Merkele vairs negrib auklēties ar Putinu

Nerimstošais saspīlējums Austrumukrainā un vairāku Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū valdošais viedoklis par nepieciešamību mīkstināt sankcijas pret Krieviju licis Vācijai kļūt skarbākai pret Maskavu un rīkoties aktīvāk, lai saglabātu vienotu ES nostāju attiecībā uz Ukrainas konflikta risināšanu. Vācijas kanclere Angela Merkele brīdinājusi, ka ES ir jābūt stingrai savā nostājā, jo pretējā gadījumā Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu mēģināt destabilizēt situāciju arī citviet Eiropā.

Gara privāta saruna
ES ārlietu ministri pagājušajā nedēļā vienojās noteikt sankcijas pret atsevišķiem promaskaviskajiem separātistiem, kuri kontrolē Doņeckas un Luhanskas apgabalus Ukrainas austrumos, bet nevienojās par sankciju pastiprināšanu pret Krieviju, kas separātistus nodrošina ar militāro un politisko atbalstu.
ES ārlietu vadītāja Federika Mogerīni paskaidroja, ka sankcijas ir tikai viens no instrumentiem, kā piespiest Krieviju rīkoties, lai stabilizētu situāciju Austrumukrainā un panāktu ilgstošu mieru. «Krievija noteikti ir daļa no problēmas, bet arī daļa no iespējamā krīzes risinājuma,» F. Mogerīni citē laikraksts “The New York Times”. Tajā pašā laikā tika nolemts pagarināt līdzšinējās sankcijas.
Arī Vācija ir pret sankciju pastiprināšanu un vēlas likt uzsvaru uz diplomātiju, lai nodrošinātu pilnīgu uguns pārtraukšanu Austrumukrainā. Austrālijas pilsētā Brisbenā notikušā G20 valstu līderu samita laikā A. Merkelei ar V. Putinu bija privāta saruna, kas ilgusi divas stundas. Pagājušajā nedēļā Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers apmeklēja Maskavu un tikās ar Krievijas kolēģi Sergeju Lavrovu un arī V. Putinu.
Līdz šim Vācijas līderi rūpīgi apdomāja savus izteikumus saistībā ar Krievijas lomu Ukrainas konfliktā. Berlīnei nereti pārmesta pārlieku samiernieciska nostāja attiecībā pret Maskavu.

ES neklanīsies Maskavai
Tomēr pagājušajā nedēļā A.Merkele nākusi klajā ar, iespējams, skarbākajiem izteikumiem, kurus viņa ir veltījusi Krievijai. Vācijas līdere Austrālijas pilsētā Sidnejā uzstājās ar lekciju, kurā viņa apsūdzēja Maskavu Ukrainas teritoriālās vienotības un suverenitātes pārkāpšanā un centienos atjaunot Aukstā kara laikā iedibinātās «ietekmes zonas».
«Kurš gan spēja iedomāties, ka 25 gadus pēc Berlīnes mūra sagraušanas un aukstā kara beigām, kas izbeidza pasaules dalījumu divos blokos, kaut kas tāds varētu norisināties pašā Eiropas vidū?» vaicāja A. Merkele. «Vecā domāšana par ietekmes zonām, kas nepakļaujas starptautiskajiem likumiem, nedrīkst gūt panākumus.» Viņasprāt, šāda pieeja «apdraud visas Eiropas miera kārtību», raksta portāls “EUobserver.com”.
Runājot par ES tālāku paplašināšanu, kanclere brīdināja V. Putinu, ka ES neklanīsies Maskavai tā, kā to padomju laikos darīja Austrumvācija, kur A. Merkele nodzīvoja vairāk nekā pusi mūža. «Pretējā gadījumā mums [iestāties gribētājiem] būtu jāsaka: «Mēs esam pārāk vāji. Mēs nevaram nevienu uzņemt. Mums vispirms jāprasa Maskavai, vai to drīkst darīt.» Tā tas notika 40 gadu, bet es vairs nevēlos atgriezties pagātnē,» sacīja A. Merkele.
Viņa norādīja, ka tas neattiecas tikai uz Ukrainu: «Tas attiecas arī uz Moldovu un Gruziju. Ja turpināsies tādā garā, tad mums būs jāprasa [Krievijas atļauja] par Serbijas uzņemšanu, mums tā būs jāprasa arī par Rietumbalkānu valstu uzņemšanu.»
Tajā pašā laikā Vācijas vadītāja noraidīja, ka Eiropa varētu militāri iesaistīties Ukrainas konflikta risināšanā. «Tas mūs novestu pie militāra konflikta ar Krieviju, kas gandrīz noteikti nebūtu ģeogrāfiski ierobežots,» pārliecināta A. Merkele, kura uzskata, ka ES jābūt pacietīgai un jāturpina izdarīt spiedienu uz Krieviju, izmantojot ekonomiskus un diplomātiskus līdzekļus.

