Mūža noslēpums meklējams Dieva atziņā

Emma Krūmiņa, 96 gadus veca, kristiete, Alūksnes evaņģēliski luteriskās draudzes locekle. 30 gadus bijusi šīs baznīcas apkopēja. Ilgus gadus pati iezvanīja svētrītus. Tagad invalīde, bet ar sirdi un dvēseli ir pie Dieva.

Emma Krūmiņa, 96 gadus veca, kristiete, Alūksnes evaņģēliski luteriskās draudzes locekle. 30 gadus bijusi šīs baznīcas apkopēja. Ilgus gadus pati iezvanīja svētrītus. Tagad invalīde, bet ar sirdi un dvēseli ir pie Dieva.
Tāda varētu izskatīties šīs gaišās sievietes vizītkarte.
Par viņu dzirdēju no draudzes priekšnieces Māras Kalnas, jo ne reizi vien viņa sarunās par baznīcas tīrīšanu un apkopējas misiju kā paraugu minēja Emmu Krūmiņu.
Kā par cilvēku ar gaišu prātu, labestīgu, mīļu un atsaucīgu, kurš nekad nav runājot pacēlis balsi, dzirdēju no Emmas tantes krustmeitas Anitas Egles. Tieši no krustmātes Anita jau bērnībā mācījusies līdzcietību, savaldību un prasmi sarunāties ar cilvēkiem kā Dieva bērniem. Šis padoms Anitai kā medmāsai noderot arī tagad.
Īsi pirms Lieldienām eju ciemos pie sirmās māmiņas. Sirdī prieks un nedrošība. Prieks, ka satikšu viņu, nedrošība, ka pati esmu tālu no Krūmiņmātes ticības labajam un apgarotības.
Durvis atver vedekla un smaidot aicina pie vīra mātes.
Mūsu saruna ir kā tāla atbalss no pagātnes. Klusa un mierīga, bez ļaunuma un īgnuma pieskaņas balsī. Kā Skalbes baltais kaķītis viņa griež savas atmiņu dzirnas. Pirms tam gan vēl piebilst, ka daudzo gadu dēļ no prāta viss pamazām zūdot, tāpēc precīzi vairs nevarot atcerēties, kurā gadā kas noticis.
Sākam ar būtiskāko - piedzimšanu. Viņa stāsta, ka dzimtas saknes meklējamas Smiltenes pusē - Puriņu ģimenē. Vecākiem auguši četri bērni - trīs māsas un brālis. Tēvs un māte, kā agrāk teica, vaļenieki, gāja strādāt pie saimniekiem. Meitene agri iemācījusies lauku darbus - sienu pļāvusi, labību vākusi. "Māte agri nomira. Viņa mani ņēma līdzi uz baznīcu. Es augu kristīgā ģimenē. Taču skolā iznāca iet tikai trīs ziemas, tā paša darba un rocības dēļ vairāk neiznāca," atceras Krūmiņmāte. Viņa esot rudens brieduma bērns, jo pasaulē nākusi 7.oktobrī. Tagad tuvinieki sen aizsaulē. Māsas acis slēgušas dzimtenē, bet brālis, kurš kara laikā bijis gūstā un vēlāk nonācis Kanādā, nav vairs atgriezies, tur arī aizgājis mūžībā.
Matus nost negrieza
No agrīnās jaunības gadiem spilgtā atmiņā palikušas iesvētības. Par to viņa stāsta ar mīļu smaidu lūpās. "Iesvētījos Smiltenes baznīcā pie gados vecāka cienījama mācītāja Kārļa Kundziņa. Kā šodien atceros, tas notika 27.maijā. Man toreiz bija astoņpadsmit - visā dzīvē un dabā ziedonis. Visām meitenēm mugurā baltas kleitas, kājās baltas zeķes, melnas kurpes. Matus nost negrieza kā tagad, jo sievietei tie bija goda lieta."
Vīru iepazina Smiltenē
Pēc šīs skaistās dienas Emma vēl daudz strādāja, izsapņoja savus meitenes sapņus. Tie nobira gluži kā ziedi, īstā mīlestībā neaizdegušies. Vismaz ne tādā, ar kuru varētu vīt ģimenes ligzdu un bērnus laist pasaulē. Kad jau pirmais skurbums pāri jaunības neprātam, tīri vai darba dienas kārtā atnāk viņš. Par šo laiku Krūmiņmāte glabā īpašas atmiņas.
"Mēs iepazināmies Smiltenē. Mans nākamais vīrs bija atsūtīts uz Smiltenes galdniecību. Tās īpašniekam piederēja lauku māja, kurā arī es kalpoju. Svētdienās viņu sauca strādāt, tā mēs iepazināmies un apprecējāmies. Vīru sauca Verners Krūmiņš. Tā es no Puriņas kļuvu par Krūmiņu.
Verners bija no Alūksnes, tā pārcēlāmies uz šejieni. Vīram, no kara pārnākot, kāju nebija, taču bija zelta rokas. Pie galdnieka iemācījies amata prasmi, to turpināja tālāk. Viņš gatavoja skaistas mēbeles, zārkus. Slavens cilvēks bija. Audzis sešu bērnu ģimenē. Tēvu, viņiem vēl maziem esot, nošāva. Taču māte pratusi visus bērnus izaudzināt un izskolot, katram kāds amats bija. Mēs labi satikām, viņš strādāja savu darbu, es - savu. Lielas domstarpības mūsu starpā nenotika.
