Mīlā un karā visi līdzekļi labi

Intrigai par Einara Repšes valdības stabilitāti nav lemts norimt. Pagājušajās nedēļas notikumi parādīja, ka nekas nav aizmirsts un beidzies.

Intrigai par Einara Repšes valdības stabilitāti nav lemts norimt. Pagājušajās nedēļas notikumi parādīja, ka nekas nav aizmirsts un beidzies.
Kādu laiku sabiedrībā un Saeimā virmojošais jautājums par premjera kredītiem vilināja Tautas partiju izveidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu, vai E.Repšes darījumos nav atrodama pretlikumīga rīcība. Pateicoties Latvijas Pirmās partijas (LPP) vadītājam Ērikam Jēkabsonam un diviem viņa partijas biedriem, opozīcijai izdevās savākt nepieciešamos 34 deputātu parakstus, lai izveidotu izmeklēšanas komisiju. Automātiski sekoja premjera atbildes manevrs. E.Repše pieļāva, ka premjera biedra Aināra Šlesera dienas valdībā ir skaitītas. Viņš to pamatoja ar ilgstošo kavēšanos hokeja čempionāta sagatavošanā. Hokeja čempionāta iegansts neiztur kritiku, ne jau A.Šleseram jāpārvalda hokeja saimniecība, kurā šobrīd ir lielas pārmaiņas. Turklāt valdība jau sen distancējas no čempionāta rīkošanas, atstājot to Rīgas domes un Latvijas Hokeja federācijas pārziņā. Tomēr ir skaidrs, ka premjera biedra amats valdībā ir simbolisks. Atcerēsimies, kā palielinājās ministru portfeļu skaits, lai apmierinātu koalīcijas partiju prasības.
Piektdien Ē.Jēkabsons, atbildot uz E.Repšes sacīto, paziņoja, ka LPP izstāsies no koalīcijas, ja premjers nepamatoti atlaidīs A.Šleseru vai citu LPP ministru. Savstarpējo polemiku atkal turpināja E.Repše, paziņojot, ka gatavs strādāt mazākuma valdībā, tomēr pārējiem koalīcijas partneriem šī perspektīva neliekas pievilcīga. Iespējams, ka valdība pēc mazākuma principiem var strādāt kādu brīdi, bet darbs parlamentā būtu paralizēts.
Savstarpējās nesaskaņas un apvainojumi jau ilgu laiku ir bijuši koalīcijas ikdiena, tāpēc par tūlītēju valdības krišanu ir pāragri runāt. Jāpiemin tas, ka LPP nekaunas izmantot arī Latvijas Televīzijas svētdienas rīta kristīgo pārraidi, lai norādītu uz nebūšanām valdībā. Mīlā un karā visi līdzekļi labi. Interesanti, kas valda valdības koalīcijā - kaislīga mīla vai karš.
Neērtā izglītības reforma
Kamēr valdības partijas nodarbojas ar savstarpējo nesaskaņu kultivēšanu, Saeimas kreiso spēku opozīcija rīko protesta mītiņu pie Zinātnes un Izglītības ministrijas. Skolēni neiet uz skolu, bet protestē pret izglītības reformu. Interesanti, ka daudzi no jaunajiem protestētājiem nemaz nezina, ko šī reforma paredz. Rodas jautājums, vai krievvalodīgie skolēni uzskata, ka apgūt mācību priekšmetus latviešu valodā būs grūti, jo slikti pārzina latviešu valodu, vai viņi nevēlas to darīt? Nedomājot par latviešu valodas pietiekamu apguvi pamatskolā, nav pārsteigums, ka 10.klasē skolēns nespēs uzreiz pāriet, piemēram, uz eksakto priekšmetu mācīšanos latviešu valodā. Nav noslēpums, ka joprojām latviešu valodas apguve ir problemātiska arī vairākiem krievvalodīgo skolu skolotājiem. Tādēļ valdībai jādomā, kā nostiprināt latviešu valodas zināšanas jau pamatskolas līmenī, nevis naivi domāt, ka vidusskolā ikviens krievvalodīgais skolēns veiksmīgi apgūs lielāko daļu mācību priekšmetu latviski. Problēma slēpjas arī daudzu cittautietiešu ģimeņu attieksmē pret latviešu valodu. Vai bērnam ir stimuls mācīties latviešu valodu, ja vecāki to nelieto pat saskarsmē ar latviski runājošo sabiedrības daļu?
