Par šī gada dzīvnieku Latvijā ir izvēlēts pelēkais vilks. Sabiedrībā pret šo skaisto, spēcīgo un viltīgo plēsoņu ir pretrunīga attieksme, bet medniekiem vilki ir interesanti medījumi un kārotas trofejas. Tiesa, šoziem vilkus tāpat kā lūšus ir grūti nomedīt.
Plēsoņas grūti nomedīt
“Kad nedaudz uzsniga, lencām, bet lūsis aizgāja uz Malienas pusi, trešdien tas esot nomedīts. Lūšu limits esot jau nomedīts, tikai viens vēl palicis medīšanai mūsu virsmežniecības teritorijā. Tiesa, iespējams, ka vēl varēs medīt, ja citur nebūs nomedīts atļautais zvēru skaits. Manuprāt, tas ir absurds, ka meža cūkas varēs medīt vairāk par limitu, bet plēsoņām tas ir stingri noteikts,” spriež Bejas mednieku biedrības priekšsēdētājs Arvīds Bērzkalns.
Vilku populācija Latvijas mežos pieaug, taču pēc Eiropas Savienības regulām nu jau vairākus gadus tie ir limitēti dzīvnieki. Tiesa, limitam tāpat kā vilku skaitam ir tendence pieaugt iepriekš bija 100 vai 150, bet šogad jau 300 vilki.
Alsviķu mednieku kolektīva mednieks Monvīds Šteinerts atzīst, ka pagaidām nav izdevies nomedīt kādu plēsoņu. “Pededzmalas” mednieks Ivars Fērmanis secina, ka viņu kolektīvā bezsniega ziema nav radījusi problēmas, jo ir labi medību suņi. Turklāt viņu medību platībās esot arī pietiekami daudz sniega.
“Esmu vienu lūsi nomedījis. Turklāt varu teikt, ka plēsēji mūsu objektā problēmas nerada. Protams, tie ir mežā, bet neteiktu, ka daudz. Palaikam ienāk kāds vilks, bet tas ir normāli,” saka I.Fērmanis. Viņš uzsver, ka vilkiem mežā ir jābūt. Taču, protams, tie ir jāmedī, jo dabisko ienaidnieku vilkiem nav. “Vilks nav ne slikts, ne labs. Taču ir slikti, ja to ir par daudz vai arī nav vispār,” secina mednieks. Vilku galvenā barība ir meža cūkas. Kur to ir daudz, tur arī vilku un lūšu netrūkst.
Nedzenās grūsnās cūkas
“Arī līdz šim meža cūkas uz gaidi varēja medīt visu gadu. Tas nozīmē, ka to var darīt, ja ir nepieciešams samazināt cūku skaitu. Tagad sanāk mazliet dīvaini, jo divu meža cūku inficēšanās gadījumu dēļ, kas ir atklāti Lietuvas dienvidos, tiek ieviesti tik drakoniski profilakses pasākumi. Iespējams, ka tie ir vajadzīgi. Bet dzīvnieku skaitu var samazināt arī gaides medībās,” uzskata A.Fērmanis. Viņš uzsver, ka sunim nevar ieskaidrot, ka ir jādzen tikai meža cūkas. Ja saodīs, tas dzīs arī stirnas un aļņu govis, kurām drīz dzims mazuļi. “Katram mednieku kolektīvam ir rūpīgi jāizvērtē, kā rīkoties. Tam ir jābūt saimniekam savās medību platībās. Mēs jau pirms diviem gadiem konstatējām, ka meža cūku ir par daudz, tāpēc mērķtiecīgi to skaitu samazinājām,” secina I.Fērmanis. Tagad “Pededzmalas” mednieki meža cūku dzinējmedībās ies tikai tad, ja būs spiesti. Arī Bejas mednieki iet gaides medībās, kurās atlicis nomedīt vēl piecas cūkas, bet vairāk nemedīs. M.Šteinerts atzīst, ka vēlme ierobežot Āfrikas cūku mēra izplatību ir radījusi nevajadzīgu ažiotāžu. “Šobrīd nav liela jēga skriet pa mežu ar dzinējiem un trenkāt grūsnās cūkas. Ja nav atšauts limits, tad cūkas ir jāpiebaro un tās jāmedī uz gaidi, lai nošautu pagājušā gada sivēnus,” saka mednieks. M.Šteinerts ir pārliecināts - ja meža cūkām ir barības bāze, tās neies kaut kur simtiem kilometru no tās. ◆
