Mūsu novados eksāmenu rezultāti - labāki

Valstī šogad skolēni uzrādījuši zemākus rezultātus visos obligātajos centralizētajos eksāmenos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bet Alūksnes un Apes novados lielākoties rezultāti uzlabojušies. Tāpat kā iepriekš arī šogad zemākie rezultāti ir matemātikā. Varam lepoties ar E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāziju, kura 28 valsts ģimnāziju vērtējumā ieņem 9.vietu.

Rosina neatlikt reformu
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, vērtējot centralizēto eksāmenu rezultātus, secinājis, ka reformas izglītībā atlikt vairs nevar. Lēmumu atlikšana kavējot izglītības kvalitātes kāpināšanu, tādējādi liedzot skolēniem gūt konkurētspējīgu izglītību, bet pedagogiem - adekvātu atalgojumu par kvalitatīvi paveiktu darbu. Rezultāti kritušies gan matemātikā, gan latviešu valodā, gan vēsturē, gan arī angļu valodā, turklāt vairāk nekā 200 skolēnu matemātikas eksāmenā nav sasnieguši pat 5 % robežu, kas parāda, ka skolēni neapgūst nepieciešamo izglītības programmā paredzēto zināšanu apjomu, un tas rada risku skolēnu veiksmīgai nākotnei.
Alūksnes un Apes novados rezultāti nav kritiski. Alūksnes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes metodiķe Silva Zariņa skaidro, ka salīdzinājumā ar pērno gadu visās trīs novada skolās - E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā, Alūksnes novada vidusskolā un Liepnas vidusskolā - pamata eksāmenos (latviešu valodā, matemātikā, angļu valodā un krievu valodā) rezultāti ir labāki, izņemot Alūksnes novada vidusskolu, kur ir procentuāli zemāks vidējais rādītājs matemātikā, un Liepnas vidusskolu, kur krievu valodā šāgada rezultāts ir tāds pats kā pērn. “Bioloģijas eksāmenu kārtoja tikpat, cik pērn - 11 skolēni, ķīmijā par diviem vairāk – 6. Šogad divi skolēni izvēlējās kārtot eksāmenu fizikā. Priecē, ka jaunieši izvēlas dabaszinību eksāmenus. Taču tie visi bija E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolēni. No Liepnas vidusskolas un Alūksnes novada vidusskolas neviens šos eksāmenus neizvēlējās,” skaidro S.Zariņa.
Viņa priecājas par tiem jauniešiem, kuri spējuši sasniegt augstāko novērtējumu, kas ir 91 līdz 100 %. Liepnas vidusskolā ar šādu vērtējumu audzēknis nokārtojis divus eksāmenus – angļu valodā un latviešu valodā, Alūksnes novada vidusskolā - viens audzēknis angļu valodas eksāmenu, E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā – astoņi angļu valodas eksāmenu, viens latviešu valodā un viens matemātikā. S.Zariņa norāda, ka tik labs rezultāts matemātikas eksāmenā ir retums.

Visa sākums – 3.klasē
“Mani uztrauc, ka latviešu valodas eksāmena rezultāti nekļūst labāki, bet turas tādā pašā līmenī vai pat ir nedaudz zemāki. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu rezultāti ir augstāki, bet, salīdzinot ar 2015.gadu – tie ir kritušies. Tendence parādās jau 3.klases pārbaudes darbos. Bērni ļoti maz lasa, un galvenā problēma ir prasme lasīt un rakstīt kopš mazotnes. Bērni vairāk strādā ar modernajām tehnoloģijām, tāpēc teksta uztvere nav tik laba. Kopumā vērtējot, rezultāti ir atbilstoši bērnu spējām un eksāmenu rezultātos pārsteigumu nav,” saka S.Zariņa.
Tam, ka reforma izglītības nozarē ir nepieciešama, S.Zariņa piekrīt. Jautājums tikai – kāda veidā veic reformu. “Ne jau slēdzot skolu un vairākkārtīgi palielinot bērnu skaitu, iegūsim labākos rezultātus. Arī pārejā uz kompetencēm nav pārliecības, kāds rezultāts sagaidāms no pārmaiņām. No pieredzes varu teikt, ka reizēm paķeram ko no citām valstīm, kur šīs lietas atzīst vairs ne par labu esam, bet mēs sākam. Reformai jābūt ļoti pārdomātai. Nevar bērnam laukos likt braukāt milzīgus attālumus uz skolu. Nepiekrītu, ka 1.klasēs bērniem jāsāk mācīties no sešiem gadiem. Bērnam ir sava bērnība, kas ir jāizdzīvo un jāizspēlē. Arguments nevar būt vecums 12.klasē,” norāda S.Zariņa.

