Muzejā cilvēki sāk runāt

Rīt Alūksnes Novada svētkos Alūksnes muzejā ar savas dzimtās puses ļaudīm tiksies divi novadnieki - mūziķis Uģis Prauliņš, kurš stāstīs savu dzimtas stāstu no Malienas pagasta Ērmaņu muižas, un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktores vietniece Una Sedleniece.


U.Sedleniece ir dzimusi un augusi Alūksnē, taču jau vairāk nekā 20 gadus savu dzīvi vada galvaspilsētā Rīgā. Brīvdabas muzejā Una strādā kopš 2011.gada, un, kā pati saka, tas bijis apzināts lēmums. Iepriekš Una strādājusi dažādos muzejos, taču pirms brīvdabas muzeja ilgus gadus viņas darbavieta bija Kultūras ministrija. “Pēc ilgiem ierēdniecībā pavadītiem gadiem gribēju atkal strādāt praktisku darbu muzejā, un sagadījās, ka atbrīvojās vieta tieši brīvdabas muzejā. Man tas šķita ļoti cienījams muzejs, kurš veic valstiski nozīmīgu un sabiedrībai derīgu darbu,” teic U.Sedleniece.
- Kādi ir jūsu galvenie pienākumi brīvdabas muzejā?
- Mana galvenā atbildība ir saistīta ar muzeja attīstību. Strādāju ar projektiem un starptautiskajām attiecībām, arī ar dažādiem organizatoriskiem jautājumiem Lai to varētu darīt, muzejs jāiepazīst pamatīgi un praktiski. Brīvdabas muzejā esmu ļoti daudz jauna iemācījusies, un tas stiprina. Jāsaprot gan ļoti tehniskas un saimnieciskas lietas, gan smalkas, gaistošas un teorētiskas. Darbs man ļoti, ļoti patīk. Brīvdabas muzeja priekšrocība ir tā, ka šis muzejs cilvēkiem vispār patīk, un ir patīkami strādāt tādā vietā. Muzejā cilvēki netiešā veidā atgriežas savā un savas tautas bērnībā. Latviešu nācija nāk no lauku mājām, lauku vides, kura principā šodien ir gandrīz izzudusi vai stipri mainījusies. Taču brīvdabas muzejs ir vieta, kur to lauku vidi cenšamies saglabāt, parādīt un skaidrot mūsdienu cilvēkam, kurš ir aizgājis ļoti tālu no visa pirmatnējā. Bērni šodien, lasot Blaumani vai Jaunsudrabiņu, ļoti daudzus vārdus vairs nesaprot. Kad es lasīju bērnībā – sapratu. Tagad muzejā strādājot, speciāli lasīju Jaunsudrabiņu, un atausa atmiņā vārdi, kas bija jau aizmirsti.  Brīvdabas muzeja uzdevums ir būt tiltam starp tautas pagātni, mūsdienām un nākotni.
Ir svarīgi zināt, no kurienes mēs nākam, lai saprastu, uz kurieni ejam. Brīvdabas muzejs bieži vien ir pirmā vieta, uz kurieni ved ārzemju viesus, gan visaugstākajā valsts reprezentācijas līmenī, gan privāti. Ir aizkustinoši redzēt, kā cilvēki atnāk un lepni rāda, kas mums ir. Man pašai nekad nav bijusi vecmāmiņa laukos, tāpēc man nav atmiņu par lauku sētu, bet redzu, ka daudzi, kas auguši vai piedzīvojuši lauku sētas bērnībā, Brīvdabas muzejā sāk to visu atcerēties. Piemēram, nāk jaunie vecāki ar bērniem un sāk sarunāties. Sēžot mājās katram pie sava datora, sarunai īsti nav pamata, bet muzejs spēj piedāvāt jēgu un saturu dzīvai sarunai. Ir brīnišķīgi dzirdēt, kā vecāki stāsta bērniem savas atmiņas, atceras vecvecākus un lauku mājas, mēģina skaidrot muzejā redzamo priekšmetu nozīmi.
- Vai ir saglabājusies saikne ar dzimto Alūksni?
- Mācīties uz Rīgu devos 16 gadu vecumā, un nu jau vairāk nekā 20 gadus nedzīvoju Alūksnē. Taču mana deklarētā dzīvesvieta joprojām ir Alūksnē, un ne retāk kā reizi gadā braucu ciemos. Es lepojos, ka esmu no Alūksnes, un kauninu tos, kuri šeit nekad nav bijuši. Es jūtos Alūksnei piederīga, jo te ir manas bērnības mājas, kur dzīvojam joprojām, te ir mana pirmā skola, te pazīstu katru soli. Esmu pateicīga vecākiem, ka esmu varējusi uzaugt drošā un pārredzamā vidē. Vislabāk jūtos ezerā. Ik vasaru cenšos iebraukt ezerā ar laivu. Tā ir mana miera vieta, mana relaksācija. Alūksnē jūtos droši un labi. Vien jāatzīst, ka esmu zaudējusi saikni ar cilvēkiem – vairs nav daudz cilvēku, ko es te ļoti tuvu pazītu.
- Vai pieļaujat domu, ka kādreiz varētu atgriezties dzīvot Alūksnē?
- Nereāli tas nav. Man būtu svarīgi, lai te būtu ko darīt. Jā, es varu iedomāties sevi dzīvojam Alūksnē. Taču, lai atgrieztos dzīvot te, būtu jābūt pietiekami nopietnam iemeslam. Varbūt vecumdienās? Esmu diezgan ilgu laiku bijusi prom, studējusi ārzemēs, bet man vienmēr ir bijis svarīgi atgriezties Latvijā. Alūksne ir brīnišķīga vieta. Šeit ir nozīmīga vēsture un bagātīgas dabas un kultūras vērtības, kas varbūt nav pietiekami novērtētas. Arī es pati to visu laikam esmu labāk sapratusi, ņemot vērā attālumu laikā un telpā.
- Gribas, lai jūs kā muzeju speciāliste nedaudz pavērtētu Alūk­snes novada muzeju darbu.
