Monētu savienības - jau pirms 600 gadiem

Ekonomikai un tirdzniecībai ir kopējas attīstības likumsakarības, viena - aptvert arvien lielāku teritoriju.

Ekonomikai un tirdzniecībai ir kopējas attīstības likumsakarības, viena - aptvert arvien lielāku teritoriju. Praktiski tas nozīmē nepieciešamību darboties robežām pāri, lai panāktu ātrāku un ērtāku sadarbību starp ražošanas un tirdzniecības partneriem.
Tieši šo apsvērumu pēc, kā zināms, tiek dibinātas gan ekonomiskas, gan valūtu savienības. Taču tādas nav vienīgi mūsdienu izgudrojums. Vienotas naudas priekšrocības, izrādās, ir novērtētas jau pirms sešsimts septiņsimts gadiem - vēlajos viduslaikos. Tikai tobrīd tās dēvēja par monētu savienībām. Ja šobrīd monētas mūsu maciņos nozīmē vien sīknaudu, tad, kā liecina vēsturiskā atmiņa, gadsimtiem ilgi metāla nauda bija galvenā apgrozības vērtība, kas radās pirms papīrnaudas.
Kopējs skatījums no dienvidiem līdz ziemeļiem
Kā rakstīts Latvijas Mazajā enciklopēdijā par mūsu naudas vēsturi, jau senajos laikos Eiropas teritorijā ir pastāvējušas monētu savienības. Vācijā vien tādas ir bijušas četras. To nepieciešamību diktēja Vācijas sadrumstalotība, jo katrā no daudzajiem sīkajiem valstiskajiem veidojumiem valdīja dažādi naudas kalšanas noteikumi. Ar laiku tas, protams, sāka nopietni apgrūtināt kā tirdzniecību, tā saimniecisko attīstību kopumā. Vairākas savienības bija gana ietekmīgas. Tā pirms sešiem gadu simtiem tapa Vendu monētu savienība - 1379.gadā, drīz pēc tam jau 1386.gadā - Reinas monētu savienība, 14.gadsimtā - Rapenu monētu savienība.
1422. -1426.gadā izveidojās vēl arī Livonijas monētu savienība, kas aptvēra tagadējo Latvijas un Igaunijas teritoriju, monētas tās naudas kaltuvēs Tallinā, Tartu, Rīgā un dažos gados arī Cēsīs un Koknesē bija jākaļ pēc vienotiem naudas kalšanas noteikumiem. Senākajā - Vendu monētu savienībā Ziemeļvācijā - apvienojās Hanzas tirdzniecības savienības pilsētas - Hamburga, Lībeka, Vismāra un Lineburga. Pēc pāris gadiem tām pievienojās arī Rostoka un Štrālzunde, bet pēc kāda laika arī Greifsvalde un Hannovere. Kopīgi tika izlaisti viteni. Būtībā šo monētu, kas līdzinājās četriem feniņiem, jau 1325. gadā sāka kalt Lībekā, kura bija Hanzas savienības nozīmīgākā pilsēta un tāpēc arī nozīmīgākā Vendu monetārajā savienībā. Varam droši apgalvot, ka vitenus pazina arī mūsu senči, jo 14. un 15.gadsimtā monētas ir apgrozītas arī Latvijas teritorijā. Viteni ir atrasti gan naudas noguldījumos (depozītos), gan arheoloģisko izrakumu vietās viduslaiku kapsētās, piļu un apmetņu kultūrslāņos.
Jaunajos laikos, kad veidojās nacionālās valstis, arī to ekonomiskajai saliedētībai bija nepieciešama vienota valūta. Tālab savulaik tika radīta Liras apvienība, kurā iekļāvās visi tie valstiskie veidojumi, kas vēlāk apvienojās Itālijas nacionālajā valstī.
Savukārt 1865.gadā izveidojās Latīņu monētu savienība. Tā bija Francijas, Beļģijas, Šveices un Itālijas monetārā savienība, kas balstījās uz franku, un dalībvalstīm bija ļauts brīvi kalt zelta un sudraba monētas. Lai gan šī savienība beidza pastāvēt 1926.gadā, Latvija tās noteikto zelta standartu stingri ievēroja līdz pat 1936.gadam.
Ziemeļvalstis savu Ziemeļu monētu apvienību izveidoja 1872.gadā. Tajā iekļāvās Zviedrija, Dānija, Norvēģija un līdz 1918.gadam arī Islande. 1928. gadā tai pievienojās arī mūsu kaimiņi - igauņi.
No dukātiem un dālderiem līdz eiro
Lai ieraudzītu, kādas izskatās senās naudiņas, nemaz nav jāmeklē arheoloģisko izrakumu vietas. Gan pašas monētas, gan izziņu materiālus var redzēt arī Latvijas Bankas izveidotajā Naudas muzeja ekspozīcijā, jo runa ir par nozīmīgu valstiskās vēstures daļu. Latvijas teritorijā apgrozījušās daudzas starptautiskās tirdzniecības monētas. Lūk, bez iepriekš pieminētajām bijuši zelta dukāti (kalti kopš 13.gadsimta vidus), sudraba dālderi (kopš 16.gadsimta pirmā ceturkšņa). Var teikt, arī lats balstās uz starptautisko valūtu - līdz 1922.gadam Latvijas naudas sistēmas pamatā bija franks, ko jaunā nacionālā valdība pārveidoja par latu, nosaukumu atvasinot no Latvijas vārda.
Vēsture atkārtojas - mūsu dienās visas jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis ar laiku pāries uz eiro, izmantojot vienotas valūtas ērtības.

Citu datumu laikraksti

  • Aicinām sievietes kļūt par SOS mātēm!

    Līdz 23.septembrim Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija aicina pieteikties sievietes, kuras vēlētos kļūt par SOS mātēm bez vecāku aprūpes palikušiem...

  • Par Gaujas plostnieku stāsta leģendas

    “Ilgupes” - tādu skanīgu un neparastu vārdu mājai izvēlējies Ulda Jaukuļa vectēvs Pēteris. Sikšņu mežā viņš līda līdumus."Ilgupes" - tādu skanīgu un...

  • Atver trešo informācijas centru rajonā

    Vakar Pededzes pagastā atvēra tūrisma informācijas centru, kas ir trešais pēc projekta rajonā. Centra vadītājas pienākumus veiks pagasta padomes...

  • Rezumē projekta gaitā paveikto

    Jūlija vidū Alūksnes rajona cilvēkus ar invaliditāti apvienojošo nevalstisko organizāciju izveidotā darba grupa piedalījās konferencē “Neko par mums...

  • Par alkoholu un tabaku

    Latvijā 15 gadu laikā ir izveidojusies prakse izdabāt ārzemniekiem. Cik tas sevi ir attaisnojis, statistika noklusē.Latvijā 15 gadu laikā ir...

  • Grāmatu svētki kļūst arvien populārāki

    Alūksnē 4. Grāmatu svētki notiks 4.novembrī, bet citur tos svin jau kopš februāra. Svētku iniciatore un organizatore Biruta Eglīte secina, ka tie...