Melioratori rūpējas par zemes skaistumu

SIA "Alūksnes meliorācija" ir neliels uzņēmums, kas saglabā šīs lauksaimniecību apkalpojošās nozares nosaukumu, bet veic arī citus darbus. Lai varētu attīstīties, ir jādomā par pakalpojumu paplašināšanu un dažādošanu.

SIA "Alūksnes meliorācija" ir neliels uzņēmums, kas saglabā šīs lauksaimniecību apkalpojošās nozares nosaukumu, bet veic arī citus darbus. Lai varētu attīstīties, ir jādomā par pakalpojumu paplašināšanu un dažādošanu.
"Nākamajā pavasarī būs desmit gadu, kopš izveidota sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Tajā ir 23 strādājošie, bet savulaik tas bija lielākais uzņēmums rajonā ar apmēram 400 strādniekiem. Tas nozīmē, ka tradicionālajā izpratnē zemes meliorācijas - drenāžu būves, sistēmu kopšanas, un augsnes kaļķošanas - tikpat kā nav. Pasūtījumus saņemam no pašvaldībām, uzņēmumiem, kā arī atsevišķiem zemniekiem vai īpašniekiem," stāsta SIA "Alūksnes meliorācijas" direktora vietas izpildītājs Vilis Ludvigs.
Šos darbus izpilda galvenokārt tiem zemniekiem, kas saņem subsīdijas. Bet katru gadu palielinās zemnieku līdzfinansējums, pērn tas bija 25 procenti. Meliorācijas darbu izmaksas ir lielas, tāpēc nav viegli segt arī ceturto daļu. Pērn Alūksnes rajona saimnieki meliorācijai saņēma 15 600 latu subsīdijas meliorācijas darbiem un 8800 latu augsnes kaļķošanai, kas ir viena sestā daļa no kopējā darbu apjoma.
"Viena metra drenāžas izbūve maksā vairāk nekā latu, jo tik garas plastmasas caurules cena vien ir 0,62 lati," komentē V.Ludvigs. Viņš atzīst, ka cerības rada Eiropas Savienības līdzekļi, ko varēs saņemt zemes kopšanas un ainavas sakārtošanas darbiem. Bet meliorācijai finansējuma nebūs, jo lauksaimniecībā izmantojamās zemes Eiropas Savienības valstīs ir par daudz.
Ierīko dīķus un ūdenskrātuves
Apmēram puse zemju meliorācijā ieguldīto valsts līdzekļu ir zaudēti, jo drenu sistēmas ir piesērējušas un aizaugušas ar krūmu un nezāļu saknēm. Zemniekiem nav naudas un iespēju uzturēt kārtībā meliorētās platības.
"Mums ir tāpat kā zemniekiem. Viņiem ir grūti panākt tradicionālo lauksaimniecības nozaru attīstību bez kādas palīgražošanas nozares, tāpēc arī uzņēmuma meliorācijas darbi nav galvenie," secina V.Ludvigs. Viņš uzsver, ka tagad svarīgākais ir izdzīvot - gluži kā latviešu tautas parunā, ka "velns bada laikā pat mušas ķer".
Pēdējos divos gados vairāk ir saimnieku, kas vēlas audzēt zivis, vēžus vai ierīkot dīķus apkārtnes ainavas veidošanai. Pededzes pagastā strādā foreļu audzēšanas speciālists Armands Roze, kas pasūtīja ierīkot slūžas un aizsprostu uz upes, lai tur attīstītu šo zivju audzēšanu. Vislielāko - 400 000 kubikmetru ūdenskrātuvi SIA "Alūksnes meliorācija" izbūvēja Gaujienas pagasta Kalnapurvā. Tās ūdeni izmanto SIA "Lienama - Alūksne" dzērveņu laistīšanai.
"Katru gadu sagatavojam jaunas platības lielogu dzērveņu audzēšanai. Šogad sāks darboties jaunākā ārzemju tehnoloģija ar divpusēju ūdens režīmu. Tas nozīmē, ka laukus būs iespējams uzplūdināt, lai ogas varētu novākt mehanizēti," stāsta V.Ludvigs. Viņš atzīst, ka tie ir interesantākie darbi. Remontēs un sagatavos arī piebraucamos ceļus purvā.
SIA "Alūksnes meliorācija" piedalās ceļu būves un remonta darbos. Bet arī to apjoms nav liels, jo pašvaldībām ir maz naudas ceļu atjaunošanai.
Īpašnieki labiekārto atpūtas vietas
V.Ludvigs norāda, ka Alūksnes rajonā arvien vairāk atpūtas vietu pieder privātīpašniekiem. Viņi tās labiekārto, bet pagaidām nav zināms, vai apkārtējie iedzīvotāji tās varēs izmantot.
"Pie Indzera ezera būs viena no skaistākajām atpūtas vietām Latvijā. Jau izbūvēts piebraucamais ceļš un labiekārtota peldvieta. Novācām apaugumu un nolīdzinājām zemi, lai veidotu ainavisku parku. Tajā būs dažādi jauni stādījumi," pauž V.Ludvigs. Arī Alūksnes ezera krastā uzņēmēji veido atpūtas vietas. SIA "Alūksnes meliorators" strādniekiem ir pieredze šajos darbos: ceļu, dīķu, reljefa un ainavas veidošanā. "Tas ir perspektīvi," viņš atzīst.
SIA "Alūksnes meliorācija" piedalās arī pašvaldību ceļu būves un remonta darbos. Bet to apjoms nav liels, jo pašvaldībām ir maz naudas ceļu atjaunošanai. Laba sadarbība izveidojusies ar Alūksnes 15.ceļu pārvaldi.
Nodokļu politika kavē attīstību
Valstī nodokļi ir jāmaksā gan lielajiem, gan mazajiem uzņēmumiem. Kad SIA "Alūksnes meliorācija" nomaksā nodokļus un izmaksā algas, tad nav naudas attīstībai. Tātad var tikai eksistēt.
"Var jokot, ka mūsu darbs balstās uz dīzeļdegvielas pārtvaicēšanu. Degvielas cenas ir atkal palielinājušās, un mūsu tehnikai tās vajag daudz. Gandrīz 50 procenti ir dīzeļdegvielas izmaksas," vērtē V.Ludvigs. Nav iespējams objekta izbūvei rēķināt izmaksas, ietverot darba algu, nodokļus, amortizācijas izdevumus un vēl peļņu. Tad par pakalpojumu gandrīz neviens pasūtītājs rajonā nevarētu samaksāt. Tagad izcenojumu salīdzinājums liecina, ka "Alūksnes meliorācijai" tie ir lētāki kā apkārtējos rajonos piedāvātajiem pakalpojumiem.
Zāģē zaru, uz kura sēž
Uzņēmumam ir padomju varas gados Krievijā ražotā tehnika: automašīnas, ekskavatori, iekrāvēji. Tā ir mazražīga, turklāt veca, tātad jādomā par jaunas iegādi.
"Lai konkurētu darba tirgū, vajadzīga rietumvalstīs ražota tehnika, kas ir augstražīga un ekonomiska. Bet pat lietota tā mums ir pārāk dārga. Varētu ņemt kredītu, bet tad ir nepieciešams garantēts pasūtījums. Tos var saņemt tikai konkursos," skaidro V.Ludvigs. Tiesa, izdevās uzvarēt "Latvijas valsts mežu" konkursā, lai labotu meža ceļus un izraktu ugunsdzēsības dīķus. Viņš domā, ka šādā veidā uzņēmums "zāģē zaru, uz kura sēž".
"Objekta izbūves izmaksas ir jāpiedāvā minimālas, jo tikai tad var uzvarēt citus pretendentus. Tātad tajās nevar rēķināt peļņas procentus vai amortizācijas izmaksas," secina V.Ludvigs.
Tehnika ir saglabāta, bet visu reti izmanto darbā. Tās remontam un transporta apdrošināšanai ir vajadzīgi prāvi līdzekļi. V.Ludvigs akcentē, ka to nevar rēķināt.
"Iespējams, ne viens vien bezdarbnieks ir pilnīgi bez iztikas līdzekļiem, bet cilvēki tomēr kaut kā izdzīvo. Mazajiem uzņēmumiem ir līdzīgi - tie kaut kā turas, lai gan pēc visiem ekonomikas likumiem vajadzētu bankrotēt," salīdzina V.Ludvigs. Viņš atzīst, ka ir jācīnās, lai nepieļautu tādu situāciju kā citos rajonos, kur meliorācijas uzņēmuma vairs nav.
Vēlas strādāt arī ārpus rajona
Alūksnes rajonā nav tik daudz pasūtījumu, tāpēc sabiedrība centīsies konkurēt Latvijas tirgū. Līdz ar sniega nokušanu sāksies sezonas darbi, kas ilgst apmēram sešus mēnešus.
Pašlaik remontē traktorus, ekskavatorus, buldozerus, pašizkrāvējas mašīnas un iekrāvējus, apmēram 30 tehnikas vienību.
SIA "Alūksne meliorācija" ir maz iespēju uzvarēt darbu pasūtījumu konkursos, kur izmanto valsts un pašvaldības budžeta līdzekļus. V.Ludvigs uzskata, ka rajonos vajadzētu dot priekšroku vietējiem uzņēmējiem. Tas ir izdevīgi strādniekiem, un arī nodokļi paliek tepat.