Liels solis uz augšu
E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas direktore Daina Dubre-Dobre ir gandarīta par eksāmenu rezultātiem. Iegūtā 9.vieta valsts ģimnāziju vērtējumā ir augsts sasniegums, jo pirmās vietas ieņem Rīgas Valsts 1., 2., 3.ģimnāzija un Āgenskalna Valsts ģimnāzija. “Rezultāti ir labi. Arī matemātikas eksāmena rezultāti, kur valstī vidējais rādītājs ir 34,9 %, mums ir 52,93 %. Jāņem vērā, ka viena bija humanitārā klase, kur matemātikas stundu bija daudz mazāk nekā pārējiem. Matemātikas klases rezultāts ir 67,8 %, kas ir augsts rezultāts. Labi rezultāti ir angļu valodā – 73,78 %. Arī latviešu valodā rezultāts  ir augstāks nekā vidēji valstī. Principā visos priekšmetos rezultāti ir augstāki par 10 līdz 20 % nekā vidēji valstī. Par rezultātiem esam priecīgi. Protams, strādāts tika ļoti daudz. Paldies skolotājām un bērniem, kuriem bija motivācija! Salīdzinājumā ar pagājušo gadu esam spēruši lielu soli uz augšu,” pauž D.Dubre-Dobre.
Viņa piekrīt – reforma izglītībā ir nepieciešama. “Vispirms reforma nepieciešama augstākajā līmenī. Ļoti ceru, ka sakārtos mācību saturu un programmas. Daudzas no šābrīža iecerēm nav pieņemamas. Jau izgāzās reforma dabaszinātņu priekšmetiem, kur būtu jākārto visiem obligāts eksāmens. Piekrītu, zināšanām ir jābūt, bet tās nevar būt vispārējas. Piemēram, prakse, kas bija pirms dažiem gadiem, kad visi kārtoja ieskaiti matemātikā, bet obligāto eksāmenu - tikai matemātiķu klases. Par to esam ļoti daudz ar ministriju runājuši. Šobrīd vēl strādā un domā par saturu un jaunu programmu veidošanu. Lai tas izdodas! Ja tas izdosies, nekas, ka esam provincē. Arī mums ir diezgan daudz labu skolotāju un skolēnu. Vienīgi mums vairāk jāstrādā pie motivācijas,” viņa norāda.

Atklāj kļūdu
Alūksnes novada vidusskolas direktore Ilze Līviņa atzīst, ka eksāmenu rezultāti ir atbilstoši skolēnu zināšanām. “Lielu pārsteigumu nav. Zemi ir matemātikas eksāmenu rezultāti, taču tas ir likumsakarīgi. Ja skatāmies, kādi šiem pašiem bērniem bija 9.klases eksāmena rezultāti matemātikā, tad tas nav pārsteigums. Ja 9.klasē bija vērtējums 5 un 4, tad, beidzot 12.klasi, nevar būt vairāk par 40 %. Iepriecina atsevišķu bērnu rezultāti. Tas ir pierādījums tam, ka, mācoties pie viena un tā paša skolotāja, viens var iegūt mazu vērtējumu, bet cits – augstu,” teic I.Līviņa. Viņa ir priecīga, ka visi skolēni eksāmenus nokārtojuši. Arī tie, kuri mācības vidusskolā uzsāka ar knapu četrinieku. “Skatoties valsts mērogā, salīdzinoši daudzi matemātikas eksāmenu nenokārtoja. Pie tam Alsviķu skolas bērni, kuri apgūst profesiju, kārtoja tieši tādu pašu eksāmenu, kā pirmās ģimnāzijas skolēni, kuri matemātiku mācās katru dienu,” teic I.Līviņa.
Viņa atzīst, ka eksāmens matemātikā bija diezgan sarežģīts un ļoti daudz kas bija nekorekts. “Matemātikas eksāmenā atklājām formulu lapā kļūdu. To atklājām, kad pirmā eksāmena daļa bija jau beigusies un aploksnes bija aizlīmētas. Iepriekš mēs nedrīkstējām skatīties. Kad zvanīju uz Valsts izglītības satura centru, man atbildēja, ka tā nevar būt un lai atsūtām skenētu. Bet bija! Atsevišķās formulu lapās formula bija uzrakstīta nepareizi. Rakstījām aktu, ko pievienojām eksāmenu lapām. Grūti spriest, kā šos darbus laboja un vērtēja. Ļoti ceru, ka tas tika ņemts vērā. Mēs atklājām vienu kļūdu, bet visu pārbaudīt nevaram, jo skolotājam šīs eksāmenu lapas netiek dotas, pārskatīt varējām tikai formulu lapas,” norāda I.Līviņa.

