Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ministrs nepieļaus jaunas funkcijas bez finansējuma

Īpašu uzdevumu ministrs reģionālās attīstības un pašvaldību lietās Ivars Gaters Gulbenē, tiekoties ar pašvaldību vadītājiem, bija patīkami pārsteigts par daudzajiem konstruktīvajiem pašvaldību vadītāju priekšlikumiem.

Īpašu uzdevumu ministrs reģionālās attīstības un pašvaldību lietās Ivars Gaters Gulbenē, tiekoties ar Gulbenes, Alūksnes, Balvu un Madonas rajonu pašvaldību vadītājiem, bija patīkami pārsteigts par daudzajiem konstruktīvajiem pašvaldību vadītāju priekšlikumiem.
"Tikšanās gaitā jutu, ka pašvaldības ir gatavas kopīgam konstruktīvam darbam. Saņēmu daudz vērtīgu priekšlikumu par pašvaldību budžetu veidošanu, pašvaldību reformu, sniega tīrīšanu un daudziem citiem jautājumiem, kas noderēs turpmākajā darbā," teica Ivars Gaters. Viņš atzina, ka pašvaldības vēl neuzticas un pauda, ka ir gatavs vērīgi uzklausīt arī kritiku.
"Vienīgā atšķirība starp pašvaldības vadītāju un ministru ir tā, ka ministrs jautājumus var risināt Ministru kabinetā. Ja veidojas abpusēji atklāts un patiess dialogs, tad mēs kopā varam noteikt problēmu, rast tai risinājumu un es to tālāk pārstāvu valdībā. Rezultāta nebūs, ja visu noteiks ministrs, bet pašvaldības raudzīs - pildīt viņa lēmumu vai ne," teica I.Gaters.
Viņš uzsvēra, ka nepieļaus jaunu funkciju uzdošanu pašvaldībām bez atbilstoša finansējuma un tiks sagatavota jauna redakcija likumam "Par pašvaldībām", kurā pašvaldībām noteiks konkrētas, finansiāli novērtējamas funkcijas. Administratīvi teritoriālo reformu šīs valdības darbības laikā beidzot pabeigs. I.Gaters atzinīgi vērtēja pašvaldību vēlmi tikties. Pašvaldību vadītāji atzina, ka saruna ar ministru bijusi labestīga un viņš ar izpratni uzklausījis pašvaldību priekšlikumus un paudis gatavību kopīgi risināt aktuālos jautājumus.
Ir par Latvijas attīstību
I.Gaters uzsvēra, ka ir pret pašvaldību piespiedu apvienošanu, bet ne pret Latvijas kopēju attīstību.
"Loģiski būtu, ja 2005.gadā, kad vēlēsim jaunās pašvaldības, mums būtu skaidra situācija. Uzskatu, ka ir nepareizi runāt par abu līmeņu pašvaldību reformu vienā laikā. Tikai tad, kad esam vienojušies un zinām, kāds būs vietējo pašvaldību reformas rezultāts, varam runāt par otrā līmeņa pašvaldībām. Mana nostāja ir: otrā līmeņa pašvaldībām jābūt pašu vēlētām, jo diemžēl ir pašvaldības, kas šobrīd strādā tendenciozi sava pagasta interesēs. Šinī brīdī redzu, ka varētu būt piecas reģionālā līmeņa pašvaldības. Gan teritorijas, gan skaita ziņā varētu raudzīties uz jau izveidotajiem plānošanas reģioniem kā uz iespējamām otrā līmeņa pašvaldībām. Pusgada laikā vajadzētu tikt skaidrībā, kāds būs reformas rezultāts," pauda ministrs.
Viņš uzskata, ka plānošanas reģioni pierāda, ka tas ir atbilstošs mērogs Latvijas apstākļiem un nākotnē var kļūt atbilstošs arī Eiropas Savienības kontekstā.
Atklātas komiteju sēdes
Likumā "Par pašvaldībām" veikti grozījumi, kas nosaka, ka turpmāk pašvaldību komiteju darbs būs atklāts. Pašvaldību vadītāju viedoklis par izmaiņām ir dažāds. Daļa uzskata, ka tas sarežģīs atsevišķu lēmumu pieņemšanu, ka darbs sēdēs norit raitāk, ja tajās piedalās mazāk cilvēku, ka iejaukšanās no malas jautājuma skatīšanu apgrūtinās un tamlīdzīgi.
"Ir jautājumi, kuru izskatīšanu reglamentē likums. Likums "Par pašvaldībām" ir vispārējais, bet "Par datu aizsardzību" - speciālais likums. Tā normas ir jāievēro. Brīdī, kad komitejas sēdē skata jautājumu par konkrēta pabalsta piešķiršanu konkrētam cilvēkam, tad sēdes daļu paziņo par slēgtu. Līdzīgi strādā arī Ministru kabinets. Sēžu atklātība pašvaldībām neļaus pieņemt pretlikumiskus lēmumus, kas nav korekti un ir pretrunā ar sabiedrības interesēm. Atklātība palīdzēs ietaupīt laiku, resursus un līdzekļus," uzskata I.Gaters.
Jākļūst par palīgu pašvaldībām
Pašvaldību vadītāji pauda neapmierinātību, ka vispārizglītojošajās skolās, kas celtas pirms daudziem gadiem, ir grūti nodrošināt Eiropas līmenim atbilstošas sanitārās telpas. Piemēram, Gulbenes pilsētai vien šim mērķim vajadzētu 290 tūkstošus latu.
"Man izdevās mainīt prasību par sanitāri higiēnisko prasību ievērošanu mācību iestādēs, nosakot, ka tās ir obligātas jaunceltajās skolās.
