Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mūžu dzīvo, mūžu mācies

Vija Puzule savu dzīvi bija vēlējusies saistīt ar žurnālistiku, tomēr liktenis bija lēmis citādi.

Vija Puzule savu dzīvi bija vēlējusies saistīt ar žurnālistiku, tomēr liktenis bija lēmis citādi. Nu jau trešo gadu viņa ir Alūksnes vidusskolas direktore un latviešu valodas un literatūras skolotāja.
Jaunības dienu sapnis kļūt par žurnālisti izgaisa līdz ar lielo mīlestību. Bet gribējās tomēr iegūt profesiju. Vijai Puzulei ļoti patīk lasīt grāmatas. Bibliotekāra darbs saistās ar sēdēšanu un grāmatu lasīšanu, tāpēc viņa izvēlējās mācīties par bibliotekāri Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā. "Tagad esmu pateicīga liktenim. Mums bija ļoti jauka un gudra literatūras skolotāja. Viņa ielika pamatus ārzemju, krievu, latviešu literatūrā, bērnu literatūrā," stāsta Vija Puzule.
Saņem telefona zvanu
Kādu laiku Vija Puzule strādāja studijā "Kalme" - viņa auda. Tas bija darbs, kuram uzreiz varēja redzēt rezultātu. Tā kādu dienu viņa saņēma telefona zvanu - Mārkalnē vajadzēja darbmācības skolotāju. "Sapratu, ka skolotājam ir liels iespaids, ka tas var daudz dot skolēniem. Es sāku domāt, ka jāmācās," tagad atceras Vija.
Viņa atsāka studēt. Sākumā devās uz Ļeņingradu, jo daudzi vietējie bija beiguši Ļeņingradas Pedagoģijas augstskolu. Tur uzņēma atsevišķu grupu ar gribētājiem studēt no visām republikām. Tomēr tas bija pirmais gads, kad netika uzņemta atsevišķa grupa, bet gan viena krievu plūsmas grupa. Nobijusies Vija atgriezās Latvijā. Bet, uzzinot, ka Latvijas Universitātē nevajag mācīties vācu valodu, jo tā nav bijusi Vijas stiprā puse, viņa devās studēt uz Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultāti, lai kļūtu par latviešu valodas un literatūras skolotāju un ārpusklases darba organizatoru. Tā pagāja seši gadi neklātienē, vajadzēja braukāt uz Rīgu, bērni arī auga un mācījās. Šajā laikā Vija sāka strādāt Alūksnē. Toreiz vajadzēja sagatavot 12.klases beidzējus mutiskajam literatūras eksāmenam. Paralēli Vija apmeklēja dažādus kursus.
Direktores amatā
Tad sekoja jauns posms Vijas dzīvē. Viņa pabeidza izglītības zinātņu maģistratūru. Vecākais dēls kādā dienā teica: "Mamma, vai tev nav apnicis būt par skolotāju?" Tajā laikā Vija vakaros strādāja arī Alsviķos. Kolēģe, izlasot sludinājumu, ka Alūksnes vidusskola izsludina konkursu uz skolas direktora vietu, ieteica pamēģināt. "Tā es arī pamēģināju. Kādreiz tā šķiet pa jokam, bet iznāk nopietnas lietas," atceras Vija Puzule.
Runājot par Alūksnes vidusskolu, Vija Puzule stāsta, ka tagad pie viņiem uz 10.klasi nāk mācīties ļoti daudz latviešu bērnu, arī bērni no lauku skolām, kā arī tie, kas netiek ģimnāzijā. Šobrīd jau ir nokomplektētas divas latviešu plūsmