Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mudina samazināt piena ražošanu 3

Paredzēts maksāt 140 eiro par tonnu nepiegādātā piena

No 15. līdz 21.septembrim var pieteikties Eiropas Savienības atbalstam par piena ražošanas samazināšanu trīs mēnešu periodā, salīdzinot ar tādu pašu periodu iepriekšējā gadā. Atbalsts piena ražotājiem tiks izmaksāts 2017.gada sākumā.

Pieteikties var līdz 21.septembrim
“Eiropas Komisija ir piešķīrusi 150 miljonus eiro atbalstu visu dalībvalstu piena ražotājiem, kuri, finansiālo grūtību spiesti, apsver iespēju brīvprātīgi samazināt piena ražošanas apjomus savā saimniecībā. Atbalsta mērķis ir kompensēt īslaicīgu piena piegādes samazināšanu. Ja piena ražotājiem ir interese par piedāvājumu, var tam pieteikties līdz 21.septembrim pulksten 13.00. Patlaban atbalsta likme paredzēta 140 eiro par tonnu nepiegādātā piena daudzuma,” stāsta Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Kaspars Funts.
Kopumā būs četri samazināšanas periodi, bet katrs ražotājs var pieteikties tikai uz vienu. Atbalsts var tikt koriģēts, ņemot vērā faktiskā samazinājuma atbilstību apstiprinātajam. Saskaņā ar Eiropas Komisijas vērtējumu, kopējais atbalstāmais piena piegādes samazinājuma apjoms visās dalībvalstīs varētu būt apmēram 1,07 miljoni tonnu piena. Ja vienā reizē pieteiktais samazinājuma apjoms būs lielāks, tiks piemērots samazinājuma koeficients visiem pieteikumiem un turpmākie samazināšanas periodi tiks pārtraukti.

Pieteikšanās – brīvprātīgs lēmums
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes piena grupas vadītājs Guntis Gūtmanis akcentē, ka  pieteikšanās kompensācijai ir katra piensaimnieka brīvprātīgs lēmums. “Ir grūti prognozēt, cik un kuras saimniecības pieteiksies atbalstam. Turklāt kompensācija ir īslaicīgs pasākums – mēģinājums stabilizēt piena un piena produktu tirgu, bet summa šim mērķim ir salīdzinoši niecīga. Ja saimniecība ir izlēmusi pieteikties atbalstam un pildīt nosacījumus, tad iesaku to darīt laikus. Nav zināms, kāda būs pārējo dalībvalstu aktivitāte,” klāsta G.Gūtmanis.
Pēc Zemkopības ministrijas aplēsēm apmēram 1000 saimniecības varētu pieteikties šim atbalstam, taču precīza informācija būs tikai pēc 21.septembra.

Piensaimnieki izvēlas izdevīgāko 
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs norādījis, ka atkāpšanās naudas saņemšana nav vienkārša, jo saistīsies ar problēmām un nopietniem ierobežojumiem. Zemniekiem jārēķinās, ka atbalsts paredzēts, ja piena piegādi samazina vismaz par 1500 kilogramiem trīs mēnešu periodā un par apjomu, kas nepārsniedz 50 procentus no piegādātā piena daudzuma. Ja ražošanu samazina vairāk, atbalsts tāpat pienāksies par 50 procentiem. “Ko nozīmē samazināt? Tas nozīmē saimniekot neekonomiski. Es saprotu, ka var likvidēt ganāmpulku. Bet samazināt... Domāju, ka neviens saimnieks brīvprātīgi to nedarīs. Tas ir diezgan liels absurds,” atzīst Apes pagasta zemnieku saimniecības “Zīļi” īpašnieks Aigars Bremze. Viņaprāt par ganāmpulka likvidēšanu var runāt, ja vēlas pāriet uz citu nozari – graudkopību, netradicionālu lauksaimniecisko ražošanu vai arī ir pirmspensijas vecumā un vēlas doties pelnītā atpūtā. A.Bremze dzirdējis, ka kādi trīs nelielu ganāmpulku īpašnieki gatavojas likvidēt slaucamās govis.

Gatavojas kompensācijai
“Es gatavojos pieteikties kompensācijai. Ja vairāk nekā gadu nav, kur likt pienu, tad kaut kāds lēmums ir jāpieņem. Ir pareizi, ka tādā situācijā tiek radīts zaudējumu kompensācijas mehānisms. Tiesa, neapmierina, ka par katras piena tonnas samazināšanu maksās tikai 140 eiro, jo katra pārdotā tonna maksā vairāk,” spriež Mālupes pagasta zemnieku saimniecības “Kalnāji 1” īpašniece Joanna Drikāne. Viņa atzīst, ka no piena tirgus var aiziet tikai tie piensaimnieki, kuriem nav kredītu, projektu vai citu saistību, kas liedz mainīt un samazināt piena ražošanu, ja mērķis ir bijis to palielināt. “Nedomāju, ka daudzi pieteiksies kompensācijām, jo viņi nemaz to nevar darīt. Savukārt man nav kredītu un jau vairākus gadus esmu pensionāre, tāpēc būtu ar mieru likvidēt slaucamās govis, ja tikai kompensācija būtu pieņemama, lai var par to naudu darīt kaut ko citu – attīstīt citu ražošanu,” spriež J.Drikāne. Viņa saglabās telītes, lai būtu iespēja veidot jaunu piena lopu ganāmpulku.

