Mūžizglītība ikvienu atjauno un attīsta

Vēl nesen apzīmējumu “mūžīgais students” uztvēra ironiski. Bet tagad priecājamies par cilvēkiem, kas turpina mācīties pusmūžā vai līdz pat sirmam vecumam.

Vēl nesen apzīmējumu "mūžīgais students" uztvēra ironiski. Bet tagad priecājamies par cilvēkiem, kas turpina mācīties pusmūžā vai līdz pat sirmam vecumam. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas (RPIVA) Alūksnes filiāles vadītāja Anita Pētersone pati ir profesionālās maģistru programmas skolvadībā otrā kursa studente, tāpēc labi saprot gandrīz katru no vairāk nekā 300 filiāles studentiem.
Viņa atzīst, ka ir optimiste. Tas palīdz strādāt un dzīvot. Katru dienu Anita uztver kā jaunumu.
"Piederu cilvēkiem, kas uz darbu nāk ar prieku. Man vienmēr ir paticis strādāt ar cilvēkiem. Tā laikam ir mana sūtība. Esmu skolotāja, un manā ģimenē visi ir skolotāji. Varbūt tā ir pierasts no mazotnes," spriež Anita.
Filiālei ir jaunas telpas
Šo gadu viņa un citi augstskolas filiāles darbinieki sāk jaunās telpās. Hipotēku bankas Alūksnes nodaļa pārcēlusies no ēkas otrā uz pirmo stāvu, tā dodot iespēju paplašināt izglītības iestādes telpas: iekārtot atpūtas stūrīti docētājiem jeb pasniedzējiem, bibliotēku, kā arī darbavietu studiju plānotājai un koordinatorei. "Man kabinets bija arī iepriekš. Bet studiju dienās tajā pulcējās docētāji, tāpēc studenti reizēm negribēja traucēt. Tagad manas durvis viņiem ir atvērtas vienmēr, un katrs var nākt ar saviem jautājumiem," akcentē A.Pētersone.
Apvienojot augstskolas filiāles biroja telpu ar nelielu auditoriju, izveidoja konferenču zāli. Tajā izvietoti 65 jauni krēsli ar nolaižamiem galdiņiem.
"Komercdar-bības un uzņēmumu vadības ceturtā kursa students Agris Svars atvēra jaunu firmu. Tā īsā laikā veica kosmētisko remontu šajās telpās. Kad pie mums ciemojās Saeimas deputāts Krūmiņš, viņš atzina, ka te ir gandrīz kā Eiropā," stāsta Anita.
Palielina programmu skaitu
Par jaunumu A.Pētersone atzīst arī piekto darba gadu. Viņa augstskolas filiāli veidoja pēc Alūksnes domes un rajona padomes ierosmes, ar veiksmīgu sadarbību un atbalstu tas bija iespējams. Labi kontakti izveidojušies arī ar apkārtējo rajonu - Balvu, Gulbenes un Valkas Izglītības pārvaldi. Notiek reģionālās izglītības darbinieku konferences, jo skolotāju uzdevumi un problēmas ir līdzīgas. Vērtīga ir savstarpēja pieredzes apmaiņa.
"Attīstība ir iespējama, ja piedāvā arvien jaunas studiju programmas. Sākumā bija četras studiju programmas, bet tagad ir vairāk nekā desmit. Šogad būs pirmais skolvadības maģistrantu izlaidums," salīdzina augstskolas filiāles vadītāja. No 1.septembra skolās varēs strādāt tikai pedagogi ar atbilstošu kvalifikāciju. Augstskola piedāvā programmu "Pirmsskolas un sākumskolas skolotājs". Pēc tās apguves var iegūt diplomu ar kvalifikāciju, kas ļauj strādāt pirmsskolas izglītības iestādē, sākumskolā vai sagatavošanas grupā. Līdz šim bija četrgadīga programma "Komercdarbība un uzņēmuma vadība", bet tagad ir arī divgadīga programma augstākās izglītības pirmā profesionālā līmeņa iegūšanai. "Pēc tās apguves students redz, vai viņam ar to pietiek Ja vēlas, var turpināt mācības līdz iegūst pilnu augstāko izglītību," norāda A.Pētersone.
Augstskola pēta darba tirgu un citu augstskolu piedāvājumu, lai nedublētu programmas. Acīmredzot ir izdevies atrast savu nišu, jo RPIVA Alūksnes filiālē studentu grupas vienmēr ir nokomplektētas. Turklāt tā realizē tālākizglītības programmas: organizē kursus, seminārus. Pašlaik ir sešas angļu un viena vācu valodas mācību grupa. Tajās svešvalodu apgūst dažāda vecuma cilvēki: bērni, pusaudži, pusmūžā un pensionāri. Notiek kursi datorzinībās. Regulāri organizē kvalifikācijas paaugstināšanas kursus reģiona skolotājiem. Pērn dažāda ilguma apmācības programmu apguva astoņas skolotāju grupas.
Darba devēji atbalsta
Anita Pētersone ir beigusi Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultāti. Viņa atzīst, ka tolaik maz mācīja stundu pasniegšanas metodiku. Tagad studenti ir priecīgi, jo saņem metodiskus un izdales materiālus, ko var izmantot darbā.
"Man bija intuīcija, bet pieredzes gandrīz nekādas. Tagad daudz ko iedod gatavu, tāpēc atliek tikai paņemt. Tas nozīmē, ka studiju process ir ļoti atvieglots," salīdzina Anita.
Pavasarī bija izlaidums pirmajiem 45 absolventiem. Vairāk nekā puse no komercdarbību apguvušajiem ir uzņēmumu vadītāji. Viņi atzina, ka lielākā daļa studiju priekšmetu ir tādi, kuros gūtās zināšanas uzreiz var izmantot.
"Laiku mācībām var atrast, jo daudz apgūst nodarbību laikā. Protams, ir mājas un kursa darbi. Bet piecu gadu pieredze liecina, ka vairums tiek galā. Studiju dienās pati esmu darbā no pulksten 8.00 un vakarā apmēram tādā pašā laikā aizeju mājās. Tad, protams, spēki ir izsīkuši. Bet citās dienās pēc pulksten 17.00 var vēl mācīties," atzīst Anita.
