Mūsu bagātība ir zināšanas

Vakar stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā. Šie grozījumi nesen izraisīja ļoti plašus sabiedrības protestus un pat Krievijas kritiku.

Vakar stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā. Šie grozījumi nesen izraisīja ļoti plašus sabiedrības protestus un pat Krievijas kritiku. Tie paredz no šā gada 1.septembra mazākumtautību skolu 10. klasēs 60 procentus priekšmetu mācīt latviešu valodā. Skolām būs tiesības izvēlēties, kādus priekšmetus mācīt latviski, taču mācību iestāžu izvēli apstiprinās Izglītības un zinātnes ministrija.
Manuprāt, par šo likuma normu nemaz nevajadzēja debatēt, jo tas taču ir pašsaprotami - ja cittautietis dzīvo kādā valstī, viņam ir jāspēj tajā integrēties un jāpieņem tās valoda. Latviešiem kopš brīvvalsts atgūšanas attiecības ar krievvalodīgajiem ir kā neizprotams apburtais loks. Ne velti tautā ir izplatīts teiciens - ja kompānijā ir četri latvieši un viens krievs, tad viņi savstarpēji sarunāsies krieviski.
Manuprāt, bieži vien tiek vienkārši izmantota situācija, ka ļoti daudzi latvieši pārvalda krievu valodu. Arī pati nesen piedzīvoju līdzīgu gadījumu. Kādas firmas preču izplatītājs savu preci reklamēja krievu valodā, bet biju pārliecināta, ka latviešu valodu viņš ļoti labi saprata. Es uz visiem viņa jautājumiem atbildēju latviski, jo kādēļ gan man būtu jāpielāgojas viņam, ja viņš ir atļāvies traucēt mani? Viņš saprata itin visu, ko es viņam teicu. To pašu varam vērot veikalos - ja pārdevējs runā krievu valodā un tu kaut ko jautā latviski, nereti atbilde skan viņa dzimtajā valodā. Tā nedrīkstētu būt, jo tiem, kas strādā apkalpojošajā jomā, ar klientiem ir jārunā latviski.
Šķiet absurdi, ka Krievijas parlaments grasās skatīt likumprojektu par sankcijām pret Latviju, jo, redz, šādus grozījumus Izglītības likumā Latvija nedrīkstot pieņemt. Man patika nesen kādas sievietes teiktais. Arī viņa pēc tautības nav latviete, tomēr šo valodu apguvusi pašmācības ceļā pirms vairākiem gadu desmitiem. Viņas vēlēšanās iemācīties latviešu valodu bija tik liela, ka viņa mērķtiecīgi to arī izdarīja, lai gan nebija viegli. Viņa smej, ka tagad jādodas pieprasīt no valsts kompensāciju. Tagad Latvija tērējot līdzekļus cittautiešu apmācībai, bet, kad viņa mācījās, nekas tamlīdzīgs nenotika.
Viss jau slēpjas tajā, cik daudz mēs paši vēlamies izdarīt. Vieglāk ir iziet ielās un piketēt, tēlojot aizvainoto, nekā būt godīgam pret to valsti, kurā dzīvo, un mācīties tās valodu. Zināšanas taču ir tā mūsu bagātība, ko neviens nekad nespēs atņemt.

Citu datumu laikraksti

  • Runās par veselību

    Alūksnes pilsētas pensionāru padomes sēde notiks 2.martā pulksten 11.00 Alūksnes Sociālās palīdzības centrā.Alūksnes pilsētas pensionāru padomes sēde...

  • Vieglatlēti kopvērtējumā izcīna 3.vietu

    Latvijas jaunieši, starp kuriem bija arī Alūksnes vieglatlēti, Baltijas valstu komandu sacensībās vieglatlētikā jauniešiem un pieaugušajiem...

  • Interese par Eiropas Savienību palielinās

    Eiropas Savienības informācijas centra darbinieks Rinalds Konovaļenko otrdien apmeklēja Alūksnes pilsētas bibliotēku, kur atrodas ES informācijas...

  • Premjera kandidāts ir, bet kārtības nav

    Pateicoties mūsu prezidentei Vairai Vīķei - Freibergai, šobrīd ir zināms potenciālā premjera Induļa Emša vārds. Jāpateicas Satversmei, kas prezidenta...

  • Iepazīsti Alūksnes rajonu!

    Šodien publicējam konkursa “Iepazīsti Alūksnes rajonu!” 6.kārtas jautājumus, ko sagatavojis Jaunannas pagasta tūrisma informācijas punkts. “Konkursa...

  • Biatlona distancē uzvar alūksnietis

    Divas dienas Alūksnē “Mežinieku” sporta bāzē meža darbinieki sacentās meža biatlonā. No 86 dalībniekiem distanci pabeidza 81.Divas dienas Alūksnē...