Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ministrs vēlas redzēt ražojošus laukus

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze pārliecināts, ka laukos cilvēkiem biežāk jāsanāk kopā, lai dalītos pieredzē un paustu viedokli par lauksaimniecības aktivitātēm.

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze pārliecināts, ka laukos cilvēkiem biežāk jāsanāk kopā, lai dalītos pieredzē un paustu viedokli par lauksaimniecības aktivitātēm.
Ministrs uzskata, ka ikviena tikšanās ar lauku ļaudīm arī ministrijas darbiniekiem dod ierosmi dažādu pozitīvu lēmumu pieņemšanai.
Problēmas rada nekompetence
"Es vēlos redzēt ražojošus laukus, bet cilvēkus, kas tos kopj - izglītotus, tāpēc sarunas par valsts subsīdijām nebija vieglas. Pateicoties cilvēku, kuri Zemkopības ministrijā izstrādā budžetu, vērībai, pēdējā brīdī pamanījām, ka Finanšu ministrija kārtējo reizi aizmirsusi atvēlēt daļu laukiem paredzēto līdzekļu," uzsver ministrs. Viņš nenoliedz, ka ne vienmēr lauksaimniecības attīstībai piešķirtos līdzekļus plāno tā, kā to vēlas Zemkopības ministrija.
M.Roze norādīja, ka arī šobrīd Zemkopības ministriju Ministru kabinetā gaida cīņa par valsts subsīdiju programmas apstiprināšanu šim gadam. Ministrs paredz, ka tas nebūs viegli, jo 8.Saeima papildinājusies ar jauniem cilvēkiem, kuri līdz šim nav tikuši iesaistīti diskusijās par subsīdijām un lauku atbalsta programmu kopumā, tāpēc ir jāskaidro, kā radušās atbalsta programmas, kura no tām ir prioritāra un tamlīdzīgi.
"Ļoti grūti nākas paskaidrot, kāpēc ar laukiem nedrīkst eksperimentēt. Katrs šāds eksperiments laukus atvirza atpakaļ pagātnē," uzsver M.Roze.
Pozitīvs balsojums nav galamērķis
Runājot par Eiropas Savienību, zemkopības ministrs norāda, ka viņa uzskati ievērojami atšķiras no kampaņas grupas uzskatiem, kas radīta, lai nodrošinātu iedzīvotāju pozitīvu balsojumu referendumā.
"Mums ir nepieciešams pozitīvs balsojums. Tā ir arī mana pārliecība, bet mēs nevaram to uzskatīt par lielu sasniegumu un galamērķi. Jādara viss, lai līdz referendumam un arī pēc tam varētu paskaidrot, kādā veidā Eiropas nauda nonāks līdz mums, par ko tā būs, cik liela, kādus kritērijus nāksies ievērot un tamlīdzīgi. Ar šiem jautājumiem strādā arī Zemkopības ministrijas speciālisti. Viņi neaprēķina, kādu naudas summu saņems katra no 150 000 Latvijas zemnieku saimniecībām, bet mēģina rast nosacītas modeļa saimniecības ar konkrētu hektāru un lopus skaitu, pietiekamu meža apjomu. Katrs saimnieks tad varēs piemeklēt piemērotāko modeli, lai ar nelieliem aprēķiniem izvērtētu paša saimniecību," skaidro M. Roze. Ministrs uzskata, ka informācija par Eiropas Savienību nevar būt vienpusēja. Tai jābūt abpusējai. Īpaši jautājumos, kur zemnieki saskata problēmas "Šobrīd sarunās ir gūts optimāls risinājums Latvijai, bet solītā nauda nav garantēta. Iespējams, ka mēs to saņemsim. Tas ir atkarīgs gan no lauksaimniecības konsultāciju dienesta un ministrijas, gan no Lauku atbalsta dienesta un no zemniekiem - lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem. Tikai strādājot visi kopā, spēsim sagatavot programmas, kas ļaus saņemt Eiropas atvēlētos līdzekļus," saka M.Roze.
Ministrs ir pārliecināts, ka palīdzība sagaidāma arī no zemnieku organizācijām, jo tās vislabāk pārzina situāciju laukos un zina, kāda palīdzība visvairāk nepieciešama. M.Roze norādīja, ka nozīme ir pašvaldību aktivitātei, lai tās rosinātu cilvēkus un veicinātu nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstību.
Mudina radīt konkurētspēju
Latvietim šķiet, ka skaista ainava ir pašsaprotama, bet tās sakopšana nav nekāds darbs. Es tā nedomāju, jo skaista ainava ir prece, tas ir pakalpojums, par ko jāmaksā," uzskata M.Roze. Viņaprāt, lauksaimniecības politikai jābūt tādai, lai tā nodrošinātu cilvēkam pietiekamus ienākumus. Par vienu no galvenajiem uzdevumiem ministrs uzskata konkurētspējas radīšanu starp dažādu valstu zemniekiem, uzsverot, ka tai jābūt godīgai. M.Roze min Lietuvas piemēru.
"Ir būtiski uzturēt labas kaimiņattiecības, bet ir nepieļaujami, ka uz labo attiecību rēķina no kopējā tirgus izspiež mūsu lauksaimniecības produkcijas ražotājus un saņem viņiem pienākošos peļņu. Tāpēc jāsakārto valsts robežas un tirgus attiecības. Ilgāku laiku ar Pārtikas un veterinārā dienesta speciālistiem mēģinam saprast, kā ar tik lielu oficiālu importa apjomu iespējams panākt krasu cenu samazināšanos, kas Latvijā novērojama, īpaši gaļas sektorā. Izrādās, ka muita sver tikai 0,1 procentu no visām kravām, ko pārved pāri robežām. Tā nedrīkst būt, tāpēc esmu uzdevis iespējami īsākā laikā sagatavot noteikumus par higiēniski veterinārajām prasībām, kas jāievēro uz valsts robežām. Viens no noteikumiem - pārtikas kravas var atmuitot tikai tajos robežpunktos, kur ir svari un iespējama padziļinātā veterinārā kontrole," uzsver M.Roze. Ministrs atzīst, ka nav iespējams garantēt simtprocentīgu visu kravu pārbaudi, bet jābūt drošībai, ka pārbaudi veic.

