Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mobilās ierīces bērniem atņem saskarsmi un laiku

Modernās tehnoloģijas atvieglo mūsu dzīvi - informē, izklaidē un ļauj ērti sazināties. Tomēr vai šīs ierīces ikdienā neizmantojam par daudz? Ja pieaugušie paši spēj kontrolēt šo ierīču lietošanas biežumu un daudzumu, tad bieži vien bērni jau pavisam agrā vecumā kļūst atkarīgi un zaudē spēju komunicēt dzīvē. Starpbrīžos skolā valda absolūts klusums, jo pamatskolas un vidusskolas vecuma bērni savā starpā nesarunājas un brīvajos brīžos starp mācību stundām ir mobilo ierīču varā.

Iestumj un palaiž
Alūksnes novada vidusskolas direktore Ilze Līviņa šai problēmai velta skarbu salīdzinājumu. “Vecāki kopā ar bērniem ziemā brauc ar ragaviņām no kalna, kas ir ļoti labs darbs: svaigs gaiss, laiks tiek pavadīts kopā ar vecākiem. Bet viņi nepārliecinās, kas ir kalna lejā - iestumj ragaviņas un palaiž, neviens kalna pakājē bērnus nesagaida. Tieši tāpat ir ar telefoniem. Vecāki iedod bērnam telefonu, kas ir ļoti labi, jo var sazināties, taču paši vecāki vēlāk sūkstās, ka bērni to vien dara, kā laiku pavada ar telefoniem rokās. Bērns pats telefonu nepirka! To izdarīja vecāki! Pie tam tas tiek darīts arvien agrākā vecumā. Diskutabls ir arī jautājums par dažādu operatoru akcijām, kad pirmklasniekiem dāvina mobilos telefonus. No vienas puses tas ir skaisti, no otras – noziegums. Negribu teikt, ka bērnam nevajadzētu mobilo telefonu, bet kaut kādā veidā tas ir jāierobežo. Manuprāt, līdz 4.klasei bērnam nevajadzētu būt telefonam - tas nav nepieciešams. Zinu, ka citi pakļaujas sabiedrības spiedienam un nopērk bērnam telefonu, jo citiem, redz, ir. Var mest arī akmeni to pedagogu dārziņā, kuri mazajās klasēs mācību stundās aicina izmantot mūsdienu tehnoloģijas. Ir vecāki, kuri bērnam iegādājušies telefonu tikai saziņai, bet bez dažādām iespējām, piemēram, fotografēt. Bērni nemācās kontaktēties, saziņa dzīvā veidā vispār izzūd. Bērni nepazīst cits citu, nemāk sarunāties un veidot attiecības. Pie tam no tā cieš arī dzimtā valoda, jo, sazinoties šajā vidē, tiek lietoti mistiski saīsinājumi, simboli, vārdi svešvalodās un izpaliek latviešu valodas gramatika. Kā grib, tā raksta. Ejam kārtējo reizi nepareizā virzienā,” ir pārliecināta I.Līviņa.