Nevar vērtēt vienādi
I.Līviņa domā, ka ļoti svarīga ir katra bērna individuālā izaugsme un virzība savā attīstībā. “Mēs Latvijā vēl joprojām mēģinām visus likt un līdzināt pēc vienas skalas, bet sākotnējais attīstības, spēju, interešu un arī, nosacīti, talanta slieksnis ir ļoti atšķirīgs. Nu nevajag mums visus matemātikas profesorus! Piemēram, arī starp šāgada absolventiem ir tādi, kam angļu valodā ir pāri par 90 %, bet matemātikā - tikai nedaudz virs 20 %. Tādēļ arī būtu svarīgi, lai katrā augstskolā, fakultātē ir viņu tālākai specializācijai nepieciešamie eksāmeni. Pašreiz mēs ļoti visus mēģinām likt uz viena tiltiņa. Tajā pašā laikā nepiekrītu tai domai, ka valodniekiem nav jāmācās matemātika. Ir! Bet bieži jau mazākajās klasēs tiek skandināts - tev uz to nav talanta. Vecāki arī piebalso - man arī tas priekšmets skolā nepadevās. Un bērns jau noslēdzas,” atzīst skolas direktore.
I.Līviņa piekrīt apgalvojumam, ka izglītībā nepieciešama reforma. “Reforma izglītības sistēmā ir ļoti nepieciešama, bet domāju, ka daudz kas saistībā ar šo reformu tiek darīts nepareizi. Reformēt tikai reformēšanas pēc nav jēgas, jo netiek reformēts pēc būtības. Nav pareizi, ka visi kārto vienādus eksāmenus - arodskolu skolēni un ģimnāzisti. Tas būtu jādiferencē. Uzskatu, ka būtu jāatgriežas pie sistēmas, kad obligāti kārto nevis eksāmenu, bet ieskaiti. Lai visiem būtu vienādas iespējas startēt augstskolā, šo eksāmenu varētu kārtot, startējot augstskolā. Attiecībā par saturu skaidrība būs augustā. Kāds tas būs, rādīs laiks,” norāda I.Līviņa. 

Viss atkarīgs no personības
Pagājušajā gadā rakstījām par īpaši zemiem eksāmenu rezultātiem Liepnas vidusskolā, bet šogad skola ar tiem var lepoties – visos priekšmetos tie ir labāki. Liepnieši var lepoties ar augsto rezultātu angļu valodas eksāmenā – sasniegti 85,04 % pagājušā gada 21 % vietā. Arī matemātikā iepriekšējo 9,5 % vietā šāgada rādītājs ir 32,5 %. “Rezultāti ļoti labi parāda, ka viss ir atkarīgs no personībām. Ne jau skolotāji sāka labāk vai sliktāk strādāt. Nākas strādāt ar dažādiem skolēniem – gan motivētiem, gan mazāk motivētiem. Visiem. Šāgada rezultāti rāda, ka strādājām ar vairāk motivētiem skolēniem. Jāuzsver, ka viens skolnieks angļu valodā saņēmis vērtējumu 98 %, kas, nebaidos teikt, ir viens no labākajiem rezultātiem valstī,” stāsta skolas direktore Liene Stabinge.
Runājot par ministra izteikumiem par steidzamu reformu nepieciešamību, L.Stabinge atzīst, ka, esot ministra vietā, droši vien teiktu tāpat. “Tikai jāsaprot, ka jebkura reforma būs redzama tikai pēc 12 gadiem. Izglītībā reformas ienāk ļoti lēnām - ar katru nākamo paaudzi. Reforma būs pilnvērtīgi veikta tad, kad šāgada bērnudārznieki pabeigs 12.klasi. Esmu par reformām. Jautājums tikai, cik reālā darba darītājiem jeb pilotskolām būs iespējas paust savus reālos rezultātus, lai ietekmētu reformas gaitu. Ja būtu tā, kā teorijā - nekādu problēmu,” norāda viņa.

Satriec matemātikas
rezultāti!
Apes novadā ir viena vidējās izglītības ieguves iestāde – D.Ozoliņa Apes vidusskola.  Apes novada domes izglītības darba speciāliste Gunta Ļuļe, vērtējot eksāmenu rezultātus, atzīt, ka ir, par ko priecāties un arī bēdāties. “Esmu satriekta par sliktajiem matemātikas eksāmena rezultātiem, kas ir vēl zemāki nekā pagājušajā gadā! Matemātiku noteikti nākamgad izvirzīsim kā vienu no galvenajiem uzdevumiem. Savukārt pārējie rezultāti visās pozīcijās ir apmierinoši, jo ir virs vidējā rādītāja valstī. Rezultātus pārrunājām ar skolas direktori, kura atzina, ka šogad bērniem labāk padevušies humanitārie priekšmeti. To rāda angļu valodas, latviešu valodas, vēstures labie vērtējumi. Mani priecē, ka angļu valodā mūsu bērni sasnieguši par apmēram pieciem procentpunktiem augstāku rādītāju nekā valstī vidējais. Eksāmenu bioloģijā un fizikā kārtoja bērni, kuri zināja, ka viņiem to vajadzēs, tādēļ šim eksāmenam bija gatavojušies un salīdzinoši labi nokārtoja. Arī vienīgais vēstures eksāmena kārtotājs uzrādījis ļoti labu rezultātu,” stāsta G.Ļuļe.
Viņa nedomā, ka reformas paaugstinās eksāmenu rezultātus. “Kura reforma pati par sevi ir nesusi izmaiņas, vienalga, kurā jomā? Arī par rajonu likvidāciju jeb pašvaldību sistēmas reorganizāciju šobrīd saka, ka tas nebija pareizi. Kad mēs teicām, ka nebūs lietderīgi un nav pareizi, mūs neviens neklausīja. Izglītības iestāžu reforma, skolu tīkla pārkārtošana, kā tā plānota šobrīd, samazinās bērniem iespēju iegūt vidējo izglītību un liks lielākajai daļai bērnu pēc 9.klases mācīties arodizglītību. Beidzot 9.klasi, nereti bērni vēl nezina, ko gribētu dzīvē darīt, tādēļ apgūst vidējo izglītību, tādējādi iegūstot laiku. Mazāk būs bērnu, kuri iegūs augstāko izglītību,” pieļauj G.Ļuļe. Kā uzlabot eksāmenu rezultātus? “Varbūt no bērniem gaidām pārāk daudz. Varbūt jāpārskata programmas un jāizšķiro, kuras būtu dzīvei pietuvinātās lietas, kas nepieciešamas katram bērnam un neliktu domāt tik daudz par sarežģītām lietām. Tiek mācītas ļoti daudz lietas, kas nerod reālu sasaisti ar dzīvi. Piekrītu, ka metodika nav īsti pareiza un vajadzētu uz reālo dzīvi balstītu mācību vielu. Satura reforma ir vajadzīga obligāti,” norāda G.Ļuļe.