Grūti saglabāt atbalstu
Prese un analītiķi uzskata, ka A. Merkeles paziņojumi nepārprotami norāda uz viņas apņemšanos ieņemt stingrāku nostāju attiecībā uz V. Putinu, ar kuru viņai ir vienkārši komunicēt, jo Krievijas prezidents runā tekoši vāciski, bet kanclere prot krievu valodu.
Domnīcas “Carnegie Europe” pētniece Džūdija Dempsija ir pārliecināta, ka Vācijas vadītāja neuzticas Krievijas prezidentam. «Merkele nevēlas dot iespēju Putinam atgūt seju, ko gribētu atsevišķi Eiropas diplomāti un politiskie līderi, lai dabūtu Ukrainas dosjē nost no sava galda,» analītiķe sacīja raidsabiedrībai BBC. Viņai pievienojas vācu izdevums “Spiegel”, kas šonedēļ rakstīja: «Kanclere uzskata, ka Putina vārdi un Putina darbi pilnīgi atšķiras.»
Vācijas raidorganizācijas “Deutsche Welle” žurnālists Kristofs Haselbahs ir pārliecināts, ka A. Merkeles izteikumu mērķis ir stiprināt ES saliedētību, jo viņa zinot, ka Krievijas prezidents «cenšas sēt nesaskaņas» bloka dalībvalstu vidū.
«ES iekšienē bija ļoti grūti panākt visaptverošas sankcijas pret Krieviju. Jo ilgāk konflikts Ukrainā turpināsies, jo aizvien grūtāk būs saglabāt atbalstu sankcijām,» raksta K. Haselbahs un piebilst, ka tieši sankcijas ir efektīvākais ierocis pret Krieviju. «No Maskavas ir atkarīgs, cik ilgi sankcijas būs spēkā.» ◆

Citu datumu laikraksti

  • Saņem apbalvojumu

    Saņem apbalvojumu  1

    Alūksnes un Apes novada politiski represēto kluba “Sarma” vadītāja Dzidra Mazika šonedēļ tika apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa 1. pakāpes Goda...

  • Fiktīvās laulības – kaķis maisā

    Fiktīvās laulības – kaķis maisā

    Fiktīvo laulību slēgšana skar arī Alūksnes un Apes novadu cilvēkus un arī no šiem novadiem sievietes izvēlas šādu naudas pelnīšanas veidu. Ne...

  • Liek uzplaukt ogu un augļu biznesam 5

    Liek uzplaukt ogu un augļu biznesam

    Sena tautas gudrība vēsta, ka katram cilvēkam ir jāiestāda koks, jānosit čūska un jāizaudzina dēls. Turklāt tas nebūt nav jāsaprot burtiski. Svarīgi...

  • Zemessargs pēc būtības ir karavīrs 5

    Zemessargs pēc būtības ir karavīrs

    Otro mēnesi Zemessardzes 31. Aizsardzībai no masveida iznīcināšanas ieročiem bataljonam ir jauns komandieris – pulkvežleitnants Māris Simsons. Viņš...

  • Tā kāzas svin  Pededzē 2

    Tā kāzas svin Pededzē

    Pagājušās nedēļas nogalē Pededzē norisinājās kāzu izspēlēšana senajās pededziešu tradīcijās. Tā bija iespēja sanākušajiem apskatīties Pededzei...

  • Skolo potenciālos karavīrus un  zemessargus

    Skolo potenciālos karavīrus un zemessargus

    Alūksnes novada vidusskolā jau trešo gadu īsteno valsts aizsardzības mācības profesionāli orientētu programmu 10. līdz 12.klašu skolēniem, ļaujot...

  • Ar dziesmu saviļņo publiku

    Ar dziesmu saviļņo publiku

    Noras Bumbieres Latvijas jauno vokālistu konkursa pusfinālā Mārupē Alūksnes mūzikas skolas audzēkņu Artūra Pūpola  un Deivida Miķelsona duets ieguva...

  • Koncertā izdziedās vienu dienu Apē

    Apes kultūras namā valsts svētku noskaņās 17.novembrī notiks koncerts „Ciemojoties Apē”. Koncerta režisore un vadītāja ir apeniete Ilva Karro,...

  • Šokolādes ābolkūka

    Šokolādes ābolkūka

    Vajadzēs: 75 g miltu, 50 g kakao pulvera, 2 tējkarotes cepamā pulvera, 150 g brūnā cukura, 2 tējkarotes vaniļas cukura, 100 g šokolādes...