Risinājums – stingrāki
noteikumi
Lai ierobežotu mobilo ierīču lietošanu skolā, pērn 19.novembrī stājās spēkā rīkojums, ka mācību stundu laikā izglītojamā mobilajām ierīcēm jābūt izslēgtām vai jāatrodas katrā kabinetā norādītajā vietā. “Bez šī rīkojuma bijām diezgan bezspēcīgi. Jaunieši uzskata, ka tā ir viņu manta, ko var izmantot, kur un kā vēlas. Nākas secināt, ka tomēr bijām pārāk demokrātiski un vajadzēja ieviest stingrākus noteikumus – pie sevis telefonus neļaut glabāt, bet likt atstāt vienīgi noteiktajā vietā. Tomēr tik un tā jaunieši pamanās stundu laikā telefonus izmantot. Paši jaunieši uzskata, ka mobilās ierīces skolas dzīvē netraucē. Arī vecāku viedokļi ir atšķirīgi. Man nav saprotams, kāpēc vecākiem stundu laikā būtu jāzvana bērnam. Ja kaut kas notiek, no skolas vienmēr paziņo vai arī vecāki var sazvanīt sekretāri, kura noteikti nodos ziņu. Vecāki ar bērnu starpniecību bieži kārto jeb veido ģimenes attiecības, nokomandē pieskatīt mazākos brāļus vai māsas un bieži arī paši tiek nepamatoti traucēti savā darbā, jo, piemēram, bērns ir sastrīdējies, viņš raud, piezvana vecākiem - tie uztraucas. Šādi sadzīviski strīdi ir jāmācās atrisināt, ne vienmēr “izsaucot palīdzību no malas”. Protams, vakarā ir nepieciešams pārrunāt dienā notikušo – gan priecīgo, gan bēdīgo, taču bērnam jāatļauj domāt pašam,” uzskata I.Līviņa.
Diemžēl starpbrīžos liela daļa jauniešu turpina sagumuši sēdēt skolas solos, neizkustoties, neatpūtinot acis un prātu, kas ir starpbrīža mērķis. Līdz ar zvana atskanēšanu šie jaunieši nemaz tik ātri nespēj pievērsties mācībām, jo domās vēl ir telefonā iekļautajā piedāvājumā. I.Līviņa ar nožēlu arī atzīst, ka daudz laika tiek tērēts attiecību kārtošanai, jo diezgan bieži sociālajos tīklos viens par otru raksta aizskarošus komentārus.

Sākumskolas vecumā
problēmas nav
Alūksnes pilsētas sākumskolas informātikas skolotājs un Alūksnes novada informātikas skolotāju metodiskās apvienības vadītājs Ivars Līdaciņš atzīst, ka mobilās tehnoloģijas ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa un nekur nezudīs. Līdz šim metodiskās apvienības sapulcēs šis jautājums nav aktualizēts. “Sākumskolā tā nav problēma. Jā, starpbrīžos redzu, ka telefoni tiek izmantoti, bet stundās ne. Šīs ierīces ir - to noliegt nevar. Mobilos telefonus var izmantot kā mācību līdzekli, bet, pārmērīgi lietojot, var rasties atkarība. Visam ir sava vieta un savs laiks. Ja to sabalansēti dara, tad tas nav nekas traks. Tehnoloģijas var būt palīgs! Pagaidām informātikas stundās telefonus neizmantojam, bet jaunajā standartā, kas stāsies spēkā 2018.gadā, izmantosim, piemēram, filmēsim,” saka I.Līdaciņš. Viņš secina, ka skolā nav skolēnu, kuriem nebūtu telefona. Pirms vairākiem gadiem telefons bija greznumlieta, bet tagad tā ir sadzīviska nepieciešamība, lai vecāki varētu sazināties ar bērnu un noskaidrot, kur viņš atrodas. “Protams, bez telefona var iztikt. Manā bērnībā telefonu nebija, bet tāpat gājām gan uz skolu, gan pulciņiem un vecāki bija informēti, kur viņu bērns atrodas. Vai bērnam vajag telefonu? Tā ir iešana līdzi laikam!” prāto skolotājs.
Sākumskolā tā nav problēma, bet pamatskolā un vidusskolā tā ir liela problēma. “Līdzko bērns iepazīst sociālos tīklus un sāk komunicēt virtuālajā vidē, sāk rasties problēmas. Telefoni nekur neizzudīs - tas ir jāsaprot un ar to jāsadzīvo. Jo vairāk noliegsim, jo problēma samilzīs lielāka. Domāju, ka vairāk jāizglīto bērni droša interneta lietošanā,” saka I.Līdaciņš. Skolās, kur šāda problēma pastāv, viņš iesaka skolēniem telefonus novietot kastītē, lai nebūtu kārdinājuma un varētu vairāk koncentrēties mācību stundās notiekošajā.