- Lai nopietni vērtētu, man, protams, trūkst aktuālas un padziļinātas informācijas. Viktora Ķirpa Ates muzejā neesmu bijusi ļoti sen. Taču no attāluma redzu un dzirdu, ka cilvēki tur strādā labi. Priecājos, ka Alūksnē ir Bībeles muzejs un tāds interesants dabas muzejs kā “Vides labirints”. Kad akreditējās Jaunlaicenes muižas muzejs, strādāju vēl Kultūras ministrijā. Toreiz kolēģi par Jaunlaicenē redzēto bija sajūsmā un ieteica visiem turp doties un apskatīties, kā jāstrādā labam muzejam. Pirms diviem gadiem turp devāmies kopā ar ģimeni, un plānotās stundas vietā tur pavadījām trīs stundas. Tādam ir jābūt vietējam muzejam. Par tur redzēto un piedzīvoto biju sajūsmā gan profesionāli, gan kā novadniece. Muzeja vadītāja Sandra Jankovska strādā brīnišķīgi, un viņu izvēlētais ceļš ir ļoti pareizs.
Par Alūksnes muzeju  2010.gadā rakstīju žurnālam „Studija”, un raksts nebija gluži glaimojošs. Jāatzīst, ka šo trīs gadu laikā muzejā daudz kas ir uzlabojies, un nākotnē skatos cerīgi. Pilī ir veikti nopietni fasādes un jumta atjaunošanas darbi, atklātas divas jaunas ēkas – apaļais tornis un Ledus pagrabs, kā arī tiek plānota liela Alūksnes vēstures ekspozīcija – ir svarīgi izcilo ēku piepildīt ar profesionāli sagatavotu, mūsdienīgi interpretētu un vietējai sabiedrībai nozīmīgu saturu. Priecājos, ka beidzot pieņemts lēmums restaurēt vēsturiskās telpas un veidot interjera ekspozīciju pils pirmajā stāvā. Pils tomēr ir viens no Alūksnes simboliem, un pret to nedrīkst izturēties pavirši, tajā ir vērts ieguldīt gan resursus, gan zināšanas. Pārmaiņas tur notiek. Lēnām, bet notiek. Muzeji nevar pastāvēt, ja tos idejiski „nenes” kāda sabiedrības daļa, ja tie nav svarīgi savai auditorijai. Jautājumu, kāpēc Alūksnes muzejs ir svarīgs vietējiem iedzīvotājiem, nevienu dienu nedrīkst aizmirst sev uzdod muzeja darbinieki.
Neizmantots resurss manā skatījumā ir bijusī Padomju Armijas Zeltiņu raķešu bāze. Nezinu, kas un kam tur pieder, taču tur varētu veidoties brīnišķīgs objekts. Tā ir nesenā pagātne, un cilvēkus tas interesētu. Ir ļoti daudz cilvēku, kuri vēl atceras tos laikus. Arī ārzemju tūristiem būtu interese. Manuprāt, tur būtu vērtīgi veikt nopietnu pētījumu.
- Strādājāt Kultūras ministrijā. Kāds bija šis laiks un ko izdevās paveikt?
- Pieredzes ziņā tas bija ļoti vērtīgs laiks. Sāku strādāt Kultūras ministrijas institūcijā Muzeju valsts pārvaldē. Pēc tam pārgāju darbā Kultūras ministrijas centrālajā aparātā, jo sākās darbs pie valsts kultūrpolitikas vadlīniju rakstīšanas, kur pilnā mērā piedalījos. Tas bija ļoti interesants darbs ļoti spēcīgu personību komandā. Šajā laikā kultūras nozares politiskā vadība bija ministres Helēnas Demakovas pārziņā. Ministre vienmēr zināja, kurp dodas lielais ministrijas kuģis. Var piekrist vai nepiekrist viņas politiskajām idejām, bet no ministrijas menedžmenta viedokļa tā bija ideāla kārtība, un bija viegli un interesanti strādāt.
Guvu arī pieredzi Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanā. Kopā ar kolēģiem plānojām, kā Eiropas nauda būtu jāinvestē kultūras nozarē. Šā plānošanas perioda projekti tieši tagad beidzas, un ir milzīgs prieks, ka Cēsīs, Rēzeknē, Daugavpilī un citviet redzami zināmā mērā arī mūsu darba augļi. Gandarījums ir liels. Vien žēl, ka neizdevās projektu īstenot Alūksnē. Tas bija arī laiks, kad tika plānoti daudz kritizētie kultūras objekti – Latvijas Nacionālā bibliotēka, koncertzāle un Laikmetīgās mākslas muzejs. Es pati esmu stingri pārliecināta, ka visi šie objekti Latvijai ir ļoti svarīgi. Kultūras ministrijā pavadītais laiks bija ļoti vērtīgs, un nenožēloju nevienu dienu. Guvu padziļinātu izpratni par valsts pārvaldi, politikas plānošanu, un šī pieredze man noder arī muzeja darbā.
- Rīt novads svinēs svētkus. Ko novēlat novada cilvēkiem?
- Man šie būs pirmie Novada svētki. Parasti cenšos būt Alūksnē Pilsētas svētku laikā. Man šķiet, ka svētki ir ļoti svarīgs brīdis dzīvē. Svētki cilvēkiem ir vajadzīgi, un ir ļoti jauki, ka novads tādus rīko. Skatoties no vēstures perspektīvas, protams, novads kā administratīvā vienība nav nekas ļoti paliekošs. Muzeja speciālisti zinās stāstīt, kādās administratīvās publiskās pārvaldēs Alūksne un tuvējā apkārtne vēstures gaitā ir atradušās vien pēdējā gadsimta laikā.  Taču ir ļoti svarīgi, lai novadam visos laikos būtu gudri, drosmīgi, čakli un tālredzīgi vadītāji, lēmumu pieņēmēji, kā arī pilsoniski aktīvi un atbildīgi iedzīvotāji.
Arī es esmu šā novada iedzīvotāja. Svētkos gribu aicināt novada iedzīvotājus turēties kopā. Lai kur arī mēs būtu plašajā pasaulē, atcerēsimies savu dzimto pusi, izturēsimies ar cieņu un mēģināsim visiem spēkiem piedalīties šā novada dzīvē gan priekos, gan bēdās! Un atcerēsimies vēsturi! Bez vēstures sakarību izprašanas ir diezgan grūti un, manuprāt, neinteresanti dzīvot gan tagadnē, gan nākotnē. Mācīt vietējo vēsturi un rādīt Alūksnes vērtības saviem bērniem - tas būtu mans novēlējums.

