Modernizē un paplašina saimniecības darbību

Kad “Alūksnes Ziņas” apmēram pirms gada viesojās Malienas pagasta zemnieku saimniecībā “Dambjupītes”, tās īpašnieks I.Cinglers un viņa sieva Inta bija nolēmuši pārbūvēt privatizēto fermu, iegādāties modernas slaukšanas iekārtas.

Kad "Alūksnes Ziņas" apmēram pirms gada viesojās Malienas pagasta zemnieku saimniecībā "Dambjupītes" (toreiz vēl piemājas saimniecībā), tās īpašnieks Ivis Cinglers un viņa sieva Inta bija nolēmuši pārbūvēt privatizēto fermu, iegādāties modernas slaukšanas iekārtas un palielināt ganāmpulka skaitu.
Nu jau daļa iecerēto ideju veiksmīgi īstenotas - rudenī jaunā ferma, sakārtota atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, sākusi darbību.
"Visādi ir gājis. Dokumentācija bija jākārto, nebija viegli. Visi līdzekļi tika tērēti remontdarbiem. Tagad vēlamies iesniegt projektu, lai iegūtu finansējumu no Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem, un iegādāties lauksaimniecības tehniku. Tomēr nevar zināt, vai šos līdzekļus piešķirs. Pašiem jāizvēlas, kādu tehniku un par kādu cenu pirkt. Galvenais, lai tā būtu kvalitatīva un, protams, lētāka," laikrakstam stāsta Inta Cinglere.
Govju skaitu palielinās
Viņa skaidro, ka iecerēts iegādāties jaunu traktoru un tehniku lopbarības rulonu ietīšanai. "Līdz šim izmantojām zemnieku saimniecības "Dzirnavu 8" sniegtos pakalpojumus. Lopbarības sagatavošana prasa lielas izmaksas, tāpēc vajadzīga pašiem sava tehnika," uzsver I.Cinglere.
Sienu sarūpējot saviem spēkiem, jo ir iegādāta siena prese. Saimniecībai ir arī labības novācamais kombains, graudaugus pagaidām audzējot tikai saimniecības vajadzībām. Šobrīd saimniecības ganāmpulkā ir 40 liellopi, starp tiem - 17 slaucamas govis, 10 grūsnas teles, pārējie ir jaunlopi. Pavasarī būšot vairāk darba, jo tad govis nāks slaucamas.
"Mums ir dažādu šķirņu govis, pārsvarā Latvijas brūnās, arī krustojumi. Fermā varam izmitināt 50 lopus. Vēlamies slaucamo govju skaitu palielināt līdz 40," atklāj I.Cinglere.
Lielais kredīts nebaida
Rekonstruētajā, bijušajā paju sabiedrības "Maliena" sivēnmāšu kūtī veikti vērienīgi pārkārtojumi, lai to pielāgotu govju izmitināšanai.
"Paņēmām aizdevumu no bankas, kas mums jāatdod desmit gadu laikā, jo citādāk nevarētu attīstīt saimniecību. Tas mūs nebaida. Ceram, ka naudas pietiks," apgalvo viņa. Kredītu neesot bijis problemātiski iegūt. I.Cinglere atzīst, ka šogad vērtīgas būs Alūksnes Lauksaimniecības konsultāciju biroja organizētās lekcijas un pieredzes apmaiņas braucieni zemniekiem uz citām saimniecībām. Iegūtās zināšanas lieti noderēšot darbībai savā saimniecībā.
Izslaukumu cer palielināt
Ar piena lopkopību jaunā ģimene nodarbojas jau sen. Abi ar vīru esot optimisti. Pamazām iekārtojuši dzīvojamo māju, taču arī šajā jomā darāmā netrūkstot. Pavasarī galvenās rūpes tikšot veltītas apkārtnes sakopšanai.
"Ja laukos vēlamies dzīvot, tad ir jānodarbojas ar lauksaimniecību. Citas izejas nav," secina zemniece. I.Cinglere priecājas, ka tagad darba dalīšana ir vienkārša un ātra.
"Ar vīru strādājam divatā. Nevar salīdzināt ar to, kā bija pirms tam. Kūtsmēsli nav jāizved, jo darbojas kūtsmēslu transportieris. Barošana arī neprasa tik lielas pūles kā agrāk, kad daļa lopu bija izmitināti kaimiņu kūtī. Problēmas nesagādā arī slaukšana," norāda I.Cinglere. Lieli palīgi saimniecībā ir bērni - desmit gadus vecā Kristīne un gadu vecākais brālis Kristaps.
Domā audzēt rapsi
Pienu saimniecība nodod akciju sabiedrībai "Valmieras piens". Par nodoto eksporta piena litru turpmāk uzņēmums maksās 15,5 santīmus. Par to Cingleru ģimene priecājas, lai gan uzskata, ka samaksai vajadzētu būt 18 vai 19 santīmi. Gadā izslaukums ir 5000 kilogrami, taču saimnieki centīšoties to palielināt.
"Ja varēsim iegādāties barības dalītāju par ES finansējumu, tad nebūs problēmu," apgalvo zemniece. Zemes platības saimniecībai nav pārāk lielas - apmēram 100 hektāru, tā tiek arī nomāta, bet būtu nepieciešamas vēl plašākas. Nākotnē plānots graudaugus audzēt lielākās platībās.
"Apsveram iespēju audzēt rapsi, to būtu lietderīgi izbarot lopiem," atklāj saimniece.
Dara arī ko citu
Zemnieki prāto, ka nākotnē varētu sniegt tehnikas pakalpojumus lopbarības sagatavošanā citiem zemniekiem. "Tad varētu rasties kāda jauna darba vieta. Ja šogad tas neizdosies, tad vismaz nākamgad," spriež viņa. Ja ģimenē gan sievai, gan vīram ir kopīgas intereses, tad darboties esot vieglāk.
"Tās trakās idejas ir manas. Ja vīrs atbalsta, tad īstenojam. Viņš saimniecībā dara smagos darbus," stāsta I.Cinglere.
Tā gluži neesot, ka Cingleru ģimene nodarbojas tikai ar lauksaimniecību. Abi dejo pagasta deju kolektīvā.
"Tos pasākumus, kas notiek pagastā, visus cenšamies apmeklēt," saka I.Cinglere.

Citu datumu laikraksti