Citu datumu laikraksti

  • Zupas dēļ galu nedarīs

    Kādā rītā radio Ufo un Fredis jokojās, kāpēc mēdz būt tā, ka cilvēki izdara pašnāvību nelaimīgas mīlestības dēļ, bet to nedara, ja zupa ir negaršīga...

  • Laimīga nejaušība ved uz Itālijas Alpiem

    Edgars Riekstiņš, kuram pēc trīs nedēļām paliks 18 gadi, ir aktīva dzīvesveida atbalstītājs, kam netīk stundas un dienas vadīt dīkdienībā.Edgars...

  • Gājputni atgriežas sargātā zemē

    Kopš neatminamiem laikiem dabas atmoda pavasarī ir neiedomājama bez gājputnu atgriešanās.Kopš neatminamiem laikiem dabas atmoda pavasarī ir...

  • Jādzied, kad ir priecīgi, skumji vai bailes

    Pēc vairāk nekā pusotru stundu ilguša koncerta mazpilsētas kultūras centrā Marija joprojām ir moža.Pēc vairāk nekā pusotru stundu ilguša koncerta...

  • Gudrs kā Podnieka suns

    Alūksnes un Gulbenes fotocentra īpašnieks Jānis Podnieks apgalvo, ka sešdesmito gadu vidū Liepnas pusē šis teiciens bija daudzu mutēs, "pielipa"...

  • Pāreja uz D vitamīnu un... ozonu

    Vasaras laiku, pabīdot pulksteņa rādītājus stundu uz priekšu, pirmoreiz – Pirmā pasaules kara sākumā – noteica Vācija, Lielbritānija, Īrija un...