Meža bagātības pārdod spekulatīvos darījumos

Latvijas nekustamo īpašumu tirgū visstraujākais cenu kāpums šobrīd ir lauksaimniecībā izmantojamajai zemei, arī meža zemei. To joprojām nosaka ārvalstu, it īpaši Skandināvijas kapitāla īpatsvars, liecina Valsts zemes dienesta informācija. Taču visvairāk satrauc, ka aptuveni ceturtā daļa darījumu ar meža zemēm ir spekulatīvi. Turklāt Alūksnes novadā tādu darījumu ir visvairāk – 40 procenti.


“Tas nozīmē, ka gada laikā no īpašuma iegādes to pārdošana tālāk ir gandrīz divas reizes lielāka nekā vidēji valstī.  Šķiet, ka mūsu cilvēki nespēj atbilstoši novērtēt savus īpašumus. Acīmredzot tos viņi pārdod starpniekiem, cilvēkiem, kuri nodarbojas ar šo biznesu,” spriež Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Alūksnes novada domes deputāts Andis Krēsliņš. Tā, protams, nav atbalstāma tendence, taču ietekmēt to ir gandrīz neiespējami. “Spekulatīvie darījumi neliecina par pietiekamām zināšanām meža īpašumu vērtības noteikšanā,” secina A.Krēsliņš.

Pērk un pārdod
ārzemniekiem
Vai spekulatīvie darījumi ir saistīti ar ārzemnieku vēlmi iegādāties mežus Latvijā, neviens nevar apgalvot. “Precīzu uzskaiti nevar veikt. Ārzemju fiziskās personas mežu Latvijā iegādāties nevar, savukārt ārzemju juridisko personu īpašnieki ir gan mūsu valsts iedzīvotāji, gan ārzemnieki. Tāpēc ir grūti nodalīt, kam tad īsti mežs pieder. Ir arī dažādi starpnieki, kas situāciju padara vēl neskaidrāku. Turklāt nav veikta precīza uzskaite, cik ārzemju juridiskām personām pieder mežs,” atzīst A.Krēsliņš. Tiek lēsts, ka apmēram 13 procenti mūsu mežu pieder ārzemniekiem. Daudzi spriež, ka tas nav būtiski, jo mežu nekur aizvest nevar.  Problēma ir tā, ka ekonomiskā virsvērtība, kāda ir un būs mežiem, nonāk ārvalstu īpašniekiem, nevis paliek Latvijā.
“Latio vērtētāju & konsultantu Vidzemē” Alūksnes biroja vadītāja Ita Tehta atzīst, ka šobrīd interese par meža zemju pirkšanu un pārdošanu ir īpaši intensīva, tāpēc tās cena aug. Cenas lielums ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Taču nav tā, ka tā būtu sevišķi lielāka nekā pirms gada. Pārdošanas cenas lielums ir atkarīgs no daudziem faktoriem. “Nav noliedzams, ka arī ārzemnieku investīciju fondi un uzņēmumi iegādājas mežu zemi. Bet ir grūti spriest, vai starp tiem ir spekulatīvi darījumi. Tur ir daudzi zemūdens akmeņi, par kuriem var būt tikai nojausma. Diemžēl precīzas informācijas nav nevienam,” atzīst I.Tehta. Viņa uzsver, ka ne mazāka interese ir mūsu valsts pilsoņiem, it sevišķi vietējiem zemniekiem, kas labprāt pirktu  lauksaimniecībā izmantojamu zemi, arī mežu, taču viņiem trūkst naudas. “Nav arī noslēpums, ka daudzi nopērk mežu, to daļēji izzāģē un pārdod tālāk. Vai tas ir spekulatīvs darījums? Es tā neteiktu. Reti kuram ir tik daudz naudas, lai nopirktos īpašumus paturētu. Tāpēc nauda tiek laista apgrozībā,” spriež I.Tehta. Viņa atzīst, ka vairums šo īpašumu tālāk tiek pārdoti ārzemniekiem.  Ziemeļaustrumu virsmežniecības mežzinis Andris Mičulis stāsta, ka darbā saskare rodas ar tiem īpašniekiem, kuri vēlas saņemt ciršanas atļauju, informēt par meža kopšanu vai atjaunošanu. Viņš uzsver, ka par īpašumu pārdošanu un pirkšanu nav nekādas daļas. “Mēs uzraugām, kā tiek ievērotas likumdošanas normas mežu apsaimniekošanā. Taču lielākie mežu īpašnieki ir zināmi – tāda informācija ir atrodama. Vai pa vidu ir bijuši arī starpnieki, to nevar zināt. Protams, ir iespējams, ka starpnieki vēlas gūt peļņu no šiem darījumiem,” saka A.Mičulis. Mežzinis par īpašnieku maiņu uzzina, ja tas vēršas birojā, lai veiktu kādu saimniecisku darbību mežā.
Protams, brīvajā tirgū nevar ierobežot darījumus ar īpašumiem. Katrs īpašnieks ir ieinteresēts saņemt lielāku samaksu, tomēr jāatzīst – īsti labi nav, ka Latvijas zeme un meži nepaliek mūsu pilsoņu īpašumā. “Tiek veidota normatīvo aktu bāze, lai zemi uzskatītu par ražošanas līdzekli, nevis tikai nekustamo īpašumu. Tas nozīmē, ka pirmpirkuma tiesības un iespējas iegadāties zemi, kas tiek piedāvāta pārdošanā, būs ražojošiem uzņēmumiem vai kaimiņzemju īpašniekiem, lai apvienotu lielākas platības un tās ekonomiskāk apsaimniekotu. Acīmredzot tiks arī veidots valsts fonds, kas gan vairāk būs orientēts uz lauksaimniecībā izmantojamo zemju iegādi. Taču, tā kā daudz šīs zemes tiek apmežotas, tad arī tās varēs izmantot tikai ražošanā,” skaidro A.Krēsliņš.
Šobrīd AS “Latvijas valsts meži” cenšas konkurēt ar ārzemniekiem, katru gadu iepērkot apmēram 1000 hektārus meža zemes. Valsts politika nosaka, cik naudas “Latvijas valsts meži” var izmantot, lai iegādātos mežus un to īpašnieks būtu valsts. “Tā nav tik liela summa, kā varētu vēlēties. Protams, visu nopirkt nevar un arī nevajag,” atzīst A.Krēsliņš.

