Mudina zīmēt medikamentu patieso seju

Tagad arī pašam pacientam ir tiesības un iespējas ziņot par lietoto medikamentu blakusparādībām, ja tādas ir, ne tikai savam ārstējošam ārstam, bet arī “pa taisno” Zāļu valsts aģentūrai (ZVA). Iepriekš par blaknēm, kā saīsināti sauc blakusparādības vai blakusefektus, bija pienākums ziņot ārstniecības personām, bet Zāļu valsts aģentūra spriež, ka vajadzētu būt vairāk nekā līdzšinējiem apmēram 300 ziņojumiem gadā. Tāpēc izsludināta sociāla kampaņa “Atklāj zāļu otru pusi!”.

Uzņemties līdzatbildību
Kā piemēru, kad pļāpība un iesaistīšanās pašam savā ārstēšanas procesā nāk par labu, vienmēr atceros kādas pacientes stāstu. Pēc veiksmīgas operācijas griezuma vieta uz kakla nekādi negribēja sadzīt, līdz pacientei ienāca prātā savilkt paralēles ar notikumiem pirms vairākiem gadiem – tad tieši tikpat grūti dzijuši plīsumi pēc dzemdībām, līdz pamēģināts cits medikaments. “Iedomājos: ja reiz tajā galā nepanesu “zeļonku”, varbūt arī kaklam tā pati vaina. Pateicu ārstam, un viņš bija ļoti priecīgs. Sāka smērēt kaut ko citu, un viss strauji gāja uz labo pusi.” Izrādās, sievietei bijusi lokāla alerģija uz “zeļonku” un toreiz tik izplatītais brūču apstrādes līdzeklis nodarījis vairāk ļauna nekā laba.
“Ļoti būtiska ir saruna starp pacientu un ārstu, kā tomēr dažreiz pietrūkst,” atgādina ZVA pārstāve Ilga Namniece. Reizēm ārsts visu pietiekami sīki neizprašņā, reizēm pats pacients izlemj, ka ārstam nemaz viss nav jāzina, piemēram, kādu uztura bagātinātāju klāstu viņš lieto. Ar gadiem diagnožu buķetei ir tendence pieaugt, tāpat arī lietoto zāļu sarakstam, “pret spiedienu”, “pret muguru”, “priekš galvas”, “kaimiņienei palīdzēja pret spiedienu pakrūtē” utt. Svarīgi atcerēties, ka cilvēka organisms ir viens vesels, kur visa farmaceitiskā buķete sanāk kopā, tāpēc “kāju dakterim” ir svarīgi zināt, kādas zāles tiek lietotas arī “priekš galvas”. Saņemot ziņojumu par blaknēm, ZVA sazināsies arī ar ārstu un pašu pacientu, lai precizētu visus nepieciešamos apstākļus. “Ziņojumu skaitam nav nozīmes, svarīgs ir ikviens,” pieteic I.Namniece.
Pacienta līdzatbildība veidojas jau no tā, ka viņš zina, kādus medikamentus lieto, un par to var arī informēt ārstu. Tad ārsts var arī pieņemt pamatotu lēmumu, kas varētu būt vainīgs blakusparādībās – kāds viens medikaments vai to “kokteilis”, vai citi apstākļi. Tomēr gadījumos, ja pacientam liekas, ka ārsts viņa aizrādījumiem nav pievērsis pienācīgu uzmanību un ka to būtu svarīgi paziņot, var vērsties arī ZVA.
“Zāļu izpēte nebeidzas pēc to reģistrācijas nacionālā aģentūrā. Protams, atšķirīga ir situācija – vai aktīvā viela ir pilnīga jauna vai reģistrētas jau sen lietotas zāles. Tādēļ es aicinu ikvienu, kas konstatējis iespējamu zāļu izraisītu blakni, nebūt vienaldzīgam ne pret sevi, ne citiem un tāpēc ziņot Zāļu valsts aģentūrai,” mudina ZVA direktore Inguna Adoviča. Ziņojumi ļauj arī precizēt informāciju par blakņu sastopamības biežumu un ļauj mazināt zāļu izraisītus riskus.
“Ja cilvēks jūt nepatīkamas blaknes un sāk rakstīt uz lapas, ko visu viņš lieto, saraksts var sanākt tik garš, ka arī pašam jāpadomā, kas īsti notiek un ko varbūt var darīt citādāk,” spriež I.Namniece.
Fona ietekme uz organismu ir arī dažādiem konservantiem un pārtikas ķīmijai. Tās pašas pārtikas krāsvielas jeb E vielas izmanto arī farmakoloģijā. Zālēm pievienotais krāsvielu daudzums gan ir niecīgs, un maz ticams, ka tas varētu ietekmēt pacienta veselību, norāda ZVA speciālisti. Ja zāļu sastāvā ir kāda krāsviela, zāļu aprakstā un lietošanas instrukcijā jānorāda šīs krāsvielas starptautiskais (E) numurs, kāds tai atbilst pārtikas piedevu sarakstā. Ja pētījumos tiek atzīts, ka krāsvielai piemīt zināma iedarbība, attiecīgs brīdinājums jānorāda arī instrukcijā.