Citu datumu laikraksti

  • Muzeju nakts - arī teātrī

    Rīt no pulksten 19.00 līdz 1.00 Valmieras Drāmas teātrī notiks Muzeju nakts pasākumi, kuros tiks apspēlēta gaismas tēma par godu modernizētajai un...

  • Būs dažādas nometnes

    Alūksnes Bērnu un jauniešu centrs šovasar rīko vairākas interesantas nometnes bērniem un jauniešiem. No 3. līdz 7.jūnijam notiks dienas nometne...

  • Gūst panākumus

    O.Vācieša Gaujienas vidusskolas 8.klases skolnieces Krista Ķelpa un Lelde Stūrīte Monreālas Latviešu sabiedrības centra vēstures konkursā “Lietas –...

  • Alūksne īsumā

    Alūksne 9.maijā 14.40 pa Rīgas ielu velosipēdu 1,58 promiļu reibumā vadījis 1964.gadā dzimis Ziemera iedzīvotājs. Alūksne 9.maijā 23.00 Valkas...

  • Afiša

    10.maijā 16.00 Gaujienas tautas namā - Māmiņdienai veltīts koncerts „Māmiņ, zelta pasaulīt...”. 10.maijā D. Ozoliņa Apes vidusskolā - Mātes dienai...

  • Zolītē dominē alūksnieši

    Aizvadīts kārtējais Gulbenes pilsētas atklātais zolītes čempionāts. Šajā reizē piedalījās 30 zolītes meistari no 12 pašvaldībām. Sacensībās dominēja...

  • Startē Lietuvas motokrosā

    Samanta Josta startējusi Lietuvas motokrosa čempionāta pirmajā posmā. Pirmajā dienā startējot kopā ar puišiem 125 kubikcentimetru klasē, S.Josta...