Atbilstoši ikdienas darbam
D.Ozoliņa Apes vidusskolas direktore Dina Meistere atzīst, ka eksāmenu rezultāti ir līdzvērtīgi citiem gadiem. “Eksāmenu rezultāti ir atbilstoši ikdienas darbam. Ar matemātiku ir citādāk. Matemātikas rezultāti ir daudz zemāki, nekā varētu vēlēties, bet tādi tie ir visā valstī. Dīvaini, ka valstī vidējais vērtējums ir tikai 38 %. Jau gadiem lauž šķēpus, kādēļ rezultāti ir tik zemi. Varbūt jāpārskata eksāmenu darbi, to uzbūve? Labi rezultāti ir valodās. Taču atkal jāsaka - dīvaini, ka latviešu valodā, kas bērniem ir dzimtā valoda, ir par 20 % zemāki rezultāti nekā svešvalodās,” stāsta skolas direktore. Saņemot eksāmenu rezultātus, bērni neizrādīja īpašas emocijas, izpalicis liels prieks un arī liela vilšanās.
Arī D.Meistere atbalsta reformas nepieciešamību. “Kaut kas noteikti ir jādara. Tikai jautājums – vai tai jābūt skolu optimizācijai? Dīvaini, ka profesionālajās skolās bērniem ir uz pusi mazāk matemātikas stundu, bet eksāmeni tāpat jākārto tādi paši. Savukārt klasēs ar matemātikas novirzienu, kur matemātikas stundas ir pat sešas nedēļā, eksāmens arī ir tāds pats. Kādreiz arodu mācījās tie, kuriem ikdienas mācībās gāja grūti. Tagad šiem bērniem ir pat dubulta slodze, jo jānokārto gan centralizētie eksāmeni, gan jāapgūst arods. No visa apgūst pa drusciņai, nevis pamatīgi un kvalitatīvi,” viņa saka.


Reformas neatlikt!
Marta Stradiņa, E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas absolvente:
- Mani rezultāti mani apmierina. Jau pirms rezultātu paziņošanas zināju - matemātikā nekas spīdošs nebūs, taču, ja angļu valodā būs mazāk par 90 %, būšu sevī diezgan vīlusies. Uzzinot rezultātus, biju priecīga - angļu valodā 90 %, latviešu - 72 %, kulturoloģijā - 7 balles (jo tas bija skolas eksāmens bez procentiem), un matemātikā godīgi varu teikt - 18 %, tie paši ar “zobiem vilkti”. Nevienā augstskolā, kur sniegšu dokumentus, mani nevērtēs matemātikā. Arī dzīvē es nekad nevarētu darīt darbus, kas saistīti ar matemātiku, jo pat uz veikalu ar kalkulatoru eju. Mana stiprā puse ir valodas, it īpaši angļu. Sniegšu dokumentus skolās, saistītās ar režiju, montāžu un kur viss balstās uz pašas fantāzijas. 10.-12.klasē biju “valodniekos”, kuriem nedēļā ir mazāk matemātikas stundu, kā arī viela tiek ņemta stipri maigāk. Nesaprotu, kāpēc visiem galu galā ir vienāds eksāmens, ja pirms tam trīs gadus padziļinātāk mācāmies katrs ko citu. Nav godīgi arī tas, ka mēs kā valodnieki liekam vienu un to pašu eksāmenu ar matemātiķiem angļu valodā, viņiem šajā priekšmetā ir mazāk stundu, bet varbūt tam ir kāds man nezināms izskaidrojums. Uz darbu braucot, pa radio dzirdēju teikumu: “Latvijā eksāmenu rezultāti daudzviet kritiski zemi, reformas tālāk atlikt vairs nav iespējams.” Nu tad neatlieciet! Es gribu, lai mani brāļi mācās sakārtotā un pretimnākošā sistēmā, kas neatsit vēlmi iet uz skolu (kā tas bija manā gadījumā).
Jāmaina eksāmeni
Arvis Pakalns, E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas absolvents:
- Ar centralizēto eksāmenu rezultātiem esmu apmierināts un aptuveni šādus rezultātus arī gaidīju. Vilšanās bija, uzzinot, ka angļu valodas eksāmenā pietrūka tikai 2 % līdz nākamajam (C1) līmenim. Rezultāti neietekmēs nākotnes ieceres un ļaus man iestāties vēlamajā studiju programmā. Man grūtākie eksāmeni bija tieši ķīmijā un bioloģijā, tomēr grūts bija arī matemātikas eksāmens, kuram, manuprāt, būtu jāizņem vai jāmaina trešā daļa, lai skolēni to varētu veiksmīgāk uztvert un izpildīt.