Traģēdija rada jaunu nozari
Februārī Latvijā stājās spēkā jauna Farmakovigilances kārtība, kas paredz tiesības arī pacientiem ziņot par novērotām blaknēm. Kā skaidro I.Namniece, var ziņot ne tikai par sevi, bet, piemēram, ja mātei liekas, ka novirzes bērna attīstībā var būt saistītas ar grūtniecības laikā lietotiem medikamentiem. Tieši traģēdija ar grūtniecēm izrakstītām zālēm talidomīdu 60. gados lika izveidot jaunu farmakoloģijas nozari – farmakovigilanci, kas nodarbojas ar zāļu lietošanas drošības uzraudzīšanu, vācot un apstrādājot informāciju par blakusefektiem, lai novērstu iespējamo kaitējumu cilvēka veselībai.
Talidomīdu ārstniecības praksē ieviesa 1957.gadā. Kā vieglu miega un pretvemšanas līdzekli to diezgan plaši parakstīja grūtniecēm. Apmēram četrus gadus pēc minēto zāļu lietošanas uzsākšanas dažādās valstīs konstatēja līdz tam reti novērotas iedzimtas kroplības – gandrīz 10 tūkstoši zīdaiņu 40 valstīs piedzima ar deformētām ekstremitātēm vai to trūkumu.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir izveidojusi Starptautisko zāļu uzraudzības programmu, kurā darbojas vairāk nekā 90 PVO dalībvalstis un ar kuras palīdzību ziņojumi par zāļu blaknēm tiek apkopoti Upsalas Monitoringa centrā Zviedrijā (www.who-umc.org).

Kausos – ieguvumi un draudi
“Ir gadījumi, kad ir jādod tas, kas jādod. Nav variantu. Ir tuberkuloze, un ir jāārstē. Blakusparādības jau var būt jebkuram medikamentam. Vienkārši jāizvērtē ārstēšanas ieguvumi ar iespējamiem zaudējumiem,” spriež ftiziatrs Mārcis Kristons.
Arī pretvēža ķīmijterapija nozīmē ļoti stiprus medikamentus, taču ieguvums – dzīve – atsver matu izkrišanu vai sliktu pašsajūtu kādu brīdi. Apzināt blakusparādības ne vienmēr nozīmē, ka no tām turpmāk varēs izvairīties, piemēram, medikamentu uzlabojot.
Eiropas Zāļu aģentūra aprīlī vien ir izplatījusi vairākus brīdinājumus, to skaitā par paaugstinātu sirdsdarbības traucējumu – miokarda infarkta risku, lietojot “Protelos/Osseor”, kas satur stroncija ranelātu. Šīs zāles 2004. gada septembrī tika reģistrētas pēcmenopauzes osteoporozes ārstēšanai, mugurkaula skriemeļu un gūžas kaula lūzuma riska mazināšanai. Stroncija ranelātu saturošās zāles aptiekā saņemamas tikai pret ārsta recepti.
Līdz 24.aprīlim tiks pieņemts lēmums par tetrazepāmu saturošajām zālēm, ko var saņemt tikai pret īpašo recepti – Eiropas Zāļu aģentūra secinājusi, ka tetrazepāmu saturošu zāļu guvumi vairs neatsver riskus un šo zāļu reģistrācijas apliecību darbība jāaptur visās ES valstīs, arī Latvijā. Tetrazepāmu saturošās zāles kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem ir apstiprinātas vairākās ES dalībvalstīs ar dažādiem tirdzniecības nosaukumiem, piemēram, Latvijā “Myolastan”. Zāles retos gadījumos var izraisīt nopietnas un dažkārt dzīvībai bīstamas ādas reakcijas.

Citu datumu laikraksti

  • Ape īsumā

    Ape Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības projektā “Ideja uz robežas” 12.maijā tiks rīkots pārrobežu gadatirgus. Tas notiks Avotu ielas un...

  • Jauniešu klubs “Sliedes” piesaista ziedotājus

    Sabiedriskā labuma komisija ieteikusi Valsts ieņēmumu dienestam piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu biedrībai “Apes jauniešu klubs...

  • Iedzīvotājus neapmierina domes atbilde

    Alūksniete Jana Zilkalne saņēmusi atbildi uz iedzīvotāju vēstuli, kurā tika uzdoti jautājumi par SIA “Alūksnes nami” darbību. Tajā nav saņemtas...

  • Elektrības norēķinu karšu nav un nebūs

    “Alūksnes Ziņas” jau iepriekšējā laikraksta numurā rakstīja, ka AS “Latvenergo” paplašinājusi sociālā atbalsta – elektrības norēķina karšu – saņēmēju...

  • Alūksne īsumā

    Alūksne Novads Pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē „Pienenīte” vasarā plānots veikt otrā stāva un sporta zāles izbūvi. „Pienenītes” ...

  • Horoskopi

    19. – 25.aprīlisAuns Nedēļas nogalē radīsies nepieciešamība gūt ātrus rezultātus tagad un tūlīt. Nepārcentieties savās darbībās. Sporta nodarbības...