Kopts mežs – investīcijas nākotnē
Skandināvu firmas, sevišķi pensiju fondi, iegulda lielus līdzekļus mežu atjaunošanā. Tas nozīmē, ka no vides sakārtotības un mežkopības nozares attīstības viedokļa to darbība jāvērtē pozitīvi. “Ja produktīvāks būs mežs un vairāk pārstrādes uzņēmumu Latvijā, būs savs labums arī mūsu valstij,” pieļauj A.Krēsliņš.  Apmēram puse mežu ir privāto īpašnieku, Alūksnes novadā pat vairāk nekā 60 procenti. Diemžēl labi apsaimniekotu mežu nav daudz. Savulaik alūksnietis Artis Taurmanis “Alūksnes Ziņām” teica, ka meža īpašniekus var dalīt divās grupās. Vieni cenšas kopt un atjaunot mežu tikai tik daudz, cik tas ir noteikts normatīvo aktu prasībās. Otri rūpējas par mežu ar domu, ka tās ir investīcijas nākotnē. Viņš atzīst, ka mežs ir tāda pati “dobe” kā sakņu dārzā, atšķiras tikai koku un dārzeņu audzēšanai nepieciešamais laiks. Ir jādomā par labas kvalitātes meža izaudzēšanu un atjaunošanu, stādot vairāk skujkokus. Diemžēl situācija neuzlabojas, jo meža likumdošana ir liberāla. Ir noteiktas koku sugas, kuras drīkst izmantot atjaunošanai, tāpēc pārsvarā izvēlas lētāko variantu – dabisko atjaunošanu. Tādā veidā ieaug galvenokārt apses.
Pārsvarā ir īpašnieki, kuriem pieder nelielas mežu platības - 2 līdz 5 hektāri. Mežs aug 20 līdz 30 gadus, tāpēc mazā platībā reti var veikt saimniecisko darbību, no kuras gūst ekonomisko labumu. “Uzskaite ir galvenokārt par tiem īpašumiem, kuri pieprasa ciršanas atļaujas, veic kopšanu, atjaunošanu... Ne vienmēr var teikt, ka mežu neapsaimnieko, ja par to nav informācijas. Varbūt tajā nekas nav jādara. Procentuāli nekoptā platība nav liela,” uzskata A.Krēsliņš.  Mazajiem mežu īpašniekiem vajadzētu apvienoties kooperatīvā. Diemžēl Alūksnes pusē tas neizdodas ne lauksaimniekiem, ne arī mežu apsaimniekotājiem. ”Skaidrs, ka agrāk katrs mežsargs varēja palīdzēt ar padomu. Varbūt šinī ziņā ir kādi zaudējumi pēc speciālistu skaita samazināšanas dienesta reorganizācijā. Taču daba tukšumu necieš, tāpēc veidojas meža apsaimniekošanas kooperatīvi. Tas nozīmē, ka ir vajadzīga laba griba un spēja vienoties,” uzsver A.Krēsliņš. Kooperatīvs jeb mežu īpašnieku biedrība var labāk piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus projektiem, lai iegūtu finansējumu gan mācībām, gan datortehnikai, gan meža kopšanas tehnikas iegādei. Smiltenes pusē ir biedrība “Vidzemes mežsaimnieks”, kooperatīvu veidot gatavojas Madonas novadā. Iespējams, ka alūksniešiem traucē latviešu mentalitātes iezīme, uzskatot, ka kopus cūka nebarojas. Tikmēr īpašumus iegādājas zviedru mežu īpašnieku kooperatīvi. Tas liecina, ka šī prakse ir pareiza un atbalstāma.

Pašvaldība pirmā apvieno spēkus
Alūksnes novada pašvaldības aģentūrā “Spodra” ir izveidota mežziņa štata vieta, jo arī pašvaldībai piederošo mežu apsaimniekošanā netrūkst problēmu. Tagad mežzinim Ārim Kreicim ir doti uzdevumi – apzināt visus īpašumus, inventarizēt tos, tikt skaidrībā, ko ar katru īpašumu darīt, vai ir izdevīgi turpināt to apsaimniekošanu, kā arī jāizstrādā mežu apsaimniekošanas  plāns. Alūk­snes novada pašvaldība ir bagāta mežiem – tās īpašumā ir vairāk nekā 700 hektāri mežu. Daudz var izdarīt par Eiropas fondu naudu jaunaudžu kopšanā. Marta domes sēdē tika pieņemts lēmums iesniegt projektu “Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana Zeltiņu, Alsviķu, Pededzes, Mālupes un Annas pagastā”, lai saņemtu Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai atbalstu jaunaudžu kopšanai. Projekta kopējās izmaksas ir 9220,10 lati, no kuriem novada pašvaldības līdzfinansējums – 3804,46 lati. Darbus sāks jau pirms projekta apstiprināšanas, nodrošinot priekšfinansēšanu un iegādājoties kopšanas inventāru. “Esam paguvuši ielēkt pēdējā vagonā, un tas ir liels ieguvums.  Līdz šim katrā pagastā mežus apsaimniekoja un izmantoja pēc saviem ieskatiem. Tiesa, šobrīd grūti spriest, vai lielāks ieguvējs ir pagasts, kas naudu par pārdotajiem kokmateriāliem ieguldīja citur, vai tas, kas ir saudzējis mežu. Taču godīgi jāatzīst, ka to kopšana bija nepietiekama. Turklāt normatīvie akti prasa atjaunot mežus. Ja pašvaldība to nedarīs, valsts var piemērot sankcijas,” komentē A.Krēsliņš. Ir atrasts līdzsvars, lai pašvaldībai nebūtu jāmaksā soda naudas un varētu sakārtot mežu īpašumus. Turklāt no meža iegūtā nauda tiks izmantota efektīvāk.

Citu datumu laikraksti

  • Alūksne īsumā

    Alūksne Kultūras ministrijas konkursā par valsts finansējuma piešķiršanu nacionālā muzeja krājuma uzturēšanai un izmantošanai pašvaldību projektu...

  • Ziedojumi atceļo uz Alūksni

    Akciju sabiedrību “Latvenergo”, “Sadales tīkls” un “Latvijas elektriskie tīkli” darbinieki jau trešo gadu vāc ziedojumus, kuri paredzēti tieši...

  • Var mainīt vēlēšanu iecirkni

    Centrālā vēlēšanu komisija vēlētājiem ir izsūtījusi vēstules ar informāciju, kura iecirkņa sarakstā iekļauts un kur atrodas katra vēlētāja iecirknis....

  • Sagaidīt sirdīs mieru

    Marta otrajā pusē Alūksnes Sv. Bonifācija Romas katoļu baznīcā ieradās jauns priesteris Andrejs Trapučka. Pirms tam viņš kalpoja Ogrē, bet nu ir...

  • Maksāt dārgāk vai slimot?

    Latvijā jau modušās un manītas pirmās ērces, novērojuši dabas pētnieki. Izbadējušās un alkās vairoties tās meklē upurus un mielojas ar to asinīm....

  • Afiša

    22.martā 18.00 Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas sporta zālē - koncerts “Alūksnes pilsētas sākumskolai - 20”. 22.martā 19.00 Māriņkalna...

  • Nāc, topi par zaķi!

    Alūksnes Bērnu un jauniešu centrs piedāvā pavasara iespēju jauniešiem būt radošiem un darboties pašiem, veidojot savu ikdienu un svētkus tādus, kā...

  • Horoskopi

    Horoskopi 22. – 28. marts Auns Neparedzēti, taču patīkami pārsteigumi. Radīsies jaunas sajūtas. Vēlme pēc sabiedrisku pasākumu apmeklējuma....