Mīl arī tos, kas dara pāri

Liepnas internātpamatskolas direktores Elīnas Knausas dzīve ir bagāta piedzīvojumiem - gan labiem, gan sliktiem, tomēr viņa vienmēr ir spējusi visu pārdzīvot un mērķtiecīgi iet tālāk augsti paceltu galvu.

Liepnas internātpamatskolas direktores Elīnas Knausas dzīve ir bagāta piedzīvojumiem - gan labiem, gan sliktiem, tomēr viņa vienmēr ir spējusi visu pārdzīvot un mērķtiecīgi iet tālāk augsti paceltu galvu. Nesen E.Knausa svinēja 60. jubileju, bet skolas audzēkņi ir novērtējuši, ka viņa izskatoties kā 48 gados.
Arī pati E.Knausa sirdī jūtas daudz jaunāka nekā likteņa noteiktais gadu skaits. Viņa ir sieviete ar apbrīnojami stipru gribasspēku. Viņa vienmēr prot tērpties eleganti. Pati gan kautrīgi atzīst, ka šādu stilu liek ieturēt ieņemamais amats, tomēr jūtas lepna, ka skolas audzēknes cenšas atdarināt viņas ģērbšanās stilu un gaitu. Ikvienam nepazīstamam cilvēkam, kas tiekas ar Elīnu, ir skaidrs - šī sieviete prot būt eleganta ne tikai darbā.
Par ilggadēju darbu saņem Pateicības rakstu
60 gadu jubilejā Alūksnes rajona padome E.Knausai pasniedza Pateicības rakstu par ilggadēju darbu jaunatnes izglītības procesa nodrošināšanā un vadīšanā. Direktore atzīst, ka tas viņai bija kā pagodinājums un darba novērtējums.
"Biju patīkami pārsteigta, ka darba devēji, citu skolu kolēģi un mūsu skolas audzēkņu "uzraugs", nepilngadīgo lietu inspekcijas galvenā speciāliste Līga Medne, pie manis ieradās ar ziediem un teica tik daudz labu vārdu. Divu audzēkņu vecmāmiņas man kā dāvanu atsūtīja torti. Arī tas bija ļoti patīkams pārsteigums," stāsta E.Knausa.
Viņa vērtē, ka Liepnas internātpamatskolas pedagogu un tehnisko darbinieku kolektīvs prot svinēt svētkus. Par to viņa atkārtoti pārliecinājās savas dzimšanas dienas svinībās 19.februārī.
"Šo tradīciju skolā ieviesu es. Agrāk te starp kolēģiem bija galvenokārt darba attiecības. Tā kā pēc tautības esmu poliete, man ir citādāka mentalitāte. Poļiem patīk svinēt svētkus un citam citu uzslavēt. Domāju, ka neesmu kļūdījusies, ieviešot šādu tradīciju. Cilvēkiem ļoti vajag dzirdēt labus vārdus par sevi, kas ikdienā ir diezgan reta parādība," saka E.Knausa.
Bērnību E.Knausa ir pavadījusi Baltkrievijā, kur kopā ar vecākiem dzīvoja nelielā poļu pilsētā. 1939.gadā teritoriju, kur atradās šī pilsēta, Polija atdeva Baltkrievijai, tomēr tajā dzīvoja tikai poļi. 1966.gadā E.Knausa apprecējās ar virsnieku no Baltkrievijas un pārcēlās dzīvot uz Latviju, jo vīru te nosūtīja darbā.
"Viņš nebija simpātisks vīrietis. Pēc tautības viņš bija baltkrievs, bet izskatā līdzinājās armēnim. Lai gan es vēlējos precēties ar ārstu, kas mani jaunībā aplidoja, mani sajūsmināja nākamā vīra iegūtā dienesta pakāpe, arī izskatā viņš ar laiku bija kļuvis simpātiskāks, tomēr Dievs mani vēlāk sodīja, ka biju apprecējusies bez mīlestības. Mums nebija laimīga laulība," atceras E.Knausa.
Tēlo, ka māk latviešu valodu
Pirmā darbavieta 1966.gadā E.Knausai bija Alūksnes Skolu valdē izglītības nodaļā, lai gan tolaik viņa vēl studēja trešajā kursā pedagoģiju.
"Lepojos, ka zināju jau 400 vārdus latviešu valodā. Bet es biju bezkaunīga un darba kolēģiem jau iepriekš lūdzu piedošanu, ka nemitīgi maisīšos pa vidu viņu runātajam, ja tikai dzirdēšu kādu nepazīstamu vārdu. Kādreizējie kolēģi mani atminas tikai ar smaidu sejā un mīlestību, jo es toreiz tik ļoti centīgi vēlējos apgūt latviešu valodu. Man tagad vajadzētu vērsties kādā augstākā instancē pēc kompensācijas, jo, kad es mācījos latviešu valodu, valsts līdzekļus tam netērēja. Nu masu saziņas līdzekļi nemitīgi ziņo, cik naudas jātērē, lai apmācītu krievvalodīgos latviešu valodas prasmei," joko E.Knausa.
Pašlaik viņa brīvi pārvalda latviešu, krievu, baltkrievu un poļu valodu. Kā anekdoti sieviete atminas pirmās darba gaitas, kad brauca pārbaudīt bērnudārzu sagatavotību darbam. "Darbinieki man priekšā atvēra lielas plānu grāmatas, bet es tikai tēloju, ka kaut ko vajadzētu citādāk, jo latviešu valodu nesapratu. Arī tā man bija jāprot dzīvē izgrozīties," smej E.Knausa.
Neprot sasiet cilpu
