Motosporta leģenda

Strauji tuvojas viens no lielākajiem motosporta pasākumiem Latvijā - sacensības “Vaidavas kauss”, kas jau 45.reizi šīs nedēļas nogalē notiks A.Levana vārdā nosauktajā Apes mototrasē. Viens no to organizatoriem ir leģendārais motosportists Mairis Levans. Sarunā viņš atklāj, kāds ir motosports un kādas izjūtas tas pašam sagādājis.
- Kā jums sākās interese par motocikliem?
- Tas notika, pateicoties tētim. Teikšu godīgi - mums taču nebija izvēles! Bet tas ir labi un par to esmu pateicīgs. Mopēdi mums bija pieejami. Mūsdienās ar šo sporta veidu ir gandrīz neiespējami nodarboties tiem, kuri finansiāli nevar to atļauties. Motosports nav lēts sporta veids. Ja ģimenē ir iespēja, tad tas ir brīnišķīgi - braukt ar moci ir forši! Es aicinu tēvus pēc iespējas vairāk dot iespēju bērniem braukt ar mopēdiem, tas noteikti dzīvē noderēs.
- Kādas ir izjūtas pirms nu jau 45. “Vaidavas kausa”?
- Tas ir liels pasākums, kurā savu darbu un laiku iegulda daudz cilvēku. Tas ir patīkams satraukums. Nevaru nepieminēt, ka mēs esam tradīcijas turpinātāji, jo to visu uzsāka mans tēvs Arvīds kopā ar saviem domubiedriem. Šajā sportā esmu jau no pašas bērnības, jo mēs ar draugiem palīdzējām saviem tētiem. Ir liela komanda, kas gādā, lai šis vērienīgais pasākums vienmēr būtu izdevies. Gribu teikt lielu paldies brāļiem Sandrim un Mārtiņam Janušiem - viņi iznes vislielāko darba apjomu. Mēs esam laba komanda.
- Ko varam gaidīt no šī gada “Vaidavas kausa”?
- Jaunums ir tāds, ka tiks ieviestas papildus motociklistu klases - pie mums varēs braukt arī amatiersportisti. Solo un blakusvāģu klasēs būs iespēja braukt pilnīgi visiem dalībniekiem, kuriem ir vēlme piedalīties. Mototrasē būs izmaiņas - barjera ir pārtaisīta, ceram, ka izdosies pārbūvēt tuneli. 45. “Vaidavas kausā” pēc ilgiem gadiem būs komandu kauss - iespēja cīnīties par ceļojošo kausu. Tas būs ļoti interesanti. Visi stiprākie Latvijas motokrosisti būs. Nebūs igaunis Pauls Jonass, jo viņam ir pasaules čempionātu grafiks.
- Jums pašam nav vēlēšanās braukt?
- Es daudz domāju par to, bet kopš 2003.gada neesmu braucis ar motokrosa moci. Es zinu, ko tas īsti nozīmē - gan fiziski, gan emocionāli. Es ļoti vēlētos, bet ķermenis vairs nav gatavs braukt. Kas bijis, tas bijis... Man bijusi milzīga veiksme un laime 30 gadus braukt, tad pieliku punktu un viss.
- Kā tas ir - vairs nebūt sacensību dalībniekam?
- Kopš 2003.gada esmu organizatoru pusē. Pirms gadiem pieciem es vēl nevarētu atbildēt uz jautājumu - kā ir būt organizatoram, nevis sacensību dalībniekam... Tikai pēdējos gados esmu sapratis, ka būt otrpus trasei ir ļoti interesanti - tas ir tas pats sports. Mums, organizatoriem, tas ir kā treniņš, kamēr gatavojamies pasākumam. Tad, kad notiek braucieni, esam uztraukti un līdzi jūtam katram, domājam, vai viss izdosies. Jūtams arī adrenalīns. Bet organizatoriskajā pusē, viennozīmīgi, ir grūtāk būt. Motokrosa vēsturē dalībnieki bijuši dažādi un katrs gads ir atšķirīgs. Diezgan grūti 45 reizes noorganizēt ko jaunu un nebijušu. Tas jau ir tas lielākais izaicinājums - izdarīt visu līdz pēdējai niansei. Nav vienkārši - visam jābūt perfektā kārtībā, jāatbilst noteikumiem un lielais dalībnieku skaits liek justies ļoti atbildīgiem.
- Kāds ir motosports?
- Bīstams sporta veids. Diemžēl tas ir jāatzīst. Bet laikam jau tāpēc arī ir adrenalīns, kas tik ļoti nepieciešams. Arī to sapratu tikai tad, kad beidzu aktīvi nodarboties ar sportu. Motosports ir azartisks, skaists, interesants, smags un tehniski sarežģīts.
- Un kādi ir motosportisti?
- Dažādi. Arī uz ielas viņi brauc atšķirīgi. Bet, man šķiet, tas tāds stereotips izveidojies - ja jau trasē viņš brauc kā traks, tad uz ielas arī varētu būt bīstams. Sportists trasē visu laiku ir uz riska robežas, kā uz naža asmens, tāpēc uz ielas vairs neprasās šādi justies.
- Kādi ir jaunie braucēji?