Tad dzima bērni. Meita Biruta tagad dzīvo Ādažos, bieži mani apciemo, lasa priekšā Bībeli. Dēls Roberts. Es tagad dzīvoju dēla ģimenē, vedekla man ir ļoti laba. Viņa par mani rūpējas. Katru rītu pienes klāt ūdeni, ar ko nomazgāties, ēdienu. Vienmēr man ir tīras drēbes. Mazbērni strādā Īrijā."
Emmas atmiņas saistās ar nemitīgu darbu. Par to, ka, pārnākot uz Alūksni, dienišķo maizīti vajadzējis pelnīt pie pazīstamiem saimniekiem, strādājot smagos lauku darbus. No rīta piecus kilometrus turp gājusi vakarā to pašu ceļu atpakaļ mērojusi.
Garajā mūžā daudz slimots. Pārciestas četras operācijas. Bijušas lauztas abas rokas, kājas. Viņa priecājas, ka Dievs veselo saprātu neesot atņēmis. Vienmēr lūdzoties, lai dzīvojot būtu skaidrs prāts. Sirmgalve vēl grib ko teikt, bet iegrimst atmiņās.
Šo brīdi izmantoju, lai parunātos ar vedeklu Ludmilu.
Viena otru saprot
"Ar Robertu dzīvojam kopā 30 gadus. Es neesmu šejieniete. 1971.gadā atbraucu no Pečoriem, pēc trim gadiem apprecējāmies. Vīramāte pie mums dzīvo no 1994.gada. Viņa ir ar ļoti gaišu skatu, veselīgiem spriedumiem. Dzīvojam klusi. Viena otru saprotam, nestrīdamies. Es arī daudz slimoju. Kad ārstējos un bērni vēl bija mazi, vīramāte tos pieskatīja, vienmēr palīdzēja. Pa šiem gadiem neviena slikta vārda no viņas neesmu dzirdējusi," saka Ludmila.
Baznīca deva mieru
Sarunas ar Krūmiņmāti ievirzās garīgā gultnē, to klausoties, sirds ietrīsas neparastā saviļņojumā. Tā ir saruna par viņas vislielāko mīlestību - baznīcu - un uzticēšanos Dieva vadībai.
"Es baznīcu sāku kopt, kad lauku darbos vairs negāju. To kopu ar mīlestību. Man baznīca deva mieru. Tur bija tāds svētums, tas priekš manis bija kā Dieva aicinājums. Manā dārziņā pie mājas ziedēja puķes. No rīta cēlos agri un gāju skatīties, kā puķītes zied. Priecājos, ka varēju uz baznīcu aiznest. Baznīcā bija daudz darba. Liela telpa. Es tur parasti gāju divas dienas no vietas. Piektdienā izslaucīju, visu sakopu. Sestdienās saliku puķes. Celiņu apkārt baznīcai apkasīju, nezāles izravēju. Tas bija Dievam par godu un grūtības nesagādāja.
Svētdienās gāju iezvanīt svētrītu. Ilgus gadus kalpoju kā zvaniķe. Kad atnācu uz Alūksni, tad bija mācītājs Kovals. Viņu nomainīja Alpe, tad bija Cauka. Tagad mana regulārā viešņa, draudzes diakone Elga Koliste stāsta, ka esot jauns, enerģisks mācītājs Grīnbergs.
Kādreiz visi kalpoja no sirds un samaksu negaidīja, bet tie bija citi laiki.
Mans mūžs jau norietā, es turos tikai ar Dieva žēlastību, kurš man vecumdienas ļāvis pavadīt starp mīļiem cilvēkiem. Elga mīļa - visus draudzes jaunumus pārstāsta. Atnāk mana krustmeita Anita. Mana ilgā mūža noslēpums ir meklējams Dieva atziņā. Es vienmēr no rītiem skaitu:
"Ak, vadi mani Tu, mans,
Dievs,
Un dod man tādu prātu,
Ka soli nesperu, kad nebūtu
Tu klātu."
Bet vakarā atkal šāds pantiņš:
"Nu es gribu gulēt iet,
Tēvs, slēdz manas acis ciet.
Tava acs lai nomodā
Stāv pār mani miedziņā."
Es daudzas dziesmiņas skaitu, kuras garajā mūža iemācījos. Manas dienas paiet sarunās ar Dievu. Mans novēlējums - lai baznīca pastāvētu, lai netrūktu naudas tās uzturēšanai. Lai cilvēki atzītu baznīcu un ietu uz to."
Vēl kopīga lūgšana un Krūmiņmātes svētība - turēties pretī ļaunām dienām - stiprina. Jūtos kā no baznīcas iznākusi vai satikusies ar māti Terēzi.
Gar kājām noglaužas desmit gadus vecais ģimenes mīlulis Berimors.
Esmu jau uz ielas. Ārā spīd saule, gaisā uzvēdī rūgtena dūmu smarža. Šoreiz tā netraucē. Mani stiprina Krūmiņmātes garīgais spēks, ko viņa smeļas no Radītāja.