Pēc tam darba gaitas Elīnu aizveda uz Mārkalnes pamatskolu, kur viņa mācīja krievu valodu, tad Alūksnes vidusskolu un pēc tam atkal Skolu valdē par krievu valodas metodiķi. No Skolu valdes vadītāja delikāti palūdza Elīnu aiziet, jo viņai bija radušās personiskas problēmas, kas traucēja darbam. Tomēr liktenis bija izlēmis, ka pienācis laiks Elīnu "pacelt atkal saulītē". Kādreizējā Liepnas vidusskolas direktore Austra Lāce piedāvāja viņai mācību pārzines vietu Liepnas vidusskolā.
Pēc divu gadu darba viņas privātajā dzīvē notika būtisks pavērsiens - Elīna izšķīra laulību ar otro vīru, jo nespēja vairs izturēt viņa vienaldzīgo attieksmi pret sevi, un sāka kopdzīvi ar Šamilu. "Viņš bija parasts un tajā pašā laikā zelta cilvēks. Šķiet, ka viņa ķermenī nebija citu orgānu kā tikai sirds. Viņš loloja, cienīja un bija uzmanīgs ne tikai pret mani. Šamils varēja pat nakts vidū celties un iet palīgā savam lielākajam ienaidniekam," atceras E.Knausa.
Cilvēki, kam Elīna nesimpatizēja, panāca, lai viņu atlaiž no darba Liepnas vidusskolā. "No darba mani atlaida decembrī. Tas man bija liels trieciens un šoks. Es gribēju siet cilpu un darīt sev galu, bet izrādījās, ka neprotu to sasiet! Laikam tādējādi liktenis man teica - tavs laiks vēl nav pienācis. Pēc diviem mēnešiem mani aicināja darbā uz Skolu valdi aizvietot kādu darbinieci, kas devās dekrēta atvaļinājumā. Bet pēc pieciem mēnešiem atkal biju bezdarbniece. Un tad es satiku kādreizējo Liepnas internātskolas direktori Mirdzu Spergu, kas aicināja mani pie sevis darbā par krievu valodas skolotāju," stāsta E.Knausa.
Nokrista visus skolas bāreņus
1990.gada 2.aprīlī Liepnas internātskolas kolektīvs izteica domu, ka Elīnai vajadzētu kandidēt uz skolas direktora amatu. "Es to uztvēru kā joku, jo nekad nebiju slēpusi no citiem savus grēkus. Bet viņi, uzskaitot manas pozitīvās īpašības, spēja mani pārliecināt. Tajā dienā mājās es pirmo reizi metos ceļos un lūdzu Dievu, lai gan visu mūžu esmu bijusi ticīga. Es sapratu, ka Dievs man rāda ceļu un dod kaut kādu iespēju. Par to es viņam no sirds pateicos," saka E.Knausa.
Tā paša gada 29.maijā pēc piecas stundas ilgām vēlēšanām par Liepnas internātskolas direktori kļuva E.Knausa. "Es nekad nebūtu piekritusi kļūt par skolas direktori, ja tur nestrādātu gudrs, pieredzējis grāmatvedis un tikpat gudrs skolas saimnieks. Man līdz nākamajam mācību gadam gribējās skolā izdarīt kaut ko paliekošu un es noasfaltēju skolas teritorijā esošos ceļus, kā arī izveidoju plašu skolotāju istabu. 1990.gada septembrī es luterāņu baznīcā nokristīju visus skolas audzēkņus, kuriem nebija vecāku. Pati toreiz domāju, ka amatā nenoturēšos ilgāk par gadu, bet nu jau šo darbu daru jau 14. gadu," klāsta E.Knausa.
Viņa neslēpj, ka šo 14 gadu laikā ir piedzīvojusi daudz svētku un dzirdējusi daudz labu vārdu, tomēr tas neatsver ikdienas grūtā darba smagumu. "Es mīlu visus internātpamatskolas audzēkņus. Es nespēju ilgi uz viņiem dusmoties, jo zinu - bērni nav vainīgi, ka dzīvo šādos apstākļos. Man ir žēl skolotāju, kuri nemitīgi pilnveido savas zināšanas, bet audzēkņi spēj viņus bez emocijām nolamāt desmitstāvīgiem vārdiem. Bet kaut kā mēs tiekam galā. Esmu priecīga, ka gados jaunie skolotāji pie manis ved uz pārrunām skolēnus, jo man ir lielāka dzīves pieredze. Es no audzēkņiem neslēpju savu rūgto dzīves pieredzi. Labāk man pašai to viņiem izstāstīt, nekā to izdara cilvēks no malas," spriež E.Knausa. Brīvā laika Elīnai ir maz, jo arī sestdien, svētdien viņa risina ar darbu saistītās problēmas. Bet viņa par to nesūdzas, jo jau no bērnības ir sapņojusi kļūt par skolotāju.
Viņa nav ļaunatminīga
"Mana dzīve ir raiba. Es it kā vienas dzīves laikā nodzīvoju vairākus mūžus. Esmu sapratusi, ka Dievs vienmēr zina, ko dara, lai arī liek cilvēkam pārdzīvot lielu kaunu un pazemojumu. Pirmkārt, Dievs man pirms 18 gadiem kā glābiņu atsūtīja Šamilu, pārbaudot, vai es izmantošu iespēju savā dzīvē kaut ko mainīt. Bet pirms pieciem gadiem paņēma viņu pie sevis - sak, paskatīsimies, kā tu varēsi izdzīvot bez sava balsta. Bet es bēdās ne par ko neraudu," saka E.Knausa.
Viņa nav ļaunatminīgs cilvēks un uz pāridarītājiem ļaunu prātu netur. "Es mīlu cilvēkus, neraugoties uz to, ko viņi dara un kādā amatā strādā. Varbūt arī tas man dod spēku dzīvot un samazina grumbu skaitu sejā vismaz par vienu," saka E.Knausa.