Absolūti nepieņemama man ir Valsts zemes dienesta rīcība, kas par budžeta līdzekļiem ir atjaunojis vai sagatavojis no jauna kartes, bet pašvaldības, lai izstrādātu teritorijas plānojumu, ir spiestas kartes pirkt. Valsts zemes dienestam ir jākļūst par palīgu pašvaldībām. Esmu iesaistījies šo jautājumu sakārtošanā," teica I.Gaters.
Ministrs uzsvēra, ka ar likumu aizliegs no iedzīvotājiem vai pašvaldībām prasīt informāciju, kura jau ir kādas valsts institūcijas rīcībā. Runājot par sociālās palīdzības pakalpojumu likumu, I.Gaters to salīdzina ar "bēdu ieleju", jo ar to saistītie normatīvie akti nav pilnībā izstrādāti. Ministrs pozitīvi vērtē premjera izvirzītās prasības ministriem, ko raksturo atbildība, aktīva rīcība un konkrētās situācijas izvērtējums.
I.Gaters pārliecināts, ka sasteigta likumu pieņemšana nedod cerēto un min likumu par iedzīvotāju dzīvesvietas deklarēšanu, ko izdevās atlikt uz pusgadu, bet tas nenozīmē, ka darbs pie tā nav jāturpina.
Projektiem jābūt kvalitatīviem
Ministrs domā, ka pašlaik būtiski sagatavot kvalitatīvus projektus, bet to tapšanā pašvaldībām un attīstības aģentūrām ir finansiāli jāpalīdz.
"Pamatnoteikums, ka valsts un pašvaldību projektos līdzfinansējums Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem ir 25 procenti. Ir jārod mehānisms, kā palīdzēt tām pašvaldībām, kam ir mazs budžets un ierobežotas finansiālās iespējas. Ja to nedarīsim, tad veidosies situācija, ka tikai bagātākās pašvaldības sagatavos projektus un nodrošinās līdzfinansējumu," teica I.Gaters.
Vairāki pašvaldību vadītāji norādīja, ka ir izstrādāti projekti, iesniegti un saņemts noraidījums, kas izteikts pāris vārdos, neizskaidrojot, kāpēc tā. Ministrs par šādiem gadījumiem lūdza sagatavot un iesniegt informāciju, jo viņš uzskata, ka noteikumu un likumu sagatavotāji ir atbrīvojami no pienākumiem, ja viņi nespēj paredzēt, kāds būs noteikumu ieviešanas galarezultāts.
Novadu projekts ir argumentēts
"Uzskatu, ka 102 novadu projekts un tā izveides kritēriji ir pamatoti, bet esmu gatavs rīkoties, ja pašvaldībām būs argumentēti priekšlikumi citam novadu modelim. Ja vairākas pašvaldības vieno ekonomiskās saites un veiksmīga sadarbība kā arī citi apstākļi, kas līdz šim nav ņemti vērā, tad esmu gatavs tos respektēt. Vispārīgas frāzes mani neapmierinās.
Apmēram simts pašvaldības valsts teritorijai un iedzīvotāju skaitam ir optimālas, jo tām pretim var likt tos finanšu resursus, ko pašreizējais budžets spēj pašvaldībām nodrošināt," uzsvēra I.Gaters. Viņam nācās atbildēt uz daudziem jautājumiem, vai dažādas valsts institūcijas nav piemirsušas rajona padomes, kas arī būs pakļautas reformai.
Vairākkārt izskanēja jautājums, ko vēlamies panākt ar daudz pieminēto pašvaldību reformu. Kas tajā ir primārais - iedzīvotājs vai nauda, jo daļai pašvaldību vadītāju šķiet, ka vienīgais ieguvums, pagastiem apvienojoties, ir ekonomiskā kapacitāte. Arī ministrs atzina, ka pašvaldību apvienošana galvenokārt ir morāli sāpīgs process.
Pašvaldības neko neveicina
I.Gaters par nepieņemu uzskata veicināšanas funkciju, kas atvēlēta pašvaldībām.
"Ja likumā ir noteikts, ka valdībai ir jāgarantē konkrētu funkciju izpildei nepieciešamais finansējums, tad es šobrīd nevaru pateikt, kādam jābūt finansējumam, lai pašvaldības kaut ko veicinātu. Gada beigās man nav pat ko pavaicāt, vai veicināšana ir notikusi. Uzskatu, ka funkcijām, kas noteiktas pašvaldībām, jābūt iespējami precīzāk definētām, lai tās iedzīvotājiem var godīgi atbildēt, ka šo funkciju esam pildījuši labāk vai sliktāk. Tikai tad iespējams aprēķināt, kāds ir bijis finansējums, un vai veikums tam ir adekvāts. Tikai tad būs skaidrs, kāds ir vienas vai otras pašvaldības veikums. Nevar būt tā, ka Finanšu ministrija pēc novecojušiem datiem aprēķina, cik daudz naudas katrai pašvaldībai šodien vajadzīgs. Valdībai jāsaprot, ka mūsu darbs ir vajadzīgs tiem cilvēkiem, kas mūs ir ievēlējuši šajos amatos," teica I.Gaters.
Fakti
Ivars Gaters pēc specialitātes ir arhitekts. Strādājis par arhitektu Saldus rajonā un Siguldas pilsētas domē, vadījis VARAM Reģionālās attīstības departamentu un Finanšu ministrijas Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldi.
Ir partijas "Jaunais laiks" biedrs.
Precējies. Četru bērnu tēvs.

Citu datumu laikraksti