Modernā slimība – alerģija

No dažāda veida alerģijām pasaulē cieš miljoniem cilvēku. Mūsdienās gan dabā, gan rūpniecībā sastopami neskaitāmi alerģiju izraisītāji. Lai gan alerģiskās izpausmes ne vienmēr ir smagas, katrs, kuram nācies ar tām saskarties vai arī tā bijusi kādam ģimenē, atzīs, ka alerģija ir traucēklis. Tomēr – jo vairāk mēs šo traucēkli pazīstam, jo vieglāk varam no tā izvairīties. Tādēļ vispirms nepieciešams noskaidrot, kāda alerģija ir pie vainas, lai pēc tam ar speciālistu palīdzību spētu ar to cīnīties un izslēgt no savas ikdienas.

Kairina putekļi un putekšņi
Pavasaris nāk ar ziedošu dabu, tāpēc lielai daļai cilvēku šajā gadalaikā aktuālas ir ziedputekšņu alerģijas. Tās vairāk izpaužas cilvēkiem, kuri biežāk uzturas laukā un saskaras ar šo alerģijas izraisītāju – ziedputekšņiem. Pirmie parasti reaģē augšējie elpceļi, izsaucot šķaudīšanu, iesnas un klepu. Putekšņu alerģijas līdzi nes arī acu apsārtumu, graušanu un asarošanu, smagākos gadījumos – astmatiskos saasinājumus, kas ir aktuālāki tiem, kas ir sevišķi jutīgi pret laika apstākļu maiņām.
Alergoloģe Dina Sebre stāsta, ka pavasarī aktuālas var būt arī reakcijas uz putekļiem, kas kļūdaini noturētas par putekšņu alerģijām. “Tie ir ziemā uz ielām un gaisā sakrājušies putekļi, kuri var traucēt, ja nav bijis kārtīgs pavasara lietus, kas tos noskalo. Kad ir vējains laiks, tie tiek pacelti gaisā un var kairināt elpceļus. Tiesa gan, tas nav alerģisks, bet tīri mehānisks kairinātājs,” skaidro D. Sebre.
Lielākie alerģiju saasinājumi mainās pa sezonām: vasarā, pavasarī tie ir vairāk ziedputekšņi, savukārt tumšajā laikā – ziemā, rudenī – tās ir putekļu ērcītes un dzīvnieki. Sezonālo alerģiju izpausmes ir krietni vētrainākas nekā tās, ar kuru izraisītājiem jāsaskaras ikdienā. Cilvēki, kas ir alerģiski pret putekļu ērcītēm, pierod pie aizlikta deguna no rītiem, taču putekšņu alerģijas var būt nepatīkamākas, jo līdzi nes arī acu asarošanu, spēcīgākas iesnas un elpceļu kairinājumu. Lai cīnītos ar ziedputekšņu izraisīto kairinājumu, alergoloģe iesaka deguna skalošanu ar speciālo jūras ūdeni vai arī kādas citas profilaktiskas procedūras, lai tīrītu un mitrinātu deguna gļotādu pēc uzturēšanās laukā.

Svarīga arī iedzimtība
Cilvēka noslieci būt vai nebūt alerģiskam nosaka dažādu apstākļu summa – dzīvesvieta, uzturs, darbs, dzīvesveids kopumā. Tomēr D. Sebre min vēl kādu faktoru: “Zināma loma ir arī iedzimtībai. Tas gan nenozīmē – ja vecmāmiņa ir alerģiska pret ziedputekšņiem, tad visas nākamās paaudzes šo alerģiju pārmantos. Ir iespējams pārmantot tieši noslieci būt alerģiskam, bet pret kādu pavisam citu kairinātāju. Kāds var būt pastiprināti jutīgs pret medikamentiem, cits – kādām uzturvielām. Alerģijas ir ģimeniska problēma.”
Daudzas alerģiju izpausmes ir līdzīgas saaukstēšanās simptomiem. Palīdzību pie speciālista jebkurā no gadījumā cilvēks sāks meklēt tikai tad, kad tas kļūs traucējoši. Taču galvenā atšķirība, kas cilvēkam pašam var viest kādu skaidrību – alerģiskas izpausmes parasti, nepavada temperatūra. Tā var parādīties tad, ja cilvēks ir gan alerģisks, gan saaukstējies, vai arī tad, ja rodas kādi iekaisumi.