Citu datumu laikraksti

  • Prāgā latu nav

    - Vai latus var nopirkt un pārdot Čehijas galvaspilsētā Prāgā, kur notiks pasaules hokeja čempionāts?- Vai latus var nopirkt un pārdot Čehijas...

  • Nauda ir prece

    - Kāpēc latus bieži nevar nopirkt un pārdot bankās un valūtas maiņas punktos ārvalstīs?- Kāpēc latus bieži nevar nopirkt un pārdot bankās un valūtas...

  • Zināšanas var pārbaudīt internetā

    Ikviens Latvijas iedzīvotājs kopā ar pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotājiem zināšanas var pārbaudīt viktorīnā “EuropaQuiz”.Ikviens...

  • Dosies uz konferenci

    Astoņi veterinārārsti: Maija Drozdova, Jānis Grants, Inga Ķīse, Roberts Zučiks, Sarma Ločmele, Laima Kaņepe, Dzintars Zellāns un Inese Petzāle rīt,...

  • Būs Olgas konkurss - disenīte bērniem

    Alūksnes administratīvās ēkas zālē 23.aprīlī pulksten 14.00 būs Olgas konkurss - disenīte bērniem un jauniešiem. Tam ir pieteikušies 90 dalībnieki,...

  • Skolotāji iestudē humoristiskus skečus

    Liepnas internātpamatskolas darbinieki ir iestudējuši vairākus humoristiskus skečus, ko Lieldienās izrādīja pagasta iedzīvotājiem.Liepnas...

  • Vai esam gatavi upuriem?

    Mūsu valsts augstākās amatpersonas un politiķi meklē jaunas prioritātes ārpolitikā, nepieciešami jauni izaicinājumi un mērķi.Mūsu valsts augstākās...

  • Eiropas dienas svinēs plaši

    Eiropas nedēļas pasākumi, kas iezīmēs Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, paredzēti Alūksnes rajona skolās, bibliotēkās, kultūras iestādēs un...

  • Skolā vēlas organizēt humora šovu

    Joku dienā aprīļa beigās Liepnas vidusskolā vēlas organizēt humora šovu vai sacensības starp klašu grupām.Joku dienā aprīļa beigās Liepnas vidusskolā...