Telefonus saliek kastītēs
Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas direktore Dina Meistere atzīst, ka mobilo ierīču lietošana skolā ir problēma un ar to jau dažādos veidos mēģināts cīnīties. Skolas iekšējās kārtības noteikumos ir aizliegums izmantot šīs ierīces mācību stundu laikā. Teorētiski aizliegums ir, bet praktiski tas ne vienmēr strādā. “Risinājumi ir bijuši vairāki. Bijām ieviesuši kastītes, kurās atstāt telefonus skolotājai. Ir skolotāji, kuri telefonus integrē mācību procesā, piemēram, izmantojot kalkulatoru. Starpbrīdī ir sajūta, ka skolā neviena nav - tas ir bēdīgi. Skolēni savā starpā komunicē virtuāli. Viņiem trūkst savstarpējās saskarsmes, viņi neprot vairs viens ar otru sarunāties. Pat ejot pa ielu, divas draudzenes nevis sarunājas savā starpā, bet komunicē sociālajos tīklos. Ir sākumskolas vecuma bērnu vecāki, kuri uzvedas tieši tāpat - tātad bērniem šī pieredze rodas jau mājās. Daži vecāki atzīst, ka bērnam telefonu vai planšetdatoru dod laika trūkuma dēļ. Vecāki šādi atrod sev laiku un nodarbina bērnu,” saka D.Meistere.
Šis ir tehnoloģiju laikmets, tāpēc jāmēģina no tā iegūt maksimālu labumu. “Katra lieta ir laba, ja atrod pozitīvu pielietojumu. Piemēram, ir dažādas izglītojošas aplikācijas. Ja mobilajās ierīcēs izmanto vērtīgas un izglītojošas aplikācijas samērīgās proporcijās, tad to nevar uzskatīt par ļaunumu. Ir aplikācijas, kur apgūst alfabētu vai saskaitīšanu. Vecākiem un skolotājiem jābūt gudriem. Esam runājuši ar vecākiem - viedokļi ir dažādi. Ir tādi, kuri saprot, ka tā ir problēma, savukārt citi priecājas, ka bērns trīs gadu vecumā perfekti pārvalda mobilo telefonu. Tas ir diskutējams jautājums. Bērniem būtu jāmāca izmantot šīs ierīces gudri un droši,” secina skolas direktore.

Diena bez telefona
Vidagas Sikšņu pamatskola ir viena no pozitīvā piemēra skolām. Tur skolēni ievēro skolas iekšējās kārtības noteikumus un stundās telefoni netiek lietoti. Skolas direktore Una Reķe atzīst, ka problēmas ir tikai ar vienu skolēnu. “Stundu laikā skolēni telefonus nelieto. Mums pat ar to nav jācīnās kā ar lielu problēmu. Jā, šādas situācijas pastāv, taču tā nav milzīga problēma. Skolēni paši zina, ka telefoniem jābūt izslēgtiem, un skolotājiem vairs pat nav jāaicina tos atdot nolikšanai kastītē. Pagājušajā gadā 7.klases skolēni paši ierosināja, ka vienu dienu nedēļā jāiztiek bez mobilajiem telefoniem. Skolēni zināja, kura diena būs bez telefona, un no rīta, ienākot skolā, telefonu atstāja skolotājai kastītē. Nekādu problēmu nebija. Bija daži, kuri sākumā mēģināja argumentēt, kāpēc telefonam jāpaliek pie viņa, bet rezultātā tas tāpat tika nolikts. Interesanti, ka dienā bez telefona pat vecāko klašu skolēni skolas zālē spēlēja spēles ar jaunākiem bērniem,” stāsta U.Reķe, atzīstot, ka tā bija ļoti vērtīga pieredze. ◆

Speciālists iesaka
Viedierīce nedrīkst būt uzvedības un emociju „regulators”