Cerība pozīcijas vajātajiem
Lai gan politiskā situācija Latvijas kreisajiem politiskajiem spēkiem jau vairākus gadus ir bijusi nelabvēlīga, pagājušajā nedēļā parādījās viena pozitīva iezīme. Saeimas Juridiskā komisija nolēma atbalstīt priekšlikumu, kas atļautu bijušajiem Valsts drošības komitejas un komunistiskās partijas biedriem, kas darbojušies partijā pēc 1991.gada 13.janvāra, kandidēt Eiroparlamenta vēlēšanās. Tādējādi daļa politiķu cer izvairīties no nepatīkamajām sūdzībām Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Neapšaubāmi, pāris šādiem kandidātiem ir reālas iespējas iekļūt Eiropas Parlamenta deputātu rindās, tomēr liegt viņiem kandidēt, baidoties no konkurences, nevajadzētu. Domāju, ka būtu jābeidz baidīties no "komunisma rēga", kas teju jau pusotru gadsimtu klejo par Eiropu. Neuzskatu, ka Tatjana Ždanoka vai Alfrēds Rubiks uzskatāmi par lielāko Latvijas valstiskuma draudu. Laiks būtu respektēt arī bijušos valsts neatkarības pretiniekus. Labāk atļaut darboties šiem cilvēkiem Eiroparlamentā, nevis kalt naidīgus plānus pagrīdē.
Kas notiks ar mazajām pilsētām?
Samērā nemanāmi turpinās administratīvi teritoriālā reforma, kas palikusi koalīcijas un izglītības reformas kaislību ēnā. Kārtējo reizi reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters apliecināja, ka līdz 2005.gada pašvaldību vēlēšanām novadi būs izveidoti. Turpinājās arī Latvijas Pašvaldību savienības centieni panākt vairākus labojumus Pašvaldību likuma likumprojektā, kas ar zināmiem panākumiem realizējās. Savukārt piektdien pavīdēja ziņa, ka Latvijas mazajām pilsētām likumprojektā par "Par apdzīvoto vietu statusu" paredzēts atņemt pilsētas statusu. Domāju, ka likumprojekta norma - atstāt pilsētas statusu apdzīvotām vietām, kurās dzīvo vismaz 25 000 iedzīvotāju, ir neapdomīga projekta izstrādātāju kļūda. Reformas gaitā parādās dažādas aplamības, kas neveicina sapratni starp pašvaldībām un valdību. Balstoties uz pašreizējiem reformas principiem, ikviena pilsēta saglabās savu statusu, tomēr ievēlēti pašvaldības deputāti būs tikai lielākajās pilsētās un novadu centros.

Citu datumu laikraksti

  • Rīkos filozofisku diskusiju

    Bejas interešu klubiņa “Pīlādzis” dalībnieces 22.janvārī pulksten 12.00 filozofiskā diskusijā dalīsies pārdomās par tēmu “Logs”.Bejas interešu...

  • Rosinās pārcelt darbdienas

    Lai efektīvāk izmantotu darba laiku, šodien valdība lems par vairāku 2004.gada darbdienu pārcelšanu.Lai efektīvāk izmantotu darba laiku, šodien...

  • Vēlas zināt iedzīvotāju viedokli

    Ministru kabineta komitejas sēdē apstiprināts Ekonomikas ministrijas projekts “Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostādnes”.Ministru kabineta...