Noteikt nav tik vienkārši
Alergoloģe D. Sebre min, ka pieaug bērnu reakcijas uz produktiem, kas satur krāsvielas un konservantus: “Var rasties pastiprināta reakcija, ja produkts ir ar kaut ko “samaitāts”. Piemēram, var dzert parastu pienu un var dzert arī pienu ar dažādām augļu garšām, kur kairinātāji būs tieši šīs smaržvielas un krāsvielas.” Viņa uzskata, ka šīs reakcijas pieaug, jo veikalos tiek piedāvāts aizvien plašāks klāsts ar dažādiem šiem “samaitātajiem” produktiem un bieži vien pircējs steidz tos visus izmēģināt.
Bieži vien cilvēks dodas pie speciālista ar frāzi “gribu noskaidrot, no kā man ir alerģija”, tomēr realitātē šis process nav tik vienkāršs, jo ir iespējams pārbaudīt reakciju uz konkrētu alergēnu, nevis alerģijām kopumā. Alerģiju diagnostika ir diezgan plaša un sarežģīta, jo alergēns var būt jebkas. Pašam pacientam ir rūpīgi jāseko līdzi šīm izpausmēm, lai saprastu, kurā virzienā lūkoties. Ir jāvēro, vai alerģija izpaužas sezonāli vai neatkarīgi no gadalaikiem, kādās vietās tas notiek un vai reakcija veidojas, ar alergēnu saskaroties, ieēdot vai ieelpojot. Tomēr bieži vien šie alergēni ir kombinēti.
“Ja ir aizdomas par alerģiju, noteikti vajadzētu apmeklēt speciālistu, kurš varētu palīdzēt. Pat tad, ja alergēns jau ir zināms, speciālista apmeklējums ir nepieciešams, lai nozīmētu individuālo ārstēšanu,” skaidro E. Gulbja laboratorijas vadītāja, ārste Anda Krišāne. Neārstēta alerģija var novest pie komplikācijām – astmas, anafilaktiskā šoka. Viņa stāsta, ka bieži vien pacienti grib noteikt alerģijas uz vielām, sevišķi medikamentiem, ko nelieto. “Tas īsti nav iespējams, jo antivielas organismam veidojas tikai brīdī, kad ar iespējamo alergēnu bijusi kaut kāda saskarsme. Tāpēc pateikt, vai cilvēkam no šī vai no tā būs alerģija, laboratoriski nav iespējams līdz brīdim, kamēr ar to nesaskaras. Šādā gadījumā var līdzēt kādi ādas testi pie alergologa, kur uz vietas pacientam uz ādas tiek likti alergēni un pārbaudīts, vai rodas kādas reakcijas.”

Iesaka alergēnu paneļus
Arī laboratoriskie testi var atšķirties – ir iespējams pārbaudīt reakciju uz vienu alergēnu, kā arī uz alergēnu paneli.
“Pārbaudīt alerģiju ar paneļa metodi iesakām cilvēkiem, kuriem nav tik skaidrs iespējamais alerģijas izraisītājs. Panelī ir iekļauti kāda veida izplatītākie alergēni, un analīzes parāda pozitīvu vai negatīvu rezultātu uz paneli kopumā, ļaujot saprast, vai kāds no tajā iekļautajiem alergēniem var būt vainīgais. Tas cilvēkiem ļauj taupīt līdzekļus, jo diagnostika panelī ir lētāka nekā uz atsevišķu alergēnu,” skaidro A. Krišāne.
Ja alergēns ir pietiekami plaši izplatīts, diagnostika notiek ātri – pacients nodod asins analīzes un rezultātu var uzzināt jau nākamajā darbdienā. Tomēr ir daudzi alergēni, kas ir retāk sastopami. Šādā gadījumā paraugi tiek nogādāti Beļģijā, Briselē, kur diagnostiku veic E. Gulbja laboratorijas sadarbības partneri. Tad pacientam jārēķinās, ka rezultāti var būt jāgaida vismaz divas nedēļas. ◆

NODERĪGAS SAITES

www.egl.lv – E. Gulbja laboratorijas mājaslapa, kurā var uzzināt cenas alerģiju diagnostikai un izpētīt pilnu nosakāmo alergēnu sarakstu.
www.astmaalergija.lv – Latvijas Astmas un alerģijas biedrības mājaslapa, kurā var iepazīties ar citu pieredzi, speciālistu ieteikumiem un jaunākajiem atklājumiem.
www.zied.lv – alerģiju izraisošo augu ziedēšanas prognozes katru nedēļu.

PIEREDZE
SANTA,
piecgadīgā Roberta mamma
Dēlam bija aptuveni kādi astoņi mēneši, kad pēkšņi parādījās izsitumi, kas pāris stundu laikā pārņēma visu ķermeni. Aizbraucām uz slimnīcu, kur dakteri bija ļoti jauki un atsaucīgi. Piecas dienas spricēja, laida sistēmas, līdz lēnām viss pārgāja. Sākām taisīt dažādas analīzes – gan asins, gan plāksterīšus uz muguras, gan tādus kā skrāpējumus, bet diemžēl analīzes uzrādīja dažādus rezultātus – kāds uz kviešiem, kāds uz olām, kāds uz vēl ko citu. Pusotru gadu es biju pārliecināta, ka tos produktus nedrīkst lietot – izslēdzu no ēdienkartes visus piena produktus, maizi, makaronus, cepumus, pīrāgus. Pirku kukurūzas miltus, cepu pati maizīti. Nabaga bērns neko nedrīkstēja. Beidzot neizturēju, aizgājām vēlreiz uz analīzēm. Tad parādīja, ka nav nekādas alerģijas uz šiem produktiem, bet ir uz banānu. Tagad jau var pasmieties, bet toreiz biju ļoti dusmīga. Ilgu laiku neēdām banānu, tad palēnām atsāku atkal dot, un reakcija bija pazudusi. Beigu beigās pati īsti nesapratu, no kā tad tā alerģija bija. Šobrīd ir tā, ka rudenī un pavasarī, kad laikapstākļi ir mainīgi, uz kājām un dupša ir tādi sarkani pleķīši, kas niez, un ir sausa āda. Bet zinu, ka tieši tajās vietās daudziem bērniem tādi ir. Kopumā – tagad ar to sadzīvojam labi. ◆

DARJA,
trīsgadīgā Mišas mamma
Miša ir mans pirmais bērniņš, un es nebiju “gatava” alerģijai. Apmēram 2,5 mēnešu vecumā uz kājiņām parādījās sausi pleķīši. Ģimenes ārsts apstiprināja, ka tā ir tipiska alerģija no piena. Pediatre mums izrakstīja hormonālu ziedi, bet no tās atteicos, jo sausie ādas pleķi atgriezās ar dubultu spēku. Piecu mēnešu vecumā devāmies pie alergologa, kur noskaidrojām nelielu reakciju uz pienu un olām. Izslēdzām visus piena produktus, olas, vistu, visu neveselīgo un saldumus. Asins analīzes pēc diviem mēnešiem uzrādīja alerģiju pret olas dzeltenumu, lasi un auzu pārslām. Tā kā šos jau tāpat nelietojām, sapratām, ka jāmeklē citā virzienā. Devāmies pie homeopātes, kura izrakstīja tabletes, kas nedeva nekādu efektu. Pēc tam izmēģinājām biorezonansi, kas uzrādīja alerģiju pret augu valsts izcelsmes taukiem. Atmetot tos, bērnam kļuva jūtami labāk. Bet pēc mēneša alerģija atgriezās citā formā un atkal bija jāmeklē cits cēlonis. Kad rokas bija nolaidušās, devāmies pie dziednieces, kas vārdoja ūdeni, maizi, cukuru. Dēls sāka labāk gulēt, kļuva vieglāk, bet pilnībā nekas nepārgāja. Pakāpeniski viss atgriezās. Beigās apmeklējām imunologu, kurš secināja – disbakterioze un organisma traucējumi, kas varēja rasties no manas grūtniecības laikā pārslimotajām vējbakām. Tika veiktas analīzes, kas uzrādīja – Miša pārslimojis Epšteina-Barra slimību un vēl kaut ko. Imunologs noteica ārstēšanu, un pēc trim nedēļām varējām baudīt ūdeni un smiltis. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Baznīcu rotās ar peonijām

    Baznīcu rotās ar peonijām

    Gatavojoties Glika dienām, Alūksnes evaņģēliski luteriskā draudze aicina ikvienu interesentu piedalīties baznīcas rotāšanā. Šodien no pulksten 15.00...

  • Skaisti dienā un naktī

    Skaisti dienā un naktī

    Pie Alūksnes novada pašvaldības administratīvās ēkas ir tapis skaists ziedu veidojums. Ja laikapstākļi ir labi, tad uzlādējas saules bateriju...

  • Aicina sacensties pensionārus

    Trešdien, 11.jūnijā, Alūksnes Pilssalas stadionā norisināsies pensionāru sporta spēles, kuras organizē Alūksnes pilsētas pensionāru biedrība...

  • Atceroties varoņus, domā  par nākotni

    Atceroties varoņus, domā par nākotni

    Vakar Alūksnes pilsētas atbrīvošanas 95.gadadienas svinīgajos pasājumos viesojās arī gaidas un skauti no Igaunijas, kā arī ASV karavīri. Vakardiena...

  • Modernizē poligonu 2

    Modernizē poligonu  10

    Pilnīgi visi uz Litenes poligonu “Kaudzītes” Gulbenes novadā atvestie sausie sadzīves atkritumi tagad tiek sašķiroti, lai vairumu pēc tam varētu...

  • Alūksne īsumā

    Alūksnes un Apes novadi ◆ Valsts policija informē, ka vakar uz ceļiem atgriezās četri Valsts policijas pārvietojamie fotoradari. Pie vietām, kur...

  • Atkal aicina apceļot Atzeles zemi

    Atkal aicina apceļot Atzeles zemi

    Piedaloties akcijā “Apceļo Atzeles zemi”, ir iespēja apmeklēt 18 interesantus objektus Apes, Alūksnes, Balvu, Viļakas un Baltinavas novadā. Akcija...

  • Afiša

    23.maijā ◆ 22.00 atpūtas un izklaides klubā “Cita opera” Alūksnē - “Piektdienas trako deju ballīte”, spēlēs DJ Ed Veto.23.maijā ◆ 17.00 E.Glika...

  • Vai man vajag zivju eļļu?

    Vai man vajag zivju eļļu?

    Daudziem liek noskurināties bērnības atmiņas par “briesmīgo” zivju eļļu, ko mamma lika dzert pa ēdamkarotei. Tagad šis uztura bagātinātājs vairs...