Mūsu bagātība ir daba un cilvēki

Saulainā 18.augusta rītā Kolberģī pie pagasta pašvaldības ēkas pulcējās riteņbraucēji ar mugursomām plecos. Šis ir jau piektais gads, kad notiek velobrauciens “Iepazīsim Jaunalūksnes pagastu”.

Saulainā 18.augusta rītā Kolberģī pie pagasta pašvaldības ēkas pulcējās riteņbraucēji ar mugursomām plecos. Šis ir jau piektais gads, kad notiek velobrauciens "Iepazīsim Jaunalūksnes pagastu".
Uzrunājot pasākuma dalībniekus, velobrauciena maršruta veidotāja un vadītāja Rudīte Simaniviča uzsvēra: "2001.gadā, kad pagasta padomes priekšsēdētāja Benita Jušvajeva ierosināja organizēt šādu pasākumu, nezinājām, ka tam būs tik liels atbalstītāju pulks un ka tas kļūs par tradīciju. Mūsu pagastā nav krāšņu piļu, ko apskatīt, bet mūsu bagātība ir daba un cilvēki, kas šeit veido savas saimniecības, kā arī mūsu novadnieku dzimtās un piemiņas vietas. Tādēļ velobraucienu maršruti veidoti tā, lai būtu iespējams uzzināt kaut ko jaunu, priecāties par dabas skaistumu un arī izklaidēties."
Kad atgādināti noteikumi, kas stingri jāievēro brauciena laikā, visi devās ceļā. Pirmā apstāšanās bija Bejā, kur tautumeita Taisija Bērzabinde cienāja ar āboliem, lai būtu spēks izturēt šo garo ceļu, un braucēju pulciņš kļuva kuplāks, jo piepulcējas bejānieši. Tālāk ceļš veda uz Jaunalūksnes un Mālupes robežu - vietu, kur Alūksnes upe (Alūksnīte - kā mēs mīļi to saucam) ietek Pededzē. Brīdis atelpas, neliels pārbrauciens, un aplūkojām Murjāņu dzirnavas, kur diemžēl gandrīz nekas nav saglabājies no senās godības.
Ievērojamā fotogrāfa Gunāra Bindes dzimtajās mājās "Tiltiņi" mūs laipni uzņēma viņa māsa Aija. Aplūkojām Gunāra bērnības fotogrāfijas, paklausījāmies atmiņu stāstus par to, kā Gunārs kļuva fotogrāfs, uzzinājām, ka ir iecere mājā ierīkot muzeju, bet, kad tā īstenosies, pašlaik nav zināms.
Pie Jurensku avota (tautā saukta Acu avota) katrs var padzerties dzidro ūdeni un arī paņemt to līdzi tālākam ceļam. Uz dzelzceļa, par kuru vairs liecina vienīgi tas, ka šis ceļš ir ļoti taisns, uzzinājām, ka tas būvēts 20.gadsimta divdesmitajos - trīsdesmitajos gados kokmateriālu un pasažieru pārvadāšanai pa maršrutu Kūdupe (Pededzes pagastā) -Lāčudārzs - Sofikalns - Vīksna un ka vilciens kursējis vienu reizi dienā. Braucot diezgan garu ceļa gabalu pa dzelzceļu, sastapāmies ar dabas pirmatnējību un braucšm garām vietai, kur ziemā mednieku suņi no miega pamodinājuši lāci.
Stāvot pie Krustakmens, kas datēts ar gadskaitli 1782., atradāmies uz Vidzemes un Latgales robežas, bet tālajā 18. gadsimtā šajā vietā "saskārušās" Pleskavas guberņa, Vitebskas guberņa un Vidzeme.
Par Silenieku dzirnavu iedzīvotājiem var teikt, ka viņi ar vienu kāju ir mūsu pagastā, ar otru - Pededzes pagastā. Robeža ir Virguļicas upe. Šajā vietā saimnieko enerģiska, jauna ģimene, kas pirms pieciem gadiem no Rīgas pārcēlusies uz vietu, kur pat dzīvojamās mājas nav bijis. Tagad ir uzbūvēta skaista māja un izveidota foreļu audzētava. Saimnieks Armands Roze audzē foreļu mazuļus, kurus iegādājas cilvēki, kas nodarbojas ar zivju audzēšanu.
Saimniecībā "Šalkas-Elvi" mūs sagaidīja saimniece Iveta Laicena un pūkains garausītis. Uzzinājām, ka saimniece aprūpē septiņus simtus 17 dažādu šķirņu trušus. Trušu ēdināšanai audzē burkānus, cigoriņus un kartupeļus. Aplūkojām trušu barotavu un dzirdni. Katrs, kas vēlas, var paviesoties Lieldienu zaķa mājā, kur viņš mīt kopā ar divām sievām. Nesen šai saimniecībai piešķirts sertificētas šķirnes bioloģiskās trušu fermas statuss. Šeit, pie ugunskura, bija arī šā velobrauciena noslēgums. Tautas nama vadītāja Ieva Baltā uzteica un sveica Zintu Simanoviču un Borisu Baikovu, kas visus piecus gadus ir piedalījušies braucienā; Tukišu (abi vecāki un abi dēli), Roslovu, Līču, Dambju - Kļaviņu un Kļaviņu ģimenes. Pie ugunskura visi mielojās ar pagasta pašvaldības sarūpēto cienastu.
Tad sekoja ceļš uz mājām - bejāniešiem uz Beju, kolberģiešiem uz Kolberģi, alūksniešiem uz Alūksni. Ir aizvadīta jauka, saulaina (jo Dabas māte mums bija labvēlīga) bagāta un interesanta diena. 45 riteņbraucēji veica apmēram 60 kilometrus, bet visi bija mundri un apmierināti. Un kā gan ne? Ir tik daudz redzēts, dzirdēts, izjusts! Paldies par to Aijai Bindei, Ilzei Circenei, Ivetai Laicenai, Benitai Jušvajevai un šā pasākuma vadītājai - gidei Rudītei Simanovičai.
Uz tikšanos nākamā gada augustā!

Citu datumu laikraksti