Matemātikā gribējās labāk
Toms Gailītis, Alūksnes novada vidusskolas absolvents:
- Eksāmenu rezultāti mani apmierina un nemaz tik ļoti nepārsteidza. Protams, matemātikā varēja būt vairāk procenti – ieguvu 20%, bet matemātika nekad tā īsti nemaz nav padevusies. Angļu valodā cerēju, ka būs labāks rezultāts, jo eksāmens likās viegls. Sūdzēties gan nevaru, jo ieguvu 74%. Latviešu valodā veicās sliktāk kā angļu valodā – ieguvu 53%, bet tā arī apmēram biju gaidījis. Vīlies neesmu, bet matemātikā būtu gribējis augstāku rezultātu. Īstenībā, baidījos vai vispār nokārtošu eksāmenu matemātiku. Šobrīd nav domas doties mācīties tālāk un eksāmenu rezultāti neietekmēs nākotnes ieceres. Domāju pastrādāt un tad jau redzēs, ko dzīvē darīšu. Nedomāju, ka kaut kas eksāmenu sistēmā būtu jāmaina. Viss apmierina.


Latviešu valoda
Skola    Kārtotāju skaits    Kopvērtējums
E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija    43    67,24 %
Alūksnes novada vidusskola    19    49,73 %
Liepnas vidusskola    4    50,28 %
D.Ozoliņa Apes vidusskola    6    56,06 %
Valstī vidējais 2017.gadā     13313    50,9 %
Valstī vidējais 2016.gadā    14173    51,30 %


Matemātika
Skola    Kārtotāju skaits    Kopvērtējums
E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija    43    52,93 %
Alūksnes novada vidusskola    19    17,24 %
Liepnas vidusskola    4    32,50 %
D.Ozoliņa Apes vidusskola    6    19,69 %
Valstī vidējais 2017.gadā     13335    34,9 %
Valstī vidējais 2016.gadā    14185    36,20 %


Angļu valoda
Skola    Kārtotāju skaits    Kopvērtējums
E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija    40    73,78 %
Alūksnes novada vidusskola    13    55,88 %
Liepnas vidusskola    2    85,04 %
D.Ozoliņa Apes vidusskola    4    64,08 %
Valstī vidējais 2017.gadā     11966    59,7 %
Valstī vidējais 2016.gadā    12906    61,0 %


Krievu valoda
Skola    Kārtotāju skaits    Kopvērtējums
E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija    5    70,26 %
Alūksnes novada vidusskola    10    61,83 %
Liepnas vidusskola    2    47,96 %
D.Ozoliņa Apes vidusskola    5    55,11 %
Valstī vidējais 2017.gadā     2388    68,6 %
Valstī vidējais 2016.gadā    2447    67,0 %


Citu datumu laikraksti

  • Sieviešu vasaras skola  gaida dalībnieces

    Sieviešu vasaras skola gaida dalībnieces

    No 30.jūnija līdz 1.jūlijam Alsviķos norisināsies sieviešu vasaras skola “Dzīvotprieks”, kuru rīko Alūksnes novada sieviešu apvienība “Katrīna”....

  • Vasaras saulgriežu saullēkts sagaidīts

    Vasaras saulgriežu saullēkts sagaidīts

    (Turpinās no 1.lappuses)“Pašas esam lasījušas latviešu tautasdziesmas, dažādus pierakstus un izveidojušas vasaras saulgriežu godināšanas rituālu,”...

  • Pārbūvēs ceļus trīs pagastos

    Ziemera, Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastos veic sagatavošanās darbus, lai apgūtu Lauku atbalsta dienesta finansējumu grants seguma ceļu pārbūvei....

  • “Alūksnes putnu fermas” olas ir novērtētas 4

    “Alūksnes putnu fermas” olas ir novērtētas

    Trešdien Ziemera pagasta “Putnos” notika oficiālā SIA “Alūksnes putnu ferma” modernizētās ražotnes atklāšana, kā olas tirgū pieejamas jau ceturto...

  • “Man vēl ir turpinājums”

    “Man vēl ir turpinājums”

    “Mana dzīve ir raiba kā dzeņa vēders,” saka pensionētā skolotāja Vija Gerharde. Tajā ir visas krāsas līdz pat bezcerīgi melnajai, taču viņa allaž ir...

  • Kopā var sasniegt lielākus mērķus

    Kopā var sasniegt lielākus mērķus

    Alūksnes un Apes novada fonda Uzraudzības padomes locekle Ilze Zvejniece maijā Kanādā apmeklēja Kanādas kopienu fondu konferenci, kurā kopienu fondi...