Viņa pieļauj, ka neviens neticēs, bet nav bijis gadījuma, kad darba devējs nelaistu kādu uz studijām vai pārmestu par mācīšanos. Tiesa, vairāki darba devēji prasa izziņu, ka students tiešām bijis lekcijās. Dažiem piešķir pat brīvdienas, lai var sagatavoties eksāmeniem.
Nevar būt sekmīgs bez mācīšanās
"Atsevišķi studenti domā, ka pietiek samaksāt mācību maksu, un viss notiks. Bet bez mācīšanās neviens nevar sekmīgi nokārtot ieskaites un eksāmenus. Tad dažs saka - "es šogad vēl nemācīšos" un pazūd. Pēc tam sūtām vēstules un aicinām. Ir tādi, kas atgriežas un saka paldies par pamudinājumu, jo paši neiedrošinātos atsākt studijas," stāsta A.Pētersone.
Nereti students no rīta zvana un saka, ka ir aizgulējies. Citam zvana mamma un jautā, kādas nodarbības paredzētas. Ir vecāki, kas nāk un interesējas, kādas sekmes ir viņu dēlam vai meitai. Anita secina, ka arī nepilna laika studijās vērojamas skolas pazīmes.
"Nereti vidusskolu beigušie stājas augstskolā tāpēc, ka domā - viņiem vajadzīga augstākā izglītība. Bet vēl nezina, kur un kā to izmantos. Tāpat neskaidrs ir jautājums, vai tieši izvēlētā programma ir īstā. Turpretim strādājošie visi zina, kādas zināšanas viņiem ir nepieciešamas," vērtē Anita.
Vairāk nekā puse izmanto kredītu
Līdz 16.februārim studenti var pieteikties kredīta saņemšanai nākamajam mācību gadam. Šo iespēju izmanto vairāk nekā puse RPIVA Alūksnes filiāles nepilna laika studentu. Lai gan viņi strādā un nopelna, mācībām ir vajadzīgi papildu līdzekļi.
"Pašlaik mācās gados nedaudz jaunāki cilvēki, bet iepriekšējos gados to vecums bija no 30 un vairāk gadu. Viņu bērni jau ir studenti, tāpēc nereti paši ir tiem kredīta galvotāji. Labi, ka tagad nevajadzēs divus galvotājus," atzīst filiāles vadītāja.
Viņa ievērojusi, ka studenti mācīties ieinteresējuši arī savus kredīta galvotājus. Līdz ar to arvien grūtāk ir atrast kādu, kas var būt galvotājs kredīta ņēmējam.
Maģistrantiem piedāvātais kredīts pilnībā sedz mācību maksu - 350 latus gadā. Citās programmās tā ir 280 lati un vairāk. Kredīts jāsāk atdot gadu pēc tam, kad iegūts augstskolas diploms. Visa summa jāatdod bankai piecos līdz desmit gados ar piecu procentu likmi.
"Ar kredītiem viss ir kārtībā. Bet ar budžeta grupām tā nu ir kā ir. Acīmredzot tāda ir valdības politika - pāriet uz maksas augstāko izglītību. Tiesa, mūsu augstskolas filiālei tā nav problēma. Nepilna laika studijas visas ir maksas, un tas nevienu nepārsteidz," spriež A.Pētersone.
Vai un cik būs budžeta vietas dienas jeb pilna laika studijās, to pagaidām nezina. Tomēr pieredze liecina, ka to skaits ar katru gadu samazinās. Anita domā, ka mācību maksa nebūs šķērslis, lai arī mazturīgu ģimeņu jaunieši varētu studēt un iegūt augstāko izglītību. Protams, var gadīties, ka nevar izvēlēties dārgākās programmas - vairāk nekā 1000 latu. Tiesa, RPIVA tādu nav. "Nezinu nevienu pazīstamu jaunieti, kas studē Rīgā un nestrādā. Tā viņi ir orientēti, jo citādi nav iespējams," norāda Anita.
Izglītība negarantē labu algu
Diemžēl valstī maz pēta darba tirgu, tāpēc nevar prognozēt, kādas specialitātes tuvākajos desmit gados būs vairāk vajadzīgas. Ja to zinātu, tad varētu šos speciālistus gatavot valsts budžeta grupās. Kāpēc valsts nevar rīkoties tāpat kā privāto uzņēmumu vadītāji? Viņi maksā par jauniešu studijām, bet vispirms slēdz ar tiem līgumu, ka pēc mācībām strādās uzņēmumā noteiktu laiku vai arī atmaksās studiju naudu. A.Pēterosne domā, ka varētu būt arī pašvaldību stipendijas, lai piesaistītu nepieciešamos speciālistus.
"Kāds varētu būt iniciators! Gadā studijām vajadzētu četrus līdz piecus tūkstošus latu. Tā nav nemaz tik liela nauda, lai iegūtu labu speciālistu," atzīst Anita.
Tiesa, mūsu valstī vēl ne vienmēr augstākā izglītība dod iespēju strādāt labi apmaksātu darbu. Iespējams, ka pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā augstāko izglītību ieguvušie meklēs darbu citās dalībvalstīs. A.Pētersone cer, ka pietiks patriotu, kas paliks strādāt Latvijā un atradīs iespēju nopelnīt tepat. Daudzi arī tagad brauc uz Īriju vai citur. Bet ir arī tādi, kas atrod savu vietu tepat, turklāt pelna līdzīgi kā ārzemēs.
"Es balsoju par tiem, kas paliek! Vai tad kāds visu mūžu paliks Īrijā? Kaut kad taču lielākā daļa atgriezīsies mājās. Viņu zināšanu līmenis būs tāds pats, ar kādu aizbrauca. Bet te daudz kas būs mainījies, tāpēc atgriezties būs grūti," pieļauj A.Pētersone.
Fakti
Piecos gados studentu skaits palielinājies no 80 līdz 316.
Augstskolas filiālē mācās studenti no pieciem rajoniem: Alūksnes, Gulbenes, Balvu, Valkas un Rīgas.
Katru mācību gadu piedāvā jaunas studiju programmas.
Pērn augstskolas filiālei bija pirmais izlaidums - 45 absolventi.

Citu datumu laikraksti

  • Ugunsgrēkā sadegusi sieviete

    Liepnas pagastā 28.janvārī bija šajā gadā pirmais ugunsgrēks ar traģiskām sekām - gājusi bojā 74 gadus veca sieviete.Liepnas pagastā 28.janvārī bija...

  • Vairumam skolēnu slēpot patīk

    Laikraksta redakcijā šonedēļ saņēmām kādas uztrauktas bērna māmiņas zvanu, kas bija sašutusi par to, ka visiem bērniem Alūksnes skolās liek...

  • Zvērēs uzticību valstij Valentīna dienā

    Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljonā karavīra zvērestu no jauniesauktajiem pieņems Svētā Valentīna dienā - 14.februārī.Alūksnes Mobilo strēlnieku...

  • Gūst enerģiju no masāžas

    Alūksnes klubiņa “Optimisti” dalībnieces savās tikšanās reizēs ne tikai nodarbojas ar ārstniecisko vingrošanu, bet arī viena otrai veic...

  • Uzņēmumus dibina vairāk

    Pagājušajā gadā Alūksnes rajonā darbību uzsākuši 36 jauni uzņēmumi, bet likvidēti - 27.Pagājušajā gadā Alūksnes rajonā darbību uzsākuši 36 jauni...

  • Pilsētā būs četri vēlēšanu iecirkņi

    Alūksnes pilsētas dome nolēma noteikt 12.jūnijā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām četras vietas, kur atradīsies vēlēšanu iecirkņi.Alūksnes...

  • Lems par finanšu sadali

    Alūksnes rajona padomes sēdē rīt lielākā daļa no 17 darba kārtības jautājumiem paredz lemt par finanšu sadali 2004.gadā, kā arī darba grupu izveidi...

  • Ir daudz paveikts pilsētas labiekārtošanā

    Pērn Alūksnē paveikti daudzi darbi pilsētas labiekārtošanā. Infrastruktūras veidošanā ieguldīts gandrīz miljons latu.Pērn Alūksnē paveikti daudzi...

  • Aicina pusdienot arī iedzīvotājus

    Alūksnes Valsts ģimnāzijas ēdnīcā un kafejnīcā par ēdināšanu rūpējas SIA “Unti”. Tā uzvarēja pagājušā gada nogalē rīkotajā konkursā, tāpēc var...