Mūzika ir ne tikai jūtu māksla

Alūksnes mūzikas skolas skolotājas Ilvas Liepiņas draudzība ar mūziku sākusies jau bērnībā, kad, vecāku pamudināta, viņa uzsākusi mācības mūzikas skolā.

Alūksnes mūzikas skolas skolotājas Ilvas Liepiņas draudzība ar mūziku sākusies jau bērnībā, kad, vecāku pamudināta, viņa uzsākusi mācības mūzikas skolā.
Vecāki sūtījuši Ilvu mūzikas skolā. Tobrīd viņa vēl neesot nojautusi, ka dzīve būs saistīta ar mūziku, tomēr nav pretojusies vecāku vēlmei meitu izglītot muzikāli. Ilva ir dzimusi Saldū, tur viņa arī absolvēja mūzikas skolu. Pēc mūzikas skolas absolvēšanas, apsverot nākamās profesijas iespējas, Ilva domājusi, ka savu dzīvi saistīs ar medicīnu. Tomēr pēc vidusskolas absolvēšanas, kur viņa mācījās klasē ar matemātikas novirzienu, I.Liepiņa saprata, ka nevar dzīvot bez mūzikas.
"Es sāku nopietni iet pretim savam mērķim. No profesionālā viedokļa tas bija nepareizi, ka visu šo laiku nebiju pievērsusies mūzikai, tomēr es daudz strādāju, lai varētu sasniegt mērķi," stāsta klavieru skolotāja.
Ilva iestājās mūzikas koledžā Liepājā. Mācoties 3.kursā, viņa apprecējās. Kā jau visas jaunas ģimenes, arī Liepiņu ģimene vēlējās atvasīti. Ilva cerēja, ka pēc bērniņa nākšanas pasaulē vēl pagūs nokārtot valsts eksāmenus un absolvēt koledžu, tomēr izrādījās, ka Liepiņu ģimeni papildinās dvīnīši. Ilva daudz laika pavadīja slimnīcā, tāpēc nolēma pārtraukt mācības. Kad viņa atgriezās pēc akadēmiskā pārtraukuma, izglītības sistēmas izmaiņu dēļ viena gada vietā nācās mācīties vēl divus gadus. Koledžu viņa absolvēja sekmīgi.
Atbilst savs instruments
I.Liepiņas vīrs Almants ir Septītās dienas adventistu draudzes mācītājs. Vīra darbavietas maiņas dēļ ģimenei bieži nākas mainīt dzīvesvietu. Kādu laiciņu viņi dzīvoja Priekulē, pēc tam pārcēlās uz Auci. Šeit I.Liepiņa arī sāka strādāt mūzikas skolā par klavieru skolotāju. Ilva kādreiz, mācoties koledžā, esot gribējusi iemācīties spēlēt kādu citu instrumentu, bet tas nav izdevies, jo tajā laikā nebija iespēju mācīties vairāku instrumentu spēli.
"Mana koledžas draudzene spēlēja čellu. Es apskaudu viņu tāpēc, ka viņa visur varēja paņemt līdzi savu instrumentu un spēlēt pat uz ielas. Tomēr esmu sapratusi, ka katram mūziķim atbilst cits instruments. Droši zinu, ka man tās ir klavieres. Tās palīdz man izteikties," atzīst Ilva.
Pēc astoņus gadus ilgām darba gaitām Auces mūzikas skolā, pagājušā gada augustā Liepiņu ģimene pārcēlās uz Alūksni (arī šoreiz vīra darbavietas maiņas dēļ).
"Kad no vīra uzzināju par pārcelšanos, biju šokēta, jo baidījos, ka Alūksnē man nebūs, kur strādāt. Man šķita nereāli atrast darbu nedēļas laikā, turklāt vēl skolā, kur darbus saplāno jau iepriekš. Zvanot Alūksnes mūzikas skolas direktorei, cerēju, ka varēšu pasniegt vismaz dažas stundas. Biju patīkami pārsteigta, ka direktore Gunta Boša man piedāvāja strādāt, nodrošinot pilnu slodzi," atceras I.Liepiņa.
Nevar dzīvot pagātnē
Ilva atzīst, ka pārcelšanās uz pilnīgi svešu pilsētu viņai vienmēr likusies nepatīkama.
"Vispirms jau uztrauc materiālās problēmas, darbs, dzīvesvieta. Otrs iemesls ir draugi un kolēģi," saka sieviete. Viņa bija iemīļojusi Auces mūzikas skolu, darbabiedrus un audzēkņus. Tomēr viņa atzīst, ka var iejusties jaunajā dzīvesvietā un darbavietā.
"Man patīk Alūksne, šeit ir ļoti skaista daba. Es šeit nejūtos slikti, turklāt cilvēks taču nevar visu laiku dzīvot tikai pagātnē. Esmu priecīga, ka arī jaunajā darbavietā man ir jauki un atsaucīgi kolēģi," saka Ilva.
Viņai palīdzēja iejusties divas kolēģes, ar kurām Ilva kopā studē Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā. Viņas pazinusi jau pirms pārcelšanās uz Alūksni.
"Aucē bija 16 skolotāju liels kolektīvs, bet šeit strādā 50 skolotāji, turklāt mēs atrodamies dažādās ēkās, bet man patīk uzklausīt cilvēkus, zināt, kas ar viņiem notiek, tā ir vieglāk iejusties," atzīst skolotāja.
Pielieto viltību
Pārceļoties uz Alūksni, Liepiņu ģimenei paziņas teica, ka Alūksnē viņiem klāšoties labi, jo šeit cilvēki ir daudz atsaucīgāki un saprotošāki nekā daudzviet citur Latvijā. Arī I.Liepiņas bērni - meita Anete un dēls Marks - pamazām mācās pierast pie jaunajiem dzīves apstākļiem.
"Viņi gribēja pārcelties varbūt nedaudz bērnišķīga iemesla dēļ - viņu māsīca gadu dzīvoja Anglijā, tādēļ arī viņiem gribējās kaut kur braukt, viņiem tas likās īpašs piedzīvojums," stāsta Ilva un piebilst, ka viegli viņiem neklājās, jo bērni nav tik atvērti un sabiedriski.
"Bērni šobrīd mācās 5.klasē. Anetei ir grūtāk. Viņa aug nedaudz ātrāk, tādēļ pašlaik viņai svarīgi ir draugi un kontaktēšanās ar vienaudžiem, savukārt Marks vēl ir bērnišķīgs, viņam svarīgi ir vecāki, tāpēc viņš īpaši nepārdzīvo, ja netiek pieņemts," secina dvīņu mamma.
Pārceļoties uz Alūksni, dvīņi gribējuši pārtraukt mācības mūzikas skolā, bet Ilva ar viltību viņus pārliecinājusi, ka vajag turpināt iesākto.
"Es viņiem skaidroju, ka mūzikas mācība palīdz vieglāk apgūt pārējos priekšmetus. Jāsaka, ka viņiem tiešām labi veicas arī citos mācību priekšmetos. Mūzikā daudz kas saistīts ar aprēķinu, tā nav tikai jūtu māksla," saka I.Liepiņa.
Dod vēl vienu iespēju
Ilva priecājas, ka vecāki rūpējas par bērniem un viņu izglītību. "Reizēm bērnus vajag pamudināt, varbūt arī piespiest. Man bērnībā arī nemaz tik ļoti negribējās spēlēt klavieres, kādreiz vajadzēja arī piespiest," saka pedagoģe. Viņa mēģina atrast veidu, kā bērnus ieinteresēt.
"Uzskatu, ka bērnam var iemācīt mīlēt mūzikas pasauli, kas man šķiet tik interesanta un aizraujoša. Es sāku no tā līmeņa, kurā ir bērns, un pamazām mācu viņam patiku pret dažādu mūziku, tādējādi pati vēlreiz izdzīvojot bērnību," atklāj Ilva. Viņa ir saprotoša skolotāja. I.Liepiņa nesoda, ja kaut kas nav laikus izdarīts.
"Es dodu vēl vienu iespēju, ja vajag - vēl un vēl, līdz brīdim, kad bērns izdara. Viņiem vajag nedaudz paiet pretī. Jūtot, ka pieaugušais viņam uzticas, bērns izpilda pienākumus. Jāliek saprast, ka viņš mācās sevis, nevis kāda cita dēļ," spriež klavierskolotāja.
Lai mūzikas stundas padarītu krāšņākas un dažādākas, I.Liepiņa reizēm aprunājas ar audzēkņiem. Brīžos, kad bērniem sāk trūkt uzmanības, skolotāja kopā ar audzēkņiem dejo un vingro. Viņa labprāt veido nelielus uzvedumus ar mūziku un dejām. I.Liepiņa uzskata, ka pedagogs nevar būt attālināts no bērniem.
"Mūzika nevar palikt tikai kā uzdevums, kas obligāti jāiemācās, tā ir jāapgūst ar patiku," ir pārliecināta Ilva.
Meklē skaņdarbus
Ilvai patīk pedagoga darbs. "Pēc koledžas absolvēšanas varēju turpināt studēt mūziku, varbūt arī es kādreiz būtu izcila mūziķe, bet liktenis man bija lēmis kļūt par skolotāju. Man patīk strādāt ar bērniem. Es augu līdz ar viņiem," saka sieviete un piebilst, ka viņai ir prieks par katru bērnu, kas izlemj dzīvi saistīt ar mūziku.
Skolotājai patīk spēlēt klavieres. Viņa labprāt meklē jaunus skaņdarbus. Ar to ir saistīts arī Ilvas hobijs - nošu grāmatu krāšana.
"Man ir bezgala daudz šādu grāmatu, kādas 500 noteikti, jāpieskaita arī kopētie skaņdarbi. Manā kolekcijā, kuru es aizsāku jau bērnībā un pamazām papildinu, var atrast dažādu laikmetu, dažādu stilu, dažādu komponistu, dažādu zemju mūziku. Šobrīd tajā vairāk ienāk bērnu skaņdarbi, kas man nepieciešami darbā," stāsta Ilva.
I.Liepiņai patīk dažāda mūzika. Viņa uzskata, ka katram vecumam piemērota cita.
"Kad tikko izšķīros par labu mūzikai, man patika romantiskā. Šobrīd man patīk impresionistiskā mūzika, trauksmaina, kas ir ar dziļu saturu un labu kopskaņu," paskaidro sieviete, piebilstot, ka pati viņa tomēr nespēj radīt mūziku, bet labprāt improvizē un veido pavadījumu.
Lieliska iespēja slēpot
Vakaros, kad pedagoģe nogurusi pārnāk no darba, viņai traucē, ja kāds no mājiniekiem klausās mūziku, bet bērni, kas vakaros mācās spēlēt mūzikas instrumentus, nav traucēklis.
"Ja es kādreiz kādu dienu atvēlu relaksācijai, man vajag, lai fonā skan kāds jauks ieraksts," saka Ilva. Viņa priecājas, ka Alūksnē ir daudz un dažādu iespēju, kā relaksēties.
"Es 16 gadus nebiju stāvējusi uz slēpēm. Tagad man atkal ir lieliska iespēja slēpot. Mums patīk ar ģimeni atpūsties dabā, iet pārgājienos, baudīt neparastas izjūtas ekstremālos apstākļos," saka sieviete.
Ilva labprāt strādā ar datoru. Mācoties vidusskolā, viņa apguva datorzinības, nedaudz arī programmēšanu.
"Lai arī tagad daudz kas ir mainījies un attīstījies, man ir priekšstats, kā rīkoties. Esmu sasaistījusi savas aizraušanās - datoru un notis. Auces mūzikas skolā ievadīju datu bāzē visas klavieru nodaļas bibliotēkas grāmatas. Es pati vēlējos zināt, kas ir atrodams tajā bibliotēkā, turklāt viņiem šobrīd ir vieglāk orientēties," saka Ilva.
Arī šeit, Alūksnē, viņa ar lielāko prieku to paveiktu, tādējādi atvieglojot darbu gan sev, gan kolēģiem.

Citu datumu laikraksti

  • Komunisma rēgs turpina klīst pa Latviju

    Šobrīd Latvijas valstī darbojas mazākuma valdība. Jau pirmajās tās darbības dienās novērojam interesantus notikumus. Izrādās, ka Latvijai joprojām ir...

  • Novada “Zvirbulis” - Madara Boka

    Alūksnes, Balvu, Gulbenes un Madonas rajona 24 labākie daiļrunātāji tikās Austrumvidzemes zonas konkursā “Zvirbulis”, kas notika Alūksnē.Alūksnes,...

  • Olimpiādei veidos rajona komandu

    Alūksnes rajona padomē ceturtdien paredzēta saruna par pārstāvniecību Latvijas olimpiādē, kas no 2. līdz 4.jūlijam notiks Ventspilī. Uz to aicināti...

  • “Baltā puķe” pulcē ilzenietes

    Ilzenes pagasta dāmu kluba “Baltā puķe” dalībnieces nākamajā nedēļā dosies uz Valmieras Drāmas teātri vērot izrādi “Sādžu dakteris”.Ilzenes pagasta...

  • Luterāņu draudze Apē vēlas celt baznīcu

    Aprīlī apritēs desmit gadi, kopš Apē darbojas evaņģēliski luteriskā draudze. Kopīgi nolemts, ka jubileju draudze plašāk atzīmēs vasarā, kad paredzēts...

  • Aicina nodot kaitīgos medikamentus

    Pēdējo dienu laikā ir konstatēti jauni saslimšanas gadījumi, ko izraisījusi Baltkrievijā ražotā medikamenta “Askofēns P” sērijas 010104 lietošana....