- Ļoti meistarīgi, bet diemžēl vairums vairs nav kā motociklu mehāniķi, pārzinātāji. Mūsdienās tehnika ir ļoti pieejama, daudz ko var iegādāties jau gatavu, līdz ar to nav vajadzības pašam neko darīt. Tagad daudzi braucēji var arī atļauties algot mehāniķi, jo dzīves līmenis pamazām audzis. Mūsu laikā mēs paši remontējām, demontējām, visu pārtaisījām. Mūsdienās arī automašīnas vairs paši tik bieži neremontē un veļu arī pārsvarā mazgā veļasmašīna. Tas nav kā pārmetums puišiem, tagad vienkārši ir tāds laiks.
- Kā jutās mājinieki, kad braucāt uz sacensībām?
- Toreiz to tik ļoti nesapratu, bet ar šodienas prātu pilnīgi noteikti zinu, ka vislielākie pārdzīvojumi bija manai mammai. Laikā, kad es aktīvi piedalījos sacensībās, mobilo tālruņu mums nebija, līdz ar to iztikām bez saziņas. Reizēm no Eiropas čempionātiem atgriezāmies tikai pēc mēneša, un mamma neko daudz nezināja par to, kā mums tur klājas. Viņai vissvarīgākais vienmēr bijis brīdis, kad dalībnieku autobuss atgriežas - galvenais bija redzēt, ka mēs izkāpjam un ar mums viss ir kārtībā. To tikai tagad varu iztēloties...
- Sportā liela nozīme ir veiksmei. Kā pārdzīvot zaudējumu?
- Diemžēl nav nekādas receptes. Manuprāt, vieglāk ir tiem, kuri nav tik jūtīgi, jo tad tas pārdzīvojums ātrāk aizmirstas. Par sevi varu teikt, ka biju no tiem, kurš ļoti ilgi pārdzīvoja par savām neveiksmēm. Man ir bijuši šie skumju brīži, no kuriem grūti tikt vaļā. Bet viss atkarīgs no cilvēka rakstura.
- Vai šis ir vīru sporta veids?
- Pasaulē mūsdienās motosports ir ļoti attīstīts arī starp sievietēm, varbūt tas vēl nav tik populāri Latvijā, bet tas ir tikai laika jautājums. Piemēram, Skandināvijā tas ir populāri tieši sievietēm. Vienu gan varu teikt - tās meitenes, kuras ir motosportā, nav pazaudējušas savu šarmu un sievišķību! Vienīgi šis sporta veids ir pārāk sarežģīts un bīstams, tāpēc varbūt vairāk piemērots vīriem.
- Kā vecākiem veikt izvēli - sūtīt bērnu sporta pulciņā vai nē?
- Domāju, ka svarīgākais būtu, lai vecāki palīdz pašam bērnam izvēlēties nodarbošanos, nevis to izdara viņa vietā. Esmu pārliecināts, ka svarīgākās lietas - pacietību, režīmu, neatlaidību, prasmi sadarboties un respektēt citus - bērni var iemācīties gan sportā, gan mūzikā, gan dejās. Jebkura no šīm nodarbībām palīdz attīstīties kā cilvēkam. Bet sports, protams, ir viena no atraktīvākajām, neprognozējamākajām un grūtākajām nodarbēm, tāpēc tik daudzi izvēlas tieši to.
- Kā pavadāt savu brīvo laiku?
- Mums visiem ir vienāds laiks - 24 stundas, kā nu kurš to prot izmantot. Visiem ir brīvs laiks, viss atkarīgs no prioritātēm. Lielu daļu mana laika aizņem velosacensības. Visu gadu plānoju un organizēju “Vivus.lv MTB” velomaratonu. Tas ir kalnu riteņbraukšanas sacensību seriāls - viens no prestižākajiem un interesantākajiem velomaratoniem. Pārsvarā organizatori esam mēs, Apes cilvēki.
- Kas varētu mainīties jūsu dzīvē tuvākajā nākotnē?
- Dažreiz par to aizdomājos... Es vēl neesmu sapratis un izlēmis, vai es kaut ko gribu mainīt savā ikdienā. Vienu gan es apzinos - man ir dota lieliska iespēja būt kopā ar ģimeni, foršiem darba kolēģiem un sporta draugiem. To tik drīz es nemaz negribu mainīt.
- Vai lepojaties ar “Vaidavas kausu”?
- Man prieks, ka varam nest Apes un Alūksnes vārdu Latvijā - šīs sacensības zina daudzi, un tas ir pagodinoši. Diemžēl tie, kuri ieguldījuši “Vaidavas kausā” vislielāko darbu, vairs nav šajā pasaulē - tas ir mans tētis Arvīds Levans un brālis Gundars Levans. Bet es ar lielu prieku to turpinu - mēs ar domubiedriem to turpinām kopā, jo jau bērnībā visi puikas bijām šajā sportā. To vēlos uzsvērt - šis viss ir lieliskas komandas darbs un nopelni. Man ir liels gandarījums, ka mēs spējam visi kopā paveikt lielas lietas! Es iesaku visiem: priecājieties par saviem radiem, draugiem, kaimiņiem un citiem cilvēkiem! Vienmēr lepojieties ar viņiem! Mūsu novados ir ļoti daudz vienkārši un lieliski cilvēki!

