Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mēs atbildam par tiem, kurus pieradinām

Lidotājs Mazajam princim zīmēja jēriņu kastītē, bet Valsts leļļu teātra aktieri bērniem zīmē - bērnību.

Lidotājs Mazajam princim zīmēja jēriņu kastītē, bet Valsts leļļu teātra aktieri bērniem zīmē - bērnību. Un dara to patiesi, nemelojot, jo bērni ātrāk nekā mēs, pieaugušie, saprot, kur beidzas patiesība un sākas meli.
Tikko beigusies kārtējā izrāde "Stāsti par sunīti un kaķīti". Leļļu teātra aktieri Jānis Kirmuška, Dace Vītola un Edgars Lipors noņem maskas un sakārto izrādes tērpus, bet strādnieki steidz novākt dekorācijas, lai pēc stundas dotos ceļā uz nākamo kultūras namu, kur brīnumu ar nepacietību gaida bērnība.
"Leļļu teātris ir teātris teātrī, jo tā aktieri ir profesionāli dažādās jomās. Viņi precīzi apgūst visu to, ko dramatisko teātru aktieri, ieskaitot dejas, ritmiku un runas mākslu, kā arī leļļu izgatavošanas un vadīšanas meistarību. Atceros, kad mācījos leļļiniekos, paralēli studēja arī Nacionālā un Dailes teātra kurss. Mēs visi nedaudz apskaudām kolēģus par to, ka viņiem nodarbības beidzās ātrāk. Mums vēl trīs četras un pat piecas stundas līdz vēlam vakaram vajadzēja apgūt leļļu vadīšanas meistarību," stāsta Jānis Kirmuška. Viņš uzskata, ka jebkurš leļļu teātra aktieris var spēlēt Nacionālajā vai Dailes teātrī, bet dramatiskā teātra aktieri fiziski nespēj spēlēt leļļu teātrī, jo, lai apgūtu leļļu vadīšanas tehniku, vajadzīgi gadi, nevis dažas stundas.
"Paskat! Jēriņš ir aizmidzis..."
Skaidrojot leļļu teātrī atšķirīgo, aktieri par galveno uzskata tik prasmīgi atdzīvināt lelles, lai bērni noticētu, ka tās patiesi spēj raudāt un smieties, dusmoties un sarunāties ar mazo skatītāju zālē.
"Piemērs ir slavenais vācu marionetists Rozers. Man bija iespēja vērot viņa uzstāšanos, kurā viņš vadīja mazu marioneti - vecenīti, kura praktiski neko nedarīja, tikai pļāpāja, stāstot, ka šodien viņai jāaiziet pēc piena, ka aizmirsusi nopirkt avīzi. Bet lelle - vecenīte - bija tik dzīva! Zeķe, ko viņa adīja, palika aizvien garāka, mazās rociņas nemitīgi kustējās. Priekšnesums beidzās, un visi bija sajūsmā. Leļļu teātrī tu jūties kā burvju mākslinieks, jo liec lellei dzīvot. Arī iespējas te ir ievērojami lielākas," saka J.Kirmuška. Aktieris atzīst, ka šodien leļļu teātrī izmanto dažādas tehnoloģijas. Piemēram, četru metru augstumā pāri gandrīz melnai skatuvei lido putns. Nav redzamas ne auklas, ar kuru palīdzību putnu vada, ne aktiera rokas. "Tie ir efekti, ar kuriem šodien pārsteidzam bērnus, liekot viņiem noticēt," piebilst mākslinieks.
"Šī puķe ir ļoti komplicēta..."
Mācāmies dzīvot modernā laikmetā, tāpēc ir bažas, ka bērniem par galveno un vienīgo rotaļlietu kļūs dators. Mākslinieki uzskata, ka to pieļaut nevar.
"Bērni apsteigs mūs, ja paliksim nemainīgā līmenī, jo informācijas apjoms ir milzīgs. Mums jāmēģina tikt tai līdzi. Tas liek attiekties no ierastā un apgūt kaut ko jaunu. Aktiera profesija ir radoša - neatkarīgi, kādā teātrī strādā. Tā ir nemitīga eksperimentēšana," uzskata Dace Vītola. "Jāņem vērā informācijas laikmets, kad dators mājās ir gandrīz katram bērnam, kas piedāvā milzīgas iespējas, tāpēc arī mums jāsāk domāt par lāzergaismas un citu efektu izmantošanu, lai būtu mūsdienīgi," piebilst J.Kirmuška. Aktieri par savu uzdevumu šobrīd izvirza darīt visu, lai apsteigtu televīziju - teātra konkurentu.
"Televīzijas ļaudis ir viltīgi. Viņi ir aprēķinājuši laiku, kad bērns atnāk no skolas, tad pa dažādiem kanāliem raida multfilmas. To ir tik daudz, ka bērnam vairs negribas, piemēram, doties ārā, lai būtu svaigā gaisā vai pavizinātos ar velosipēdu," secina Edgars Lipors. "Mūsu trumpis ir emocionālā saikne ar mazo skatītāju, jo emocijas ir dzīvas, bet televizors nav nekas vairāk kā kaste," saka Dace.
"Mēs būsim viens otram vajadzīgi"
Nebūtu skatītāju, iespējams, nebūtu aktieru. Pastāvot abpusējai saiknei, sakām - tas ir labs teātris, laba izrāde, labs tēlojums. Jānis, Dace un Edgars atzīst, ka ikviena izrāde ir liecība dzīvajam kontaktam.
"Bērni visur ir vienādi, bet mazpilsētās un pagastos dzīvojošie ir atvērtāki, ne tik samaitāti, izlutināti un dauzoņas kā rīdzinieki. Nu, nu, ko tad jūs mums atkal rādīsiet, ar ko pārsteigsiet? Tas ir tāpēc, ka viņiem ir lielākas iespējas izvēlēties. Laba izrāde spēj pieklusināt un piesaistīt vislielāko draiskuli. Tas izsaka visu," ir pārliecināts J.Kirmuška.