Citu datumu laikraksti

  • Rīko Cepuru balli

    Veclaicenes pamatskolas skolēni un skolotāji šonedēļ rīkoja Cepuru balli “Kā tik visa tai cepurē nav”.Veclaicenes pamatskolas skolēni un skolotāji...

  • Noslēdzies rajona padomes rīkotais konkurss

    Ir apstiprināti Alūksnes rajona padomes pašvaldību kultūras projektu konkursa rezultāti, sadalot rajona padomes līdzfinansējumu 2000 latu apmērā.Ir...

  • Atzīmē desmit gadu jubileju

    Šodien Kolberģa tautas namā notiks vidējās paaudzes deju kopas “Kolberģis” desmit gadu jubilejas koncerts.Šodien Kolberģa tautas namā notiks vidējās...

  • Runās par veselību

    Alūksnes pilsētas pensionāru padomes sēde notiks 2.martā pulksten 11.00 Alūksnes Sociālās palīdzības centrā.Alūksnes pilsētas pensionāru padomes sēde...

  • Vieglatlēti kopvērtējumā izcīna 3.vietu

    Latvijas jaunieši, starp kuriem bija arī Alūksnes vieglatlēti, Baltijas valstu komandu sacensībās vieglatlētikā jauniešiem un pieaugušajiem...

  • Interese par Eiropas Savienību palielinās

    Eiropas Savienības informācijas centra darbinieks Rinalds Konovaļenko otrdien apmeklēja Alūksnes pilsētas bibliotēku, kur atrodas ES informācijas...

  • Premjera kandidāts ir, bet kārtības nav

    Pateicoties mūsu prezidentei Vairai Vīķei - Freibergai, šobrīd ir zināms potenciālā premjera Induļa Emša vārds. Jāpateicas Satversmei, kas prezidenta...

  • Iepazīsti Alūksnes rajonu!

    Šodien publicējam konkursa “Iepazīsti Alūksnes rajonu!” 6.kārtas jautājumus, ko sagatavojis Jaunannas pagasta tūrisma informācijas punkts. “Konkursa...

  • Biatlona distancē uzvar alūksnietis

    Divas dienas Alūksnē “Mežinieku” sporta bāzē meža darbinieki sacentās meža biatlonā. No 86 dalībniekiem distanci pabeidza 81.Divas dienas Alūksnē...