Vārds, uzvārds: Mairis Levans.
Dzimis: 1967.gada 12.aprīlī Alūksnē.
Izglītība: absolvējis Rīgas Tehniskās universitātes inženierceltniecības fakultāti.
Nodarbošanās: „YUASA” akumulatoru tirdzniecības vadītājs uzņēmumā “Ape motors”; viens no sacensību “Vaidavas kauss” un sacensību “Vivus.lv MTB” organizatoriem.
Ģimene: sieva Daina (arhitekte), meitas - Līva (26 gadi) un Ramona (19 gadi).
Sasniegumi: Mairis Levans ir astoņkārtējs Latvijas čempions motokrosā, Latvijas čempions enduro krosā, Igaunijas čempions motokrosā, sešas reizes pārstāvējis Latviju Nāciju kausa izcīņā motokrosā. Pirmo reizi piedalījās sacensībās 1974.gadā. Pēdējo no savām piecām uzvarām “Vaidavas kausa” izcīņā, kas ir absolūts rekords, guva 2001.gadā.

— Laura Felša

Citu datumu laikraksti

  • Ģimnāzisti konkursā  “Enkurs 2018” izcīna 2.vietu 2

    Ģimnāzisti konkursā “Enkurs 2018” izcīna 2.vietu

    Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolēnu komanda parādījusi atzīstamu sniegumu jūrniecības konkursā vidusskolēniem “Enkurs 2018”, iegūstot...

  • Mātes diena – ģimenes svētki 2

    Mātes diena – ģimenes svētki

    Turpinās no 1.lappusesMātes diena alūksnietei Tatjanai Krutinai (30) ir ģimenes svētki, tādēļ šo dienu viņa pavadīs, darot ko interesantu kopā ar...

  • Iestāda simtgades ozolu 4

    Iestāda simtgades ozolu

    Jaunannas pagastā 4.maijā, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienā, parkā pie tautas nama pulcējās dažādu paaudžu jaunannieši, lai...

  • Latvijas simtgadi atzīmēs ar īpašu vides objektu

    Latvijas simtgadi atzīmēs ar īpašu vides objektu

    Alūksne ir visaugstākā pilsēta Latvijā - 217 metrus virs jūras līmeņa. Par godu Latvijas simtgadei mūsu pilsētā taps jauns vides objekts “Alūksne -...

  • Saņem goda nomināciju

    Četri Alūksnes novada mazpulcēni saņēmuši Latvijas mazpulku goda nomināciju “Augsim Latvijai!”. Nominācijai izvirza tikai tos mazpulcēnus, kuri ir...

  • Ar sportu sirdī 4

    Ar sportu sirdī

    Futbola treneris Mārtiņš Meisters ir cilvēks, no kura var mācīties entuziasmu un neatlaidību. Viņš ir cilvēks, kurš nekad neapstājas, vienmēr...

  • Atjaunos muižas parku

    Biedrība “Alsviķu pagasta attīstībai un labklājībai” ir uzsākusi projekta “Alsviķu muižas parka atdzimšana” īstenošanu, ko finansiāli atbalsta...

  • Lauksaimniecība kā dzīvesveids 4

    Lauksaimniecība kā dzīvesveids

    (Turpinās no 1.lappuses)Drosme, uzņēmība un strādīgums - šie trīs vārdi visspilgtāk raksturo divus lauksaimniekus no Alūksnes novada piemājas...

  • Miniatūrām  iedvesmu rod mūzikā

    Miniatūrām iedvesmu rod mūzikā

    Jaunā rakstniece Elīna Gabrāne (26 gadi), kuras dzimtā vieta ir Gaujiena, izdevusi savu otro grāmatu – dzejprozas krājumu “Mūzikas lādīte”, veltot...