Mērķtiecīga ģimenes ārste

Cilvēka dzīve nav iedomājama bez mazākām vai lielākām saslimšanām, un tad palīgā parasti nāk ārsts – tā ir sena, sarežģīta un cienījama profesija. Anitas Muižnieces ģimenes ārsta prakse dibināta pirms 20 gadiem. Arī pašai ārstei šis ir svarīgs laiks, jo nosvinējusi skaistu jubileju un piedalījusies skriešanas maratonā. Apciemojot A.Muižnieces privātpraksi, nerodas sajūta, ka esi atnācis pie ārsta, bet gan pie kāda ciemos - laipna sagaidīšana, mājīgs interjers un patīkama gaisotne.
 
Lielākais atbalsts - ģimene
A.Muižniece profesiju izvēlējusies, iekšēju sajūtu vadīta, lai gan neviens ģimenē neesot bijis saistīts ar medicīnu. “Tas bija mans aicinājums, un, absolvējot vidusskolu, man bija tikai viens variants, ko darīt tālāk - tā bija medicīna,” stāsta ārste. Pēc rezidentūras pabeigšanas bijusi pārliecība, ka jāatgriežas tur, kur ir vecāki un vecvecāki. A.Muižniece atzīst, ka ir mazpilsētas cilvēks un nekad nav nožēlojusi savu izvēli. “Kad atgriezos dzimtajā pusē, man ļoti paveicās, jo es varēju trešā gada rezidentūru mācīties pie, manuprāt, ļoti talantīgas un lieliskas ģimenes ārstes Ausmas Miningas. Viņai jau bija sava privātprakse, un, strādājot pie A.Miningas, sapratu, ka arī es pati tādu vēlos,” atceras ārste un piebilst, ka bez ģimenes palīdzības tas nebūtu iespējams. ”Paši visu izremontējām, izdarījām. Viņi man ticēja, un arī es pati ticēju, ka viss izdosies!”
Protams, darbs ārsta praksē nav vienkāršs un vajag palīgus. Sākumā ar A.Muižnieci kopā bija medicīnas māsa Jeļena Kobzeva, pēc 10 gadiem viņām pievienojās arī medmāsa Santa Bērziņa. “Es par savām māsiņām varu teikt tikai to labāko – bez viņām prakses darbs nav iedomājams. Viņas strādā ļoti precīzi, profesionāli, un uz viņām es vienmēr varu paļauties. Kamēr vien pacientiem būsim vajadzīgas, tikmēr arī šī prakse darbosies,” uzsver ģimenes ārste.

Godīgums, uzticēšanās un atklātība
Ģimenes ārsta profesija nav vienkārša, un viena no galvenajām lietām, kas jādara, ir jāsniedz pamācības pacientam. A.Muižniece atzīst - ne visiem patīk, ka viņus māca. “Vienmēr pamācības nav viegli izpildīt. Katrs cilvēks, kurš atnāk pie ārsta, ir ar savu stāstu vai bēdu. Teiciens “dalīta bēda ir pusbēda” ir atbilstošs manai profesijai. Visu laižu caur sevi, citādāk nemaz nav iespējams. Es nevaru norobežoties – es par pacientu ilgi domāju, arī pēc pieņemšanas domas ir par darbu, un tas paņem spēkus. Bet man savs darbs patīk. Tas ir vislabākais dzīvē – daru to, ko mīlu! Man nekad nav bijis tā, ka no rīta negribētos iet uz darbu!”
A.Muižniecei ir trīs pamatprincipi, lai varētu veiksmīgi strādāt un sadarboties ar pacientiem -  godīgums, savstarpējā uzticēšanās, atklātība. Ir patīkami dzirdēt, ka pēdējā laikā cilvēki pastiprināti pievērš uzmanību savai veselībai, laikus par to rūpējās. ”Arvien biežāk no pacientiem izskan jautājumi par veselīgu uzturu, kā un cik kustēties. Es aicinu pacientus laikus domāt par veselību un veikt profilaktiskus pasākumus, jo pēdējā brīdī nebūs brīnumainās rozā tabletītes, kas visu izārstēs. Organisms tā ir iekārtots – viņš paņems brīvdienas, lai varētu atpūsties slimojot,” saka A.Muižniece.

Daba dod spēku
Viņa uzsver, ka svarīgi ir līdzsvarot darbu ar atpūtu. Visrelaksējošākā ir staigāšana. ”Staigājiet pa Alūksni, aizejiet līdz ezeram, līdz Tempļa kalnam! Daba dod spēku! Vēl labi atpūsties ir vienkārši klusumā. Vislabākās sajūtas ir blakus mīļajiem, tuvajiem cilvēkiem. Pašas vienkāršākās lietas vislabāk nostrādā. Ziemas periodā ļoti aktuāla ir saaukstēšanās. Pirmā lieta ir – beigt vājināt savu imunitāti ar kaitīgiem ieradumiem, stresu, ar pārslodzi un negatīvām emocijām. Cilvēks vispirms novājina savu imunitāti ar šīm lietām un tad meklē zāles, lai stiprinātu to,” skaidro ģimenes ārste.
Lai saglabātu labu izskatu un veselību, jāievēro trīs pamatlietas - kustības, samērīga ēšana un pozitīva pasaules uztvere. Ja cilvēkam ir motivācija, dzīvesprieks un patīk tas, ko dara, tad viss ir kārtībā un dzīvot ir viegli. Līdz ar to arī veselība ir laba. Palaikam cilvēkam ir vajadzīga atpūta, un A.Muižnieces hobijs ir ceļošana. Visvairāk atmiņā palikusi Gruzija ar savu dabu un viesmīlību. “Mans atvaļinājums ir divās daļās: pavasarī pirms velosezonas, kad braucu trenēties uz kalnainām vietām, un rudenī, kad cenšos apceļot pasauli. Ikvienā valstī ir sava eksotika,” saka ārste.

Dāvana sev – noskriet maratonu
Sports vienmēr bijis A.Muižniecei tuvs, un pirms gada viņa Atēnās (Grieķija) apmeklēja maratonu kā skatītāja un atbalstītāja. “Vērojot visu notiekošo, mani tas ļoti saviļņoja! Tajā brīdī es sapratu, ka arī es gribu skriet. Tas ir autentiskais maratons ar finišu atjaunotajā olimpiskajā stadionā. Un es pieņēmu lēmumu - es savu apaļo jubileju gribu pavadīt tieši tā - piedaloties maratonā,” stāsta A.Muižniece.
Viņa atzīst, ka nebija vienkārši gada laikā sagatavoties skrējienam. Bet nekas nav neiespējams un ir izdevies noskriet visu maratonu – 42,195 km. “Man veicās labi –  bija mērķis, kādā laikā gribu noskriet, un man to izdevās izdarīt stundu agrāk! Esmu iekarsusi un rudenī plānoju piedalīties Venēcijas (Itālija) maratonā, bet tālāk jau būtu visu maratonistu sapnis – Ņujorka (ASV),” apņēmības pilna ir ģimenes ārste.
Arī ar velosportu bijis līdzīgi – viss sācies ar vietu skatītāju rindās. Viņas ģimenē gandrīz visi brauc ar velosipēdu un piedalās sacensībās. “Redzēju, cik interesanti citiem piedalīties sacensībās, un arī man gribējās uzzināt, kā tas ir – stāvēt aiz tās starta līnijas... Tā tas viss sākās apmēram pirms pieciem gadiem. Pirmais mans sacensību maratons bija Siguldā. Tagad es braucu katru sezonu – apmēram 20 sacensības sezonā. Tās ir manas brīvdienas, tā es atpūšos,” saka A.Muižniece.
Divas sezonas viņa spēkus izmēģinājusi arī kalnu velosipēdu sacensībās Igaunijā un sava vecuma grupā ir otrā.

Dēls ir pelnījis olimpiādi!
Ģimenes ārste var lepoties ar diviem brīnišķīgiem bērniem – Lauru un Oskaru. Tā ir sanācis, ka arī viņi ir saistīti ar medicīnas nozari – meita pašlaik studē koledžā, lai kļūtu par kosmetoloģi, dēls strādā par fizioterapeitu. Ne tikai A.Muižnieces, bet arī visas Alūksnes lepnums ir Oskara Muižnieka iekļūšana 2018.gada ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā (Dienvidkoreja). Mērķtiecību viņš noteikti mantojis no mammas. ”Man, pretēji saviem principiem, pēdējā laikā sanāk vairāk skatīties televīziju, jo sekoju līdzi dēla sportiskajām gaitām. Esmu lepna par dēla uzcītību, milzīgo darbu, ko viņš sportā ieguldījis! Oskars nav profesionāls sportists, viņš sportu apvieno ar pamatdarbu un rūpēm par ģimeni. Viņš ir šo olimpiādi pelnījis!” saka A.Muižniece.
Alūksniešiem viņa novēl vienmēr palikt alūksniešiem, mīlēt savu pilsētu, mīlēt sevi, rūpēties par savu veselību un mīlēt savu dzīvi. “Būsim visi kopā saliedēti, priecāsimies cits par cita sasniegumiem un atbalstīsim cits citu!” rosina ārste.
— Laura Felša

Citu datumu laikraksti

  • Alūksnē – Jāņa Lūsēna un Inetas Rudzītes koncerts

    Alūksnē – Jāņa Lūsēna un Inetas Rudzītes koncerts

    Alūksnes Kultūras centrā 14.februārī pulksten 19.00 notiks atkalredzēšanās ar komponistu Jāni Lūsēnu. Alūksniešiem būs iespēja klausīties pilnasinīgu...

  • Ates muzejs aicina ciemos

    Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejs līdz 9.februārim aicina pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērnus piedalīties izglītojošā programmā...

  • Alūksnē viesojas  Kanādas vēstnieks 3

    Alūksnē viesojas Kanādas vēstnieks

    Alūksni trešdien apmeklēja Kanādas vēstnieks Alēns Osērs, lai iepazītu novadu un tiktos ar pašvaldības pārstāvjiem. Vēstnieks apmeklēja Alūksnes...