Meža īpašniekus aicina izvest bojātos kokus

Malienas pagastā dabas stihiju rezultātā visvairāk postījumu radies Marutas Uiskas mežam. īpašniece rēķina, ka būšot jāizzāģē apmēram 600 kubikmetri koksnes.

Malienas pagastā dabas stihiju rezultātā visvairāk postījumu radies Marutas Uiskas mežam. īpašniece rēķina, ka būšot jāizzāģē apmēram 600 kubikmetri koksnes.
"Kad pēc vētras nākamajā rītā no mājas pagalma tālumā ieraudzīju baltus koku stumbeņus, apskrējās dūša, ko daba spēj izdarīt," stāsta M.Uiska.
Viņai piederošās meža platības sākotnēji aizņēmušas apmēram 30 hektārus, daļa ir izzāģēta. "Meža zāģēšana notiek joslās - priekšējā josla ir izzāģēta, bet nākamās - neizzāģētās - joslas ir cietušas no vēja," uzsver M.Uiska.
Viņa saka, ka apses ir mazāk cietušas, bet egles - vairāk, daļā meža esot kā īstā karalaukā. "Egles bija skaistas, labs lietaskoks, taču tagad tās nebija plānots zāģēt. Skaistākais un vecākais mežs diemžēl ir vairāk cietis," saka M.Uiska.
Sieviete skaidro, ka šādus meža postījumus piedzīvojusi pirmo reizi. "Jābrauc pēc ciršanas apliecinājuma kailcirtei, mežsargi situāciju ir novērtējuši. Cits nekas neatliek, jāsāk zāģēt, taču cena vairs nebūs tāda, kāda varēja būt," secina M.Uiska. Viņai pieder zemnieku saimniecība, un, kā pati atzīst, laukos mežs ir labs atspaids, kad rodas finansiālas grūtības.
"Vajadzētu paplašināt saimniecības ēkas, taču esmu dzirdējusi vecu amatnieku teikto, ka vētras laikā gāztus kokus neiesaka izmantot būvniecībai - tad ēkai ir slikta aura. Taču droši vien nekas cits neatliks, kā izmantot cietušos kokus šim mērķim," atklāj meža īpašniece.
Dabas aizsardzības organizācijas uztrauc, ka vētras sekas radīs mežsaimniecībai kaitīgu kukaiņu savairošanos egļu audzēs, tādēļ par prioritāti izvirza izgāzto un lauzto egļu izvākšanu no meža, kā arī dabas vērtību saglabāšanu. Vides aizstāvji iesaka vētras seku likvidēšanas darbus samazināt laikā no aprīļa vidus līdz maija beigām vai jūnijam, lai netraucētu sekmīgi ligzdot putniem. Putnu ieguldījums meža kaitēkļu izplatības samazināšanā ir daudz efektīvāks nekā citas metodes.
"Drošības dēļ līdz kukaiņu savairošanās sākumam kritušie koki no meža būtu jāizved," apstiprina arī Alūksnes virsmežniecības inženieris vides un meža aizsardzības jautājumos Vilis Ziņģis. Kad laiks kļūst nedaudz siltāks, pārziemojušie kukaiņi "izlien un labi jūt, kuri koki kalst, tiem arī uzbrūk".
"Ja koks ir nolauzts vai izgāzts, vai tikai izšūpots, kukaiņi metas virsū. Vasarā tā var būt aktuāla problēma," spriež inženieris.
Tad, kad šāds kaitēklis - egļu astoņzobu mizgrauzis - ir savairojies, tas nemeklē novājinātus kokus, bet uzbrūk jebkuram kokam. V.Ziņģis aicina mežu īpašniekus rūpīgi apsekot savus mežus, lai vēlāk nerastos daudz lielākas problēmas.
"Interesanti, ka koki ir izgāzti ik pēc noteikta attāluma, nevis tikai kāds koks meža malā. Kaitēkļu perēkļi var būt visā mežā, nevis vienkopus. Tas ir bīstami," uzsver viņš.

Citu datumu laikraksti

  • Sapņu ķērāja noslēpums

    Esmu dzirdējusi par sapņu ķērāju. Arī sarunās paziņas stāsta, ka viņiem esot sapņu ķērājs. Gribētu uzzināt par to kaut ko vairāk."Esmu dzirdējusi par...

  • Godinās labākos tirgotājus

    4.februārī notiks konkursa “Latvijas labākais tirgotājs 2004” noslēguma pasākums, kura finālā piedalās 110 dalībnieki - 39 uzņēmumi no Rīgas un 71 -...

  • Vētra radījusi 120 000 latu zaudējumus

    Alūksnes rajonā zaudējumi rēķināmi vismaz 120 000 latu apmērā. Tāda informācija nosūtīta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai.Alūksne...