Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mīlestību uz mūziku manto no vectēva

Alūksnes mūzikas skolas vokālā pedagoģe Sigita Taivāne gribētu, lai viņai būtu vairāk laika – 36 stundas diennaktī, jo tad varētu pagūt visu – mācīt bērniem dziedāt un būt vairāk kopā ar ģimeni.

Alūksnes mūzikas skolas vokālā pedagoģe Sigita Taivāne gribētu, lai
viņai būtu vairāk laika – 36 stundas diennaktī, jo tad varētu pagūt visu – mācīt bērniem dziedāt un būt vairāk kopā ar ģimeni. Viņa neslēpj, ka dziedāšana nav tikai viņas darbs, bet arī dzīvesveids.
"Apzinos, ka tik daudz strādājot daru pāri savai ģimenei – mīļajam vīram Emīlam un četrgadīgajai meitai Simonai Emīlijai, jo maz laika pavadu ar viņiem. Simona saprot, ka dziedāšana mammai ir dzīvesveids. Nesen arī vīrs atzina, ka tas vairs nav tikai mans darbs, bet dzīvesveids," saka S. Taivāne.
"Mīlestība uz mūziku man ir jau gēnos un mantota no vectēva, kas savulaik bija slavens Veclaicenes kapelas muzikants, un arī vecvectēva. Esam dziedoša ģimene. Man patīk dziedāt gludinot veļu. Vadoties pēc garastāvokļa, labprāt uzdziedu krievu dziesmas, džeza stilā, bet asiņu uzjundīšanai - "Karmenu"," apgalvo S.Taivāne.
Nedomāja, ka būs skolotāja
"Manas bērnu dienas saistās ar Jaunlaiceni. Kopā ar draugiem rīkojām pagalma koncertus. Menedžments bija organizēts augstākajā līmenī. Bija arī biļešu tirdzniecība, to cena – marcipāna batoniņš. Bijām radoši mākslinieki, jo dziedājām tikai pašu komponētas dziesmas," atminas S. Taivāne.
Viņa smej, ka ir Latvijas kosmopolīte, jo dzīvojusi gandrīz visās iespējamās Latvijas vietās - dzimusi Saulkrastos, dzīvojusi Ropažos, Rīgā, Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā, Līgatnē. Kad apprecējās, ar vīru pārcēlās uz viņa vecvecāku mājām Alūksnē.
Pirms četriem gadiem S.Taivāne sāka strādāt Alūksnes mūzikas skolā. "Nekad nebiju iedomājusies, ka būšu mūzikas skolotāja. Pēc Cēsu mūzikas vidusskolas absolvēšanas, izturot 21 audzēkņa konkurenci uz vienu vietu, iestājos Latvijas Konservatorijā Vokālajā nodaļā. Cēsīs mācījos pie skolotāja Anda Pētersona, pie kura tagad uz konsultācijām vedu savus audzēkņus. Mācoties Konservatorijā, studenti nedrīkstēja strādāt, bet man dzīves apstākļi liedza to pildīt, tādēļ studijas bija jāpamet. Pēc tam četrus gadus akadēmisku dziedāšanu pat klausīties nevarēju, jo šķita, ka kāds plosa manu dvēseli. Bet nu vairs neskumstu, jo esmu apmierināta ar dzīvi. Man ir labs darbs, kurā rodu sirds piepildījumu un spēku. Acīmredzot viss notika tā, kā tam jābūt. Lai citi dzied solo," uzsver S.Taivāne.
Jādzied tad, kad gribas
Trešo gadu viņa ir Alūksnes bērnu vokālā ansambļa "Cielaviņas" vadītāja. "Dibināt ansambli mani pamudināja Ievas Bistrovas mamma Valda. Centos atrunāties, ka man nav atbilstošas pieredzes, bet viņa mani pārliecināja par pretējo. Esam izveidojušas veiksmīgu sadarbību ar dziedātāju Olgu Rajecku un bieži kopīgi koncertējam. Apbrīnoju meitenes, jo viņas ir iemācījušās izplānot laiku un taupīt spēkus. Vienmēr ir jāapzinās, cik daudz var izdarīt uzreiz, kas jāatliek," uzskata vokālā pedagoģe.
Viņa atminas, ka pirmsākumos visas ansambļa aktivitātes organizēja par vecāku un sponsoru līdzekļiem. Tagad "Cielaviņas" ir Alūksnes Bērnu un jauniešu centra ansamblis, ko finansē Alūksnes pilsētas dome. Sestdienās centrā S. Taivāne fakultatīvi māca dziedāšanu apmēram 45 bērniem.
"Ir izveidots otrs daudzsološs kvartets, ir arī interesanti dueti. Jauno dziedātāju sniegumu varēs vērot konkursā "Do re mi" 11.aprīlī Alūksnes tautas namā. Prieks, ka uz nodarbībām nemitīgi nāk jauni bērni. Varbūt tas nav pareizi, ka iestāties pulciņā ļauju visu gadu, jo pašai ir grūtāk strādāt. Manuprāt, kad gribas dziedāt, tad arī vajag to darīt, citādi vēlēšanās var pāriet," ir pārliecināta S.Taivāne.
"Cielaviņu" dalībnieces bieži brauc uz Balvu un Liepājas ierakstu studijām, lai ierakstītu fonogrammas un konsultētos pie profesionāliem mūziķiem, kā arī uz Latvijas Radio un Arņa Medņa ierakstu studiju. "Atzinīgi vērtēju vokālistu konkursu "Putnu bērni". Tajā vienmēr startē daudz labu dziedātāju, kuru sniegumu vērtē profesionāla žūrija. Uzskatu, ka piedalīšanās tajā un godalgotu vietu izcīnīšana ir augsts "Cielaviņu" sasniegums," akcentē S.Taivāne.
Jāizmanto zināšanas psiholoģijā
Sigita ne tikai māca bērniem vokālo dziedāšanu, bet arī pati dzied solo. "Pagājušajā gadā piedalījos pasākumā "Dziesma manai paaudzei", lai iedrošinātu bērnus uzstāties. Uzvara bija negaidīta, bet patīkama. Šogad gan sēdēšu klausītāju rindās un baudīšu citu sniegumu," saka skolotāja.
"Ir gandarījums, kad bērns no "rūcēja" pārtop par skaņu pazinēju un dziedātāju. Darbā man ir jāizmanto arī zināšanas psiholoģijā, jo ir svarīgi izprast bērnus. Pirmajā mācību stundā visiem audzēkņiem saku - mēs viens otru uzrunājam uz "tu". Tas ir viens no faktoriem, kas mudina bērnus mācīties grūto, vienmuļo vokālo dziedāšanu. Es neprastu atklāt bērnu talantus, ja viņi mani uzrunātu uz "jūs". Varbūt cienījamas kundzītes gados vēlēšos, lai mani tā uzrunā," ir pārliecināta S.Taivāne.
Sapņo par ierakstu studijas izveidi
Skolotāja nenoliedz, ka viņas ikdiena ir grūta un gara. "Darbdienās vispirms aizvedu meitu uz bērnudārzu, padaru mājas darbus un līdz vēlam vakaram strādāju mūzikas skolā. Sestdienās strādāju Bērnu un jauniešu centrā, bet svētdienās vismaz sešas stundas mājās. Cenšamies ar ģimeni kaut kur aizbraukt vai aiziet, bet bieži iznāk tā: iekāpjam automašīnā, aizbraucam līdz ezeram, ātri ieelpojam svaigu gaisu un braucam atpakaļ, jo gribas pagulēt. Tas pašlaik ir mans kvēlākais sapnis – nekur neiet, neko nedarīt un vienkārši gulēt. Grūti pateikt, kad tas varētu piepildīties. Varbūt tad, kad izlemšu dzīvē kaut ko mainīt," spriež S.Taivāne.
Sigitas sapnis ir apmeklēt nodarbības fitnesa klubā, pāris mēnešus paceļot un papildināt zināšanas vokālajā pedagoģijā, jo nemitīgi gribas kaut ko jaunu. "Gribētu, lai kāds biznesmenis Alūksnē izveido ierakstu studiju, jo mūsu rajonā ir daudz talantīgu jauno dziedātāju, kas varētu būt sīvi konkurenti, piemēram, Ancei Krauzei un citiem dziedātājiem. Mums vienkārši nav fiziskas iespējas trenēties. Ja man būtu daudz naudas, sen jau būtu to izveidojusi," ir pārliecināta skolotāja.
Skauģiem vēl tikai labu
Sigita nekad nav domājusi, vai pati varētu piedalīties kādā realitātes šovā. "Manuprāt, tie ir domāti jauniem cilvēkiem, kas nav izveidojuši savu ģimeni. Bet loterijās gan man patīk piedalīties, lai gan tikai vienreiz mūžā esmu laimējusi piecus latus momentloterijā. Man no gaisa nekas nekrīt. Dzīve nav mani lutinājusi, tomēr apzinos, ka citiem klājas vēl grūtāk," norāda S.Taivāne.
"Kad mācījos Cēsu vidusskolā, man bija jauks klases audzinātājs Karitons. Viņš man uzrakstīja raksturojumu: mērķtiecīga, mazliet iedomīga, nekad neizrāda jūtas uz āru un vienmēr smaida. Tam es pilnībā piekrītu. Uzskatu, ka neviens nav tiesīgs savus pārdzīvojumus izrādīt citiem. Gandrīz katru dienu nākas dzirdēt skauģu piezīmes par manis sasniegto, bet lai jau viņiem no tā paliek labāk. Esmu luterāne. Domāju, ka Dievs man dod to, kas man ir vajadzīgs, un ko vēlos. Tā ir skauģu problēma, ka viņi kaut ko nevar vai viņiem kaut kā nav. Kāds Austrumu gudrais ir teicis, ka "cilvēks saņem vienalga ko tik daudz, cik grib". Ja viņš grib vairāk naudas, tad tā arī notiks, vajag tikai gribēt," uzskata S. Taivāne.
Viņa akcentē, ka nevienam nav liegts strādāt vairāk par noteikto darba laiku. Ja uz darbu iet tikai tādēļ, lai pelnītu naudu, tas nesniedzot gandarījumu par paveikto. "Savulaik esmu strādājusi veikalā un mācījusies par sekretāri. Arī fizisks darbs mani nekad nav biedējis. Man svarīgi, lai darbs patiktu, tādēļ dzīvoju ar domu, ka man vienmēr ir, ko darīt. Domāju, ka pašlaik attiecības sabiedrībā nosaka labklājības līmenis. Jo mazāk cilvēkam ir naudas, jo lielākas dusmas viņam ir uz pārējiem, kam līdzekļu ir vairāk. Bet tam, kuram kaut kas ir, tas nav nokritis no gaisa, jo viņš pēc tā ir tiecies un grūti strādājis. Jūtu, ka Dievs vada manu dzīvi. Zinu, ka viss notiks tā, kā tam jānotiek," saka S.Taivāne.

Citu datumu laikraksti

  • Zupas dēļ galu nedarīs

    Kādā rītā radio Ufo un Fredis jokojās, kāpēc mēdz būt tā, ka cilvēki izdara pašnāvību nelaimīgas mīlestības dēļ, bet to nedara, ja zupa ir negaršīga...

  • Laimīga nejaušība ved uz Itālijas Alpiem

    Edgars Riekstiņš, kuram pēc trīs nedēļām paliks 18 gadi, ir aktīva dzīvesveida atbalstītājs, kam netīk stundas un dienas vadīt dīkdienībā.Edgars...

  • Gājputni atgriežas sargātā zemē

    Kopš neatminamiem laikiem dabas atmoda pavasarī ir neiedomājama bez gājputnu atgriešanās.Kopš neatminamiem laikiem dabas atmoda pavasarī ir...

  • Jādzied, kad ir priecīgi, skumji vai bailes

    Pēc vairāk nekā pusotru stundu ilguša koncerta mazpilsētas kultūras centrā Marija joprojām ir moža.Pēc vairāk nekā pusotru stundu ilguša koncerta...

  • Gudrs kā Podnieka suns

    Alūksnes un Gulbenes fotocentra īpašnieks Jānis Podnieks apgalvo, ka sešdesmito gadu vidū Liepnas pusē šis teiciens bija daudzu mutēs, "pielipa"...

  • Pāreja uz D vitamīnu un... ozonu

    Vasaras laiku, pabīdot pulksteņa rādītājus stundu uz priekšu, pirmoreiz – Pirmā pasaules kara sākumā – noteica Vācija, Lielbritānija, Īrija un...