Daina Dziļuma,
“Centra Dardedze” psiholoģe:
- Problēma, protams, ir aktuāla, taču mana pieredze, sadarbojoties ar skolotājiem no dažādām Latvijas skolām, rāda, ka situācija ar mobilo ierīču lietošanu skolās ir ļoti dažāda. Ir skolas, kurās mobilos telefonus skolēni skolā nelieto vispār, un tas ir panākts ar šāda punkta ieviešanu skolas iekšējās kārtības noteikumos un tā konsekventu ievērošanu. Ir skolas, kurās tos nedrīkst lietot stundu laikā, tāpat piekļuve internetam dažās skolās ir pieejama visiem, dažās - tikai skolotājiem. Svarīgi arī, lai skolēniem būtu pieejamas dažādas citas aktivitātes, arī paši skolēni var izvēlēties - spēlēt basketbolu, galda hokeju vai lēkt klasītes, ja starpbrīdī tas ir iespējams. Zinu kādu pamatskolu, kurā vecāko klašu skolēni nāk no rīta agrāk uz skolu, lai pirms stundām spēlētu šahu. Es teiktu, ka vislabākais veids, kā uzzināt, ko citu bez telefonu lietošanas skolēni vēlētos darīt starpbrīžos, ir pajautāt viņiem pašiem un iespēju robežās kopīgiem spēkiem realizēt šīs idejas. Skolas vecuma bērniem un pusaudžiem interneta iespējas var veiksmīgi izmantot arī mācību procesā, tādā veidā iepazīstinot skolēnus ar pozitīvajām tehnoloģiju iespējām. Būtu svarīgi dot iespēju skolotājiem un citiem skolu speciālistiem regulāri dalīties ar labās prakses piemēriem, kā  panākt pēc iespējas pozitīvāku rezultātu.
Visbiežāk saskaros ar divu veidu problēmām, kuras saistītas ar bērnu pāragru, pārmērīgu vai citādi neatbilstošu mobilo ierīču lietošanu. Viedtālrunis bieži tiek izmantots kā vienīgais vai galvenais bērna uzvedības un emociju „regulators” situācijās, kad ir kādu brīdi jāpagaida, vai situācijās, kad bērnam ir kādi emocionāli pārdzīvojumi vai nevēlama uzvedība. Sekas var būt nozīmīgas bērna uzvedības un emociju pašregulācijas grūtības, vājas sociālās prasmes, kuras var novērot gan pirmsskolas, gan skolas vecuma bērniem. Otra bieži sastopama problēma ir saistīta ar risku piekļūt vecumam neatbilstošam saturam. Diemžēl šāda pieredze mēdz būt arī jau pirmsskolas vecuma bērniem. Ja runājam par skolas vecuma bērniem, tad laika un satura ziņā atbilstoši izmantotas mobilās ierīces var būt arī bērnu attīstību veicinošas, piemēram, internetā var uzzināt notis mūzikai no iecienītas filmas, lai iemācītos spēlēt, var atrast recepti kūkas cepšanai un citu.
Pirmsskolas vecuma bērna veiksmīgai attīstībai datora vai viedtālruņa izmantošana nav nepieciešama. Daudz būtiskāk ir iepazīt pasauli, izmantojot visas maņas, praktiski darbojoties, esot mijiedarbībā ar vecākiem un vienaudžiem. Ja vecāki pieņem lēmumu iepazīstināt bērnu ar viedierīcēm jau pirmsskolas vecumā, iesaku mobilās ierīces nelietot katru dienu, nevajadzētu lietot ilgāk par 15-20 minūtēm vienā reizē un ne vairāk kā pusstundu dienā, bērns drīkst piekļūt tikai drošam un pozitīvam saturam. Vairāk padomu atradīsiet “www.homotabletis.org/lv”.

