sezonas strādniekiem. Par 1000 latu mazāk paredzēts remonta darbiem," stāsta I.Semanis.
Trešdaļa sistēmu nepilda funkcijas
Pēdējā meliorācijas sistēmu inventarizācija bija 1987.gadā. Tad meliorēti bija 35 000 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tagad nav precīzas informācijas, bet I.Semanis rēķina, ka apmēram viena trešdaļa meliorācijas sistēmu vairs nepilda nosusināšanas funkcijas.
"Ja zemnieks nevēlas saglabāt meliorētu zemi, atļaujam transformēt par meža zemi. Tomēr raugāmies, lai tādējādi neciestu citi zemnieki, jo meliorācijas sistēma ir vienota. Administratīvi sodīt kādu nav bijis nepieciešams, bet brīdināt ir nācies," atzīst I.Semanis. Ja zemnieki vēlas saņemt Eiropas Savienības tiešos maksājumus, tad viņiem ir jākopj meliorācijas sistēmas.
Šogad Zemes un ūdens resursu daļas speciālisti turpinās strādāt ciešā sadarbībā ar Tiešo maksājumu daļu. Izlases kārtībā kontrolēs iesniegto platību lielumu un to atbilstību maksājumu nosacījumiem. Kontrole sākas ar zemes īpašnieka vai lietotāja iesnieguma pārbaudi, jo tajos ir daudz kļūdu. Pagājušā gada pieredze liecina, ka daudzi nav lietas kursā par viņiem piederošajām platībām. Tiešo maksājumu daļas vadītāja Ilona Ločmele atzīst, ka bijis daudz pārdeklarāciju, jo zemes īpašnieki uzrādījuši nepareizus lauku bloku numurus, kā arī dubultā deklarējuši platības.
"Iesniegumus tiešajiem maksājumiem pieņems arī šogad, tāpēc visiem pretendentiem vajadzētu sakārtot juridiskās attiecības. Iesaku rūpīgāk izmērīt lauku platības, lai kļūdu un soda sankciju dēļ pretendents nepaliktu bez atlīdzības," aicina I.Ločmele.
Pārbaudīs vismaz piekto daļu platību
Pērn dabā pārbaudīti vairāk nekā astoņi procenti iesniegumu. Izvēli noteica datorizēta programma, tā izslēdzot subjektivitāti. Šogad paredzēts pārbaudīt vismaz 20 procentus pieteikumu, bet divu trīs gadu laikā aptvers pilnīgi visas pretendentu saimniecības. Reģionā strādā 11 inspektori, viens inspektors mēnesī spēs pārbaudīt 25 saimniecības. I.Ločmele iesaka neskaidrību gadījumā sazināties ar pagasta lauksaimniecības konsultantu vai Tiešo maksājumu daļas speciālistiem un dokumentu iesniegšanu neatlikt uz pēdējo dienu.
Platību kontroli var veikt bez zemes īpašnieka klātbūtnes, tāpēc ir nepieciešamas māju norādes un zemes īpašuma robežzīmes. Diemžēl pieredze liecina, ka nereti īpašnieks vai zemes apsaimniekotājs precīzi nezina robežas dabā.
Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Zemes un ūdens resursu daļas funkcijas šogad ir palielinājušās. Tās saistītas ar ES vienotā platību maksājuma, Lauku attīstības plāna pasākuma "Agrovide" un akcīzes nodokļa atmaksas fiziskajām kontrolēm. Vienlaikus dienests administrē valsts subsīdiju izmantošanu programmā "Zemes ielabošana" un seko, kā tiek uzturētas meliorācijas sistēmas, izsniedz zemju transformācijas atļaujas.
Zemes un ūdens resursu daļas speciālisti uzsākuši akcīzes nodokļa atmaksas fiziskās kontroles lauksaimniecības produkcijas ražotāju saimniecībās. Akcīzes nodokli atmaksā par lauksaimniecībā izmantotu un apstrādātu zemes platību. Pārbaudes notiek, ņemot vērā no Valsts ieņēmumu dienesta saņemtos akcīzes nodokļa pretendentu sarakstus. Tās liecina, ka lielākā daļa akcīzes nodokļa saņēmēju ir saimniecību īpašnieki, kas apzinīgi rūpējas par zemes platību kopšanu un apstrādi.

Citu datumu laikraksti

  • Kontrolēs nelegālo nodarbinātību

    RVDI, saskaņā ar valsts darba inspekcijas darbības programmā norādītajiem uzdevumiem, 2004.gadā īpašu uzmanību pievērsa darba vides iekšējās...

  • Pašvaldība iesūdz tiesā lielākos parādniekus

    Zeltiņu pagasta padome iesniegusi tiesā izskatīšanai divas lietas par komunālo pakalpojumu parādu piedziņu.Zeltiņu pagasta padome iesniegusi tiesā...

  • Prognozē egļu stādu trūkumu

    Mežizstrādātāji prognozē, ka vētras nodarīto postījumu dēļ Latvijas mežsaimniecībā sāksies egļu stādu trūkums.Mežizstrādātāji prognozē, ka vētras...

  • Kas ir trihineloze?

    Šogad Latvijā jau reģistrēti vairāki gadījumi, kad cilvēki saslimuši ar trihinelozi, lietojot uzturā nepareizi pagatavotu medījumu gaļu, tāpēc tās...

  • Struktūrfondu likumprojekts ir pieejams sabiedrībai

    Kopš 17.februāra likumprojekts “Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likums” ir pieejams plašākai sabiedrībai.Kopš 17.februāra likumprojekts...

  • Studentus aicina piedalīties eseju konkursā

    Iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons ir izsludinājis eseju konkursu augstskolu 2. un 3.kursu studentiem par Latvijas brīvvalsts ievērojamo sabiedriski...