Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Muzeja ekspozīcija pārtop grāmatā

Gaujienietis Harijs Grāvis visu mūžu ir vācis materiālus par Gaujienas novada vēsturi.

Gaujienietis Harijs Grāvis visu mūžu ir vācis materiālus par Gaujienas novada vēsturi. Viņš ir izveidojis muzeju, kam šogad paliks 35 gadi, un šobrīd raksta grāmatu, kurā nākamās paaudzes varēs uzzināt par savu senču gaitām.
Harijs Grāvis jau no bērnības ir interesējies par vēsturi. Tā bija viņa mīļākais mācību priekšmets skolā. Būdams mazs puika, viņš klausījās tēva un viņa cīņubiedru atmiņu stāstos. Pēc Alūksnes Valsts ģimnāzijas absolvēšanas H.Grāvi uzaicināja strādāt par vēstures skolotāju Jaunlaicenes pamatskolā, pēc tam arī Trapenē. 1952. gadā viņš sāka strādāt par vēstures skolotāju Gaujienas ģimnāzijā. Strādājot Jaunlaicenē un Trapenē, H.Grāvis sāka interesēties par šā novada vēsturi, bet, pārceļoties uz Gaujienu, interese kļuva vēl lielāka. H.Grāvis absolvēja Skolotāju institūtu un Latvijas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti.
Strādājot par skolotāju, viņu vairākas reizes aicināja iestāties komunistiskajā partijā, bet viņš tam nepadevās, tāpēc viņam neļāva mācīt vēsturi. Līdz pensijai H.Grāvis mācīja traktortehniku un lauksaimniecības pamatus. Paralēli skolotāja darbam 1968.gadā viņš izveidoja muzeju, kurā apkopoja paša vāktos materiālus. Uz skolas 80 gadu jubilejas svinībām 2002.gadā muzejā atklāja jaunu ekspozīciju.
"Kad vācu materiālus, man gribējās iekārtot muzeju, bet vēlāk radās arī doma šos materiālus apkopot rakstveidā. Bet doma par grāmatas izdošanu radās tikai pirms dažiem gadiem," atceras novadpētnieks.
Grāmatas nosaukums būs "Gaujiena - Latvijas vēstures lieciniece", tomēr autors nenoliedz, ka radošajā procesā grāmatas nosaukums var arī mainīties. Grāmatā ir paredzēts apkopot Gaujienas novada vēsturi, sākot no 12. gadsimta līdz mūsdienām, sasaistot to ar Latvijas vēstures notikumiem. Rakstot grāmatu, autors izmanto vēsturiskos dokumentus, arhīva materiālus, cilvēku liecības, teikas, senās kartes un fotogrāfijas.
"Grāmatā būs 20 nodaļas un apmēram 150 fotogrāfijas. Šeit varēs izlasīt ziņas par skolu vēsturi, kara notikumiem, dzīvi brīvvalsts laikā, ekonomisko un kultūras dzīvi Gaujienas novadā, par kultūras pieminekļiem un vēl daudz interesanta. Esmu iecerējis grāmatā ievietot arī ievērojamu Gaujienas novada cilvēku atmiņu stāstus un biogrāfijas," precizē H.Grāvis.
Šobrīd H.Grāvis ir sarakstījis apmēram 20 procentus grāmatas apjoma. Pabeigt šo vēstures liecību viņš cer līdz skolas 85.gadadienai, bet varbūt izdosies ātrāk.
H.Grāvis saka, ka grāmata būs izmantojama arī kā mācību līdzeklis skolās, jo jaunajai paaudzei ir jāzina, kā dzīvojuši senči.

Citu datumu laikraksti

  • Gredzens

    - Nē. - Dikti šaubos, ka tu pats patronas nopirki ieroču veikalā.4. - Nē. - Dikti šaubos, ka tu pats patronas nopirki ieroču veikalā. - Kā tad!...

  • Piedāvā dažādus kultūras un izklaides pasākumus

    Bānītim - 100. 2003.gada 6.septembra svētku programma: "Tingeltangelis ap bānīti 100 gadu garumā" Gulbenes stacijā.Bānītim - 100 Bānītim - 100....

  • Pēc sēņošanas var gatavot “Gaiļaseksti”

    Šis ir sēņu gads. Tas ir skaidrs ne tikai tiem, kas ar groziem dodas pēc minerālvielām bagātas pārtikas pusdienām un ziemas krājumiem.Šis ir sēņu...

  • Atvadvārdi Marutai

    No mums aizgājis Latvijas Multiplās sklerozes asociācijas Alūksnes nodaļas gaišākais cilvēks - Maruta Zvaigzne.No mums aizgājis Latvijas Multiplās...

  • Gredzens

    Guntis, acis nodūris, ar dakšiņu no šķīvja lasīja gailenītes, visas mīkstās bekas tika pagrūstas maliņā, tās viņam riebās. Vecāku strīds puiku...

  • Šurp grāmatas, uz skolu...

    Kamēr Latvijā bērni vēl bauda vasaras brīvdienas un uz skolu pošas 1.septembrī, citviet Eiropā skolas gads jau rit pilnā sparā.Kamēr Latvijā bērni...

  • Ekonomikā slēptā labklājība

    Viens no iemesliem, kādēļ daudzi no tiem, kas jau izšķīrušies balsot par Latvijas pievienošanos ES, pieņēmuši šādu lēmumu, ir cerība, ka arī Latvija...

  • Latvija jau tagad darbojas ES sociālās politikas veidošanā

    Pēc Pievienošanās Eiropas Savienībai līguma parakstīšanas 2003. gada 16. aprīlī Latvijai ir tiesības būt pārstāvētai ES institūcijās novērotāja...

  • Sievišķā Latvija

    Latvijā šā gada sākumā 54% no valsts iedzīvotājiem bijušas sievietes, kas ir vairāk nekā ES dalībvalstīs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...