Interesanti

“Apple” kompānijas izveidotājs Stīvs Džobss audzināja savos trīs bērnos veselīgu attieksmi pret modernajām tehnoloģijām, tādēļ brīvdienās un naktī Džobsa mājās neviens nedrīkstēja izmantot nekādas viedierīces.
                                                                 Avots: http://allaboutstevejobs.com/

Viedokļi

Vecākiem jāpārbauda datora vēsture
Santa Valtere, 10 gadus vecas meitenes mamma
- Mobilās tehnoloģijas ir vajadzīgas bērniem no 7 gadu vecuma. Manai meitai pirmais telefons bija tieši šajā vecumā. Tas bija ļoti vienkāršs, paredzēts vienīgi saziņai ar vecākiem. Tagad viņai ir cits telefons un, protams, tur ir viss, ko vien var vēlēties. Šobrīd, kad meitai ir 10 gadi, viņa lieto gan planšeti, stacionāro datoru, gan mobilo telefonu. Uzskatu, ka tas informācijas iegūšanas nolūkos bērnam ir ļoti svarīgi. Savukārt spēļu spēlēšana šajās iekārtās ir brīvā laika pavadīšana. Protams, ir jābūt ierobežojumiem un vecākiem ir jāseko līdzi, kādas aktivitātes bērns tur veic, piemēram, regulāri pārbaudot datora vēsturi. Varbūt bērns nezina, ka tāda iespēja ir, bet vecākiem jābūt gudrākiem un jāpārbauda. Jau kādu laiku nepārbaudu datora vēsturi, jo meitai uzticos, bet sākumā to regulāri darīju. Mana meita brīvajā laikā lieto šīs ierīces, taču skolā nav nekādu problēmu ar mācībām. Ejot uz skolu, viņai ir līdzi telefons. Tas ir galvenokārt sazināšanās nolūkā, lai es zinātu, ka viņa ir nonākusi skolā un viss ir kārtībā. Pirms kāda laika meitai skolā sāpēja galva, viņa man to paziņoja un man bija iespēja viņai aizvest medikamentus vai nepieciešamības gadījumā vest mājās. Mācību procesā tas netraucē, jo pirms stundām telefonam izslēdz skaņu, noliek to somā un stundu laikā neizmanto. Visi nav tik apzinīgi. Zinu vairākus puišus, kuriem telefons ļoti traucē mācībām, viņi nespēj koncentrēties stundām, savukārt mājās nepilda mājasdarbus, bet laiku pavada telefonā.

Mobilā ierīce nav  spēļmantiņa
Skolniece Līga Rožkalne (18 gadi)
- Ierobežojot mobilo tehnoloģiju lietošanu skolā, manuprāt, nekas nemainīsies. Jaunās tehnoloģijas attīstās, un aizliegt jauniešiem tās izmantot ir nepareizi. Pašiem jauniešiem ir jāsaprot, kad tās drīkst un kad nedrīkst izmantot. Ieviešot skolās kastītes, kur atstāt telefonu, daļēji problēma tiktu atrisināta, jo telefons nebūtu līdzās un varētu pievērsties vienīgi mācībām. No otras puses - telefons var arī palīdzēt mācību procesā, ja to pareizi izmanto. Skolā es telefonu izmantoju kā laika kavēkli starpbrīžos. Mācību stundu laikā es nemēdzu lietot mobilo telefonu, jo tas novērš mani no stundas tēmas. Tomēr nenoliegšu, ka kādu reizi izmantoju, lai atbildētu uz draugu īsziņām. Telefonu man vajag, lai sazinātos ar draugiem un zinātu jaunumus dažādos sociālajos tīklos. Telefons ir tā lieta, kas man vienmēr ir līdzi. Lietoju aplikācijas “E-klase” un “WhatsApp”. Nav viena noteikta vecuma, kad sākt lietot mobilās ierīces - katram bērnam tas ir individuāli. Ļaut lietot šīs iekārtas var tad, kad bērns sāk saprast, ka mobilā ierīce nav tikai spēļmantiņa, bet pastāv arī dažādi riski, piemēram, mobilā krāpniecība.