Citu datumu laikraksti

  • Dabas kļūda

    Nupat vēl pirms dažām dienām dzīve Artim likās tik vienkārša un labi nokārtota.Nupat vēl pirms dažām dienām dzīve Artim likās tik vienkārša un labi...

  • Par vai pret?

    Es tāpat kā vairums cilvēku, protams, negribu karu. Negribu, lai karā iesaistītos mēs, lai karotu citi. Tas ir cilvēcīgi, un tādas izjūtas visticamāk...

  • Var patikt vai nepatikt, bet otru tādu nav

    Šo mākslinieku talanta dzirksts katra par sevi Latvijā ir oriģināla, tomēr neatkārtojams ir tieši viņu tandēms, kad publikas priekšā divi Māri stājas...

  • Aicina pretendēt uz subsīdijām

    Pagājušajā gadā subsīdijas lauksaimniecībā rajona lauksaimnieki saņēma gandrīz 390 tukstošu latu apmērā (ieskaitot subsīdijas par agroklimatisko...

  • Kā atrast draugu internetā

    Šonedēļ žurnālā "Ieva": intervija ar Oļģertu Šalkoni, kurš stāsta, kā iemīlējies Elzā Radziņā.Šonedēļ žurnālā "Ieva": * intervija ar Oļģertu Šalkoni,...

  • Jānim Naglim - jauns bizness

    Tikai žurnālā "Privātā Dzīve" šonedēļ lasiet: Ainars Eisaks pēc cietuma apmeklē skaistumkopšanas salonu.Tikai žurnālā "Privātā Dzīve" šonedēļ...