Lops jau nav kā virpa!
Malienas pagasta zemnieku saimniecības “Kopmaņi” īpašnieks Guntis Skaliņš uzskata, ka kompensācijām paredzētā nauda tiek “nosviesta zemē”, lai gan varētu izlietot daudz lietderīgāk. “Lops jau nav kā virpa, kas var trīs mēnešus stāvēt. Ja kādu govi likvidē, trīs mēnešu laikā jaunu iegādāties nevar. Aicinājums samazināt piena ražošanu ir bezjēdzīgs, tāpēc es par to pat nedomāju,” atzīst G.Skaliņš. Viņš sarunās ar citiem zemniekiem secina, ka labāk gaidīt otru iespēju – saņemt kaut ko no Latvijas piena ražotājiem paredzētajiem 9,76 miljoniem eiro pēc objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Šī summa iedalīta no Eiropas Savienības 350 miljoniem eiro dalībvalstīm, lai dotu ieguldījumu tirgus stabilizācijā un veicinātu saimniecību ekonomisko ilgtspēju. Pašlaik Zemkopības ministrija ir sagatavojusi priekšlikumu atbalsta piešķiršanas kritērijiem, kas tiek apspriesti ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām.

Mēģina īslaicīgi stabilizēt tirgu
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes piena grupas vadītāja vietnieks Jānis Šolks atzīst, ka kompensācijas liecina par situācijas izpratni, tomēr tas būs īslaicīgs pasākums. Turklāt visām dalībvalstīm summa nav liela, tāpēc paredzams, ka tā beigsies jau pirmajā kārtā. “Šī ideja ir Eiropas Komisijas mēģinājums jeb pilotprojekts ierobežot piena ražošanu. Nevienam nav noslēpums, ka pēc piena kvotu atcelšanas visā Eiropas Savienībā piena apjoms ir palielinājies gandrīz par 10 procentiem gada laikā. Tas nozīmē, ka par spīti krīzei un Krievijas embargo ir radusies piena pārprodukcija ne tikai Eiropas, bet arī citās pasaules valstīs,” uzsver J.Šolks. Viņš skaidro, ka tas ir mēģinājums, neko nelikvidējot, bet ierobežojot ražošanu, daļēji kompensēt zaudējumus. Taču jārēķinās, ka piešķirtais finansējums ir neliels, tāpēc ātri tiks iztērēts.

Saražots rekordliels daudzums
“Jebkurš atbalsts, lai arī kādā veidā tas būtu pieejams, ir vērtīgs. Tikai šajā gadījumā nosacījums, kas jāievēro, ir riskants. Tāpēc katram piensaimniekam ir jāizvērtē, kas viņam ir izdevīgi – turpināt ražot pienu un pārdot vairāk vai arī ierobežot ražošanu un saņemt kompensāciju,” norāda J.Šolks.
Šobrīd piena iepirkuma cena atkal sāk palielināties, jo ir lielāks pieprasījums. Iespējams, ka tuvākajos mēnešos piena iepirkuma cena varētu tuvoties vidējai pašizmaksai. Šajā gadā Latvijā ir saražots rekordliels piena daudzums - lielāks nekā jebkad agrāk. “Tas liecina, ka arī šādos grūtos apstākļos piensaimnieki tomēr nav dramatiskā situācijā,” secina J.Šolks.

Komentāri 3

pūce

Lūdzu neražojiet.Stājieties bezdarbniekos.Dzīvojiet uz nabagu pabalstiem,ja dos.Ja ne,spragstiet nost.

pirms 4 gadiem, 2016.09.18 13:42

vietējais

Kārtējā ES cilpa lai nožmiegtu piena ražotājus. Un tad dzersiet pienu ar ķīmiju biezā slānī.

pirms 4 gadiem, 2016.09.18 19:56

Citu datumu laikraksti

  • Dažās sekundēs paliek bez mājām 3

    Dažās sekundēs paliek bez mājām  6

    3.septembra vakaru Torņa ielas 15.nama iedzīvotāji Alūksnē neaizmirsīs ilgi, jo gāzes eksplozija dažu sekunžu laikā bez mājām atstāja 15 dzīvokļu...

  • Lepojas ar  gardām kūkām 2

    Lepojas ar gardām kūkām

    Linda Barkovska: “Galvenais noslēpums kūku gatavošanā – patīk pašai un prieks, ja citiem garšo!”Apes novada kūku cepējas savas prasmes nesen izrādīja...

  • Mīlošs vīrs sievai un tēvs  divām meitām 2

    Mīlošs vīrs sievai un tēvs divām meitām

    Būt par vecākiem, iespējams, ir grūtākais, taču arī vislabāk atalgotais darbs pasaulē. Un, tikai nomainoties paaudzēm, varēs novērtēt, kā šis darbs...

  • Paši savas laimes kalēji

    Paši savas laimes kalēji

    Alūksnes Kultūras centrā noritējušas divu dienu mācības “Mazo un vidējo uzņēmumu darbības uzsākšana, investīciju piesaiste, tirgus segmenta...

  • Būs atvieglojumi nekustamā īpašuma nodoklim

    Alūksnes novada pašvaldība izdos jaunus saistošos noteikumus, kas noteic atvieglojumus nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem Alūksnes novadā....

  • Apē atgriežas  Elīnas Zālītes skulptūra

    Apē atgriežas Elīnas Zālītes skulptūra

    Rakstnieces, dzejnieces, prozaiķes un tulkotājas Elīnas Zālītes skulptūra atgriezusies savā vietā pie Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas – pateicoties...