Daudz vērtīgu aplikāciju
Skolniece Madara Briede (15 gadi)
- Mācību stundu laikā telefoni tiek lietoti ļoti bieži, un tas novērš uzmanību no stundās stāstītā. Pati telefonu izmantoju tikai brīvajā laikā – starpbrīžos. Izņēmums ir mācību stundas, kad tas nepieciešams mācību nolūkā. Ja telefonu stundu laikā lieto citi, mani tas netraucē, jo parasti skaņa ir izslēgta un neko dzirdēt nevar. Ideja par kastītēm man patīk. Tā būtu iespēja nepievērsties telefonam un klausīties skolotāju. Kastītēm vajadzētu būt katrā klasē. Telefonu lielākoties izmantoju saziņai, arī sociālos tīklus, “WhatsApp”. Telefonā ir arī spēles, ko spēlēju garlaicības brīžos. Skolotāji, manuprāt, telefonos nekad neko labu nesaskatīs. Tas ir kā likums. Protams, var saprast skolotājus, jo tiek traucēts mācību darbs. Taču ir ļoti daudz vērtīgu aplikāciju, piemēram, lietoju “E-klasi”, kas ir  noderīga, jo var uzzināt, kas jāmācās mājās. Tāpat arī soļu skaitītāju, kas ļauj redzēt, cik daudz staigāju un vai esmu pietiekami aktīva. Telefonā var apskatīties laika ziņas, lai zinātu, cik silti no rītiem jāģērbjas.

Citu datumu laikraksti

  • Kopt un sargāt savu valodu

    Kopt un sargāt savu valodu

    Dzimtās valodas dienas pasākumā Latviešu Valodas aģentūra pagājušajā nedēļā sveica akcijas “Novada valodnieks” nominantus. Starp septiņiem...

  • Afiša

    11.martā ◆ 19.00 Alsviķu kultūras namā - diskoballīte bērniem ar DJ Mike Kelly. 11.martā ◆ 21.30 Alūksnes klubā “Cita opera” - “stand-up” komēdijas...

  • Baiļu kontrastainā seja

    Baiļu kontrastainā seja

    Bēgt, sastingt vai uzbrukt ir dzīva organisma dabiska reakcija, lai pasargātos no apdraudējumiem un nāves. Ar bailēm saistīto pašsaglabāšanos...

  • Afiša

    Alūksnes pilsētas bibliotēkas bērnu literatūras nodaļā ◆ Gaļinas Kavaces akvareļu izstāde.4.martā ◆ 10.00 Alsviķu kultūras namā ◆ leļļu teātra “Tims”...

  • Top jauns Apes depo 2

    Top jauns Apes depo  3

    Apes pilsētas iedzīvotāji kļuvuši par nozīmīga notikuma vērotājiem – pagājušajā nedēļā pilsētas centrā sākušies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas...

  • Sadala naudu Alūksnes novada pagastu projektiem

    Alūksnes novada domē apstiprinātas septiņu pagastu ieceres infrastruktūras un vides kvalitātes uzlabošanas mērķprogrammas līdzekļu izlietojumam šajā...

  • Saglabā  čempionu titulu!

    Saglabā čempionu titulu!

    (Turpinās no 1.lappuses)Alūksnes bērnu un jauniešu centra komandai “PaGALMS” izdevies noturēt pērn iegūto Latvijas čempionu titulu “FIRST LEGO...

  • “Bēgošā” dzimšanas diena

    “Bēgošā” dzimšanas diena

    Ēriks Plūšs no Annas pagasta dzimis 29.februārī un šogad viņam paliks 16 gadi. Šogad ir tas retais gadījums, kad Ēriks savu dzimšanas dienu var...

  • Afiša

    26.februārī ◆ 14.00 Zeltiņu tautas namā - interešu grupas „Zeltenes” nodarbība - galda spēļu pēcpusdiena „Senās un jaunās spēles”.26.februārī ◆ 19.00...