Agrāk uzskatīja, ka leļļu teātris ir tad, ja aktieri vada lelles, paši atrazdamies aiz aizslietņa. Šodien skatītāji iecienījuši arī masku izrādes. "Nevar pateikt, kā spēlēt ir vieglāk, jo abu veidu izrādēs jāievēro noteikta specifika," skaidro Jānis, bet Dace no pieredzes piebilst, ka, spēlējot maskās, aktierim jāiztur lielāka slodze un jāprot iejusties konkrētajā tēlā.
"Vienīgi bērni zina, ko viņi meklē"
Leļļu teātra aktieriem piemīt spēja nekad nešķirties no bērnības. Viņi tāpat kā bērni zina, ko meklē. Tas vienmēr ir labais. Arī tad, ja uz skatuves jāliek darboties ļaunajam vilkam, velnam vai pūķim. "Nevar likt bērniem zālē raudāt aiz bailēm. Pat tad, ja lugā darbojas briesmonis, jāprot atklāt viņa vājās vietas un saskatīt labo, parādot, ka arī ļaunais tēls var būt mīļš," saka Jānis. Bet uz jautājumu, vai aktierim, atdarinot dzīvnieku, jācenšas mainīt balsi, Edgars atbild ar pretjautājumu: "Vai jūs visās kompānijās esat vienāda? Nē. Arī jebkura leļļu kompānija - rūķīšu, velniņu vai zaķīšu - ir citādāka. Ideāli, ja aktieris spēj iedzīvoties lelles tēlā tā, ka aizmirst par sevi. Par to iespējams pārliecināties izrādēs, kur blakām lellei redzama aktiera seja. Ja bērna skatiens pievērsts lellei, viss kārtībā. Vārdos nevar izstāstīt, kā iespējams iedzīvoties lelles tēlā. Aktieris to izjūt iekšēji," saka Edgars.
"Jūsu planēta ir ļoti skaista"
Ceļš uz leļļu teātri aktieriem mēdz būt dažāds, bet visiem tas līdzinās ceļam uz Mazā prinča planētu - vienreizēju un neatkārtojamu. Jānis Kirmuška atceras, ka, sākot studijas, Teātra fakultāte atradusies konservatorijā, bet togad studenti uzņemti tikai leļļinieku grupā. "Nedomāju, ka visu mūžu pavadīšu leļļu teātrī, bet pēc studijām jau 19. gadu esmu kopā ar lellēm," atceras mākslinieks.
Līdzīga situācija bijusi arī Dacei, bet Edgars stāsta, ka uzaicinājumu strādāt leļļu teātrī saņēmis, būdams otrā kursa Teātra fakultātes students, tāpēc atlikušos divus kursus beidzis kā eksterns. "Grūtāk nācās apgūt teoriju, bet praktiskās iemaņas grūtības nesagādāja, jo man bija lieliska skolotāja - režisore Vizma Blūzma. Pāris gadus pirms tam nevarēju iedomāties, ka es varētu būt leļļu teātra aktieris," bilst Edgars.
Mākslinieki atzīst, ka ikvienai lomai piemīt neatkārtojama burvība, kas saistīta ar konkrētu lelli. To bijis tik daudz, ka visas nenosaukt, tomēr Jānim vismīļākais ir nešpetnais runcis Herkuless no izrādes "Un atkal Pifs". "Tas tāpēc, ka būtībā atbilstu palaidnīgajam runcim," joko aktieris. Visi trīs atzīst, ka apveltīti ar vairākiem talantiem, piemēram, Edgars spēlē dažādus mūzikas instrumentus un ir vīru kopas "Vilki" vadītājs, bet Dace labprāt spēlē klavieres un akordeonu.
"Būtiskais nav acīm saredzams"
"Kopā ar Edgaru esam izveidojuši programmu, ar kuru piedalāmies pieaugušo atpūtas pasākumos. Izrādās, ka ar humoru viss ir kārtībā gan maziem, gan lieliem. Tas nozīmē, ka spējam saglabāt bērnišķību," saka Jānis, bet Edgars stāsta par teātra vecākajiem kolēģiem - Jāni Ķekaru, kam ir 75 gadi, un Tatjanu Hitarišvili, kurai ir 71 gads, kam nemitīgā saikne ar bērniem palīdz nejusties veciem. "Tas ir fantastiski, ko viņi šajā vecumā spēj paveikt uz skatuves!" Edgars apbrīno. Aktieri ir pārliecināti, ka tā ir skatītāju pozitīvā enerģija, kas plūst no zāles uz skatuvi, palīdzot viņiem saglabāt dzīvesprieku, mazināt nogurumu, radot milzīgu enerģijas lādiņu. Viņi atceras arī tādas izrādes, kad dažu sekunžu laikā vajadzējis improvizēt, piemēram, līdz lugas cēliena beigām krietns laiks, bet lellei negaidot notrūkst galva vai vilkam ķepa.
"Kuriozu bijis daudz, bet skatītāji tos nedrīkst pamanīt. Bērni ļoti pārdzīvo, ja ar lellīti kaut kas atgadās, kur nu vēl notrūkst galva vai roka. Mums nav tiesību likt mazajiem skatītājiem ciest," saka Jānis.
Reizēm es saku sev: "Dažbrīd mēs esam izklaidīgi, un ar to pietiek!
Kādu vakaru Mazais princis aizmirsa uzlikt stikla kupolu vai arī jēriņš
naktī klusām izlavījās..." Tad visi zvārgulīši pārvēršas asarās!...
Paverieties debesīs! Jautājiet: vai jēriņš ir vai nav apēdis puķi? Un jūs redzēsiet, kā viss pārvēršas...
Un neviens pieaugušais nekad nesapratīs, cik ārkārtīgi svarīgi tas ir!"
(Antuāns De Sent - Ekziperī "Mazais Princis")
***
Vizītkarte
Valsts leļļu teātra aktrise Dace Vītola dzimusi 1971. gada 14. februārī. Teātrī strādā kopš 1992. gada.
Aktieris Edgars Lipors dzimis 1972. gada 29.janvārī. Teātrī strādā kopš 1995.gada.
Aktieris Jānis Kirmuška dzimis 1962. gada 21.septembrī. Teātrī strādā kopš 1984.gada.
***
Fakti
Latvijas Valsts leļļu teātris atklāts 1944.gada 7. novembrī. Tā skatītāju zālē ir 300 vietas.
Kopš 1947. gada teātrī darbojas arī krievu trupa.
Kopš 1984. gada teātra galvenais režisors ir Hermanis Paukšs.

Citu datumu laikraksti

  • Pasaulē izplatās smaga infekcijas slimība

    Pasaules Veselības organizācija izplatījusi informāciju par pagaidām nezināmas smagas elpceļu infekcijas izplatīšanos vairākās valstīs. Infekcija...

  • Vai jākārto pieraksts?

    - Nesen noslēdzu līgumu par dzīvokļa īri, kas atrodas saimnieka mājā. Vai man un maniem ģimenes locekļiem ir jākārto pieraksts? Pierakstu sistēma...

  • Prot dzīvot bez latviešu saldēdiena - skaudības

    Jaunalūksnes pagasta uzņēmējs Aigars Steberis pieder pie cilvēkiem, kam risks nav svešs. Viņam nepatīk stāvēt uz vietas un dzīvot vienai dienai....

  • Vācieši devuši nozīmīgu ieguldījumu

    Vācieši Latvijā ir iesakņojušies tik dziļi, ka mūsdienās retais latvietis var droši teikt, ka viņa dzīslās nerit vācu asinis. Kopīgā vēsturē latvieši...

  • Aicina piedalīties radošā konkursā

    Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā pirmsreferenduma informēšanas pasākumu vadības grupa aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju piedalīties...

  • Ieskaties jaunajā interneta portālā!

    Sadarbībā ar Veselības veicināšanas centru darbu sācis jauns interneta portāls (www.mazulis.lv).Sadarbībā ar Veselības veicināšanas centru darbu...

  • Piedāvā atpūtu dažādām gaumēm

    Atpūtas pasākumi. 15.martā pulksten 18.00 Gulbenes rajona Lizuma kultūras namā - atpūtas pasākums "Atver durvis uz pavasari".Atpūtas pasākumi ...

  • Uzzied, lai priecētu

    Kalateja. Kalateja ir marantas dzimtas augs, kas mīl siltu un mitru gaisu. Puķei patīk gaiša vieta.Kalateja Kalateja ir marantas dzimtas augs, kas...

  • Rit akcija Kailas pret karu

    Šonedēļ apmēram 35 jaunieši, galvenokārt meitenes, fotografējās kailas protestam pret Latvijas atbalstu uzbrūkošam karam Irākā.Šonedēļ apmēram 35...