Militārais dienests ir kā jebkurš darbs

Valsts militārā dienesta pārvaldes Alūksnes rajona nodaļas vadītājs Aigars Otvars šajā amatā ir piecus gadus. Militārā dienesta pārvaldē sācis strādāt Gulbenē, kur viņa pienākumos ietilpa rezervistu uzskaite.

Valsts militārā dienesta pārvaldes Alūksnes rajona nodaļas vadītājs Aigars Otvars šajā amatā ir piecus gadus. Militārā dienesta pārvaldē sācis strādāt Gulbenē, kur viņa pienākumos ietilpa rezervistu uzskaite. Vairākkārtējas pārvaldes reorganizācijas rezultātā nolēmis pieteikties konkursam uz nodaļas vadītāja vietu Alūksnē.
"Mēs sagatavojam jauniešus iesaukumam dienestā, kam piemērojam Obligātā militārā dienesta likuma prasības. Pārvaldē strādā valsts ierēdņi, nevis militārpersonas, kas nodarbojas ar militāriem jautājumiem," stāsta Aigars Otvars.
Jūsu institūcija ir pirmā, uz kuru nāk potenciālie valsts aizstāvji. Par kareivjiem viņi kļūst tad, kad ir izgājuši apmācību. Kādi, jūsuprāt, šodien ir jaunieši, kuriem jāpilda pienākums pret valsti?
Jauniešiem ir diezgan lielas veselības problēmas. Tiem, kas pēc skolas neaiziet mācīties tālāk un strādā smagu, fizisku darbu kokapstrādes firmās, ir problēmas ar muguru un dzirdi. Vienmēr ir bijuši tādi, kas armiju neatzīst, otra daļa to uzskata par nepieciešamību, bet trešajiem tā ir sirdslieta. Šodien nekas nav mainījies.
Vai jūsu praksē ir gadījumi, kad jaunieši cenšas izvairīties no dienesta?
Alūksnes rajonā tas nav kampaņveidīgi, tie ir atsevišķi gadījumi. Tādu nav daudz. Mēs tiekamies skolās ar jauniešiem, iepazīstinām ar Obligātā militārā dienesta likumu, kāda ir atbildība par izvairīšanos pildīt valsts pienākumu. Ja jaunietis izvairās no dienesta, viņš var sabojāt savu dzīvi, ja lieta nonāk līdz tiesai. Mums bija viens tāds gadījums. Protams, ir tādi, kas neierodas pārvaldē, ja ir saņēmuši pavēsti, daļa izbrauc no valsts un laikus neatgriežas mājās. Ar šādiem jauniešiem mēs strādājam un beigās iegūstam vēlamo rezultātu.
- Vai uzskatāt, ka padomju gados raksturīgais teiciens - "Tas nav īsts vīrietis, kas nav dienējis armijā" - ir aktuāls arī šodien?
- Situācija ir mainījusies. Domāju, ka dienests ir vajadzīgs kaut vai tāpēc, ka armija iemāca vīrietim sistēmu, pēc kādas dzīvot. Cilvēku pieradina pie zināmas kārtības, pie režīma. Ja runājam no profesionālā viedokļa, tad būtu jādod iespēja dienēt profesionālam karavīram, kas ir speciāli sagatavots. Ņemot vērā, ka tagad raksturīga datorizācija, tehnika ir sarežģīta, ne katrs ir piemērots dienestam. Patlaban valstī notiek pāreja uz profesionālo dienestu.
Agrāk nereti presē parādījās informācija par dažādiem traģiskiem atgadījumiem armijā. Nevienam nav noslēpums, ka armijā visos laikos ir pastāvējusi tā saucamā "ģedovščina".
Manā dienesta vietā nekā tamlīdzīga nebija. Arī "ģedovščina" nebija aktuāla. Mūsu daļa nebija liela. Tajā pārsvarā dienēja vietējie - ukraiņi, nebija sevišķa dažādu tautību sajaukuma.
Vai uzskatāt, ka Latvijas armijā ir vieglāk dienēt, nekā tas bija padomju laikos?
Grūti spriest par karavīru ikdienu, jo neesmu ar to saistīts. Agrāk pozitīvi bija tas, ka, dienot armijā, jaunietis varēja redzēt pasauli. Dzīves līmenis ne visiem ir tik augsts, lai varētu apmeklēt tālākas un tuvākas valstis. Arī pats nenožēloju to, ka divus gadus esmu dzīvojis un dienējis Ukrainā. Dienests ir dienests. Nevarētu teikt, ka tas ir viegls vai sevišķi smags. Dienests ir tāds pats darbs kā citi. Karavīriem ir vajadzīga izglītība, laba sagatavotība, lai to varētu paveikt.
Daļai jauniesaucamo izglītības līmenis ir zems.
Jā, tā ir. Dienestā iesauc arī augstskolu studentus, no dienesta ir atbrīvoti tie, kas ieguvuši maģistra grādu. Parasti ir tā, ka tiem, kas mācās augstskolā, lai iegūtu bakalaura grādu, ir dota iespēja iestāties arī Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā un iegūt rezerves virsnieka profesiju. Darbojas arī zemessargu studentu bataljons, kurā var apgūt nepieciešamo militāro zināšanu minimumu, tādējādi izpildot pienākumu pret valsti. Gūstot apmācību vai nu akadēmijā vai studentu bataljonā, nav vajadzības otrreiz iesaukt dienestā. Daudzi izmanto šādu iespēju.
Vai jaunieši, kas kļūst par karavīriem, būtu gatavi aizstāvēt valsti saviem spēkiem ārkārtējā situācijā - terorisma, bruņotu konfliktu gadījumos?
Tas būtu tāpat kā skolā, kur viens mācās labi, bet otrs - slikti. Daļa jauniešu ir tādi, kas, pirmo reizi atnākot pie mums, nedomā par militāro dienestu arī tālākā nākotnē. Vēlāk izlemj savu dzīvi saistīt ar virsdienestu. Pārsvarā profesionālos spēkus komplektē no tiem, kas dienējuši, absolvējuši akadēmiju vai guvuši apmācību zemessardzes bataljonā. Domāju, ka mūsu valsts spēj nodrošināt profesionālā dienesta spēkus.
Uzskatāt, ka Latvijas pašaizsardzības spējas ir pietiekamas, neņemot vērā to, ka tā ietilpst NATO kolektīvās drošības sistēmā?
Protams, ir ko pilnveidot, bet nevarētu teikt, ka tās ir sliktas. Varbūt vajadzētu modernāku tehniku un apmācības iespējas. Šodien daudz kas ir mainījies. Vairs nav globālu kara apstākļu. Ir kaut kādas iekšējās nekārtības, terorisms, ekscesi, ko nākas apkarot. Mums ir specvienības, kas ar to veiksmīgi var tikt galā. Mūsu puiši arī karstajos punktos kārtīgi pilda dienestu. Viņi neatpaliek no citu valstu karavīriem. Es to atbalstu. Viņi ir karavīri un apzinās, kas viņus sagaida, izvēloties šādu profesiju. Ja tā nav, tad karavīrs nav īsts karavīrs.
Kur jūs pats esat guvis militāru rūdījumu?
Dienēju Ukrainā, Ternopoles apgabalā, nelielā pilsētiņā Boršova, apmēram tādā kā Alūksne. Tajā bija izveidota pretgaisa aizsardzības struktūra. Es dienēju autoremonta vadā. Dienests nebija grūts, taču interesants - darbošanās ar mašīnām siltākā klimatā nekā šeit. Nācās pavadīt kolonnas, tad redzēju arī Ukrainu, ne tikai karaspēka daļu. Dienestā ir zināmas procedūras, kas jāapgūst katram karavīram. Pavēles, šaušanas nodarbības. Man tā bija arī laba prakse specialitātē pēc tehnikuma absolvēšanas. Tehnikumā bija jāmācās četri gadi, tāpēc dienestā aizgāju nedaudz vecāks kā citi - deviņpadsmit gadu vecumā.
Vai neesat apsvēris domu ciešāk saistīt dzīvi ar militāru novirzienu?
Nē. Man tomēr profesija un arī vaļasprieks vairāk saistīts ar automašīnām un, protams, ir interese strādāt tagadējā darbā. Tajā vajadzīga zināma patstāvība, jāizprot likumi un jāzina, kā tos piemērot.
Vai uzskatāt, ka darbs, ko tagad darāt, ir jūsu sirdsdarbs?
Ja sākumā tā nedomāju, tad tagad tā ir. Esmu guvis pieredzi šajā darbā. Valstī tagad daudz kas mainās, arī likumi, šajā darbā nav garlaicīgi, vienmēr jāapgūst kaut kas jauns, rutīna neiestājas.
***
Vizītkarte
- Vārds, uzvārds: Aigars Otvars.
- Dzimis: 1968.gada 16.jūnijā.
- Dzimtā pilsēta: Gulbene.
- Izglītība: Absolvējis Gulbenes pamatskolu, Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu. Ir Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes 4.kursa neklātienes students.
- Ģimene: Sieva Maija, dēli Armands Sandis un Agnis.
- Dzīves moto: Neatliec uz rītdienu to, ko var paveikt šodien.

Citu datumu laikraksti

  • Aicina ievērot likumu un neīsināt govīm astes

    Daudzi dzīvnieku turētāji pēc plašajām diskusijām masu saziņas līdzekļos zvana uz Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) un vaicā, kā tad īsti ir ar...

  • Izdos pastmarku ar Alūksnes ģerboni

    Latvijas Pasts atbalstījis Alūksnes pilsētas domes vēlmi un nolēmis nākamā gada sākumā izdot pastmarku ar Alūksnes pilsētas ģerboni. Uz tā attēlota...

  • Aicina balsot par grāmatām

    Sabiedriskā organizācija “Lauku bibliotēku atbalsta fonds” sadarbībā ar publiskajām bibliotēkām mudina izvirzīt grāmatas - kandidātus konkursam...

  • Otrreiz izvirzīts ultimāts nav ultimāts

    Ikviens vēlas iekārtot savu māju un tās apkārtni pēc saviem uzskatiem. Tas attiecas arī uz valsts politiku.Ikviens vēlas iekārtot savu māju un tās...

  • Viesosies zviedru delegācija

    Alūksnē vairāku dienu vizītē 8.septembrī ieradīsies Zviedrijas sadraudzības pilsētas Sundbibergas pašvaldības, Lauvu kluba un psihiatrijas...

  • Dāvina enciklopēdijas un stimulē izglītoties

    Zeltiņu pagasta padome pašvaldības skolas bibliotēkai Zinību dienā dāvināja trīs enciklopēdijas, bet tagad skolēniem organizē erudīcijas spēli “Par...

  • Īpaša banka atver kontu

    Es piedāvāju iespēju noguldīt bankā visdārgāko, kas jums ir - mīlestību, prieku, līdzpārdzīvojumu, visas emocijas, kuras var izdzīvot, esot blakus un...

  • Piecdesmit divus gadus - dzelzceļnieka sieva

    Deviņdesmit četrus gadus vecā alūksniete Valija Jēkabsone ir inteliģenta un sirsnīga kundze, kurai nezinātājs nedotu vairāk par 74 gadiem.Deviņdesmit...

  • Bejā strādā četri jauni skolotāji

    Jaunalūksnes pagasta Bejas pamatskolā 2004./2005.mācību gadā darbu uzsākuši četri jauni pedagogi.Jaunalūksnes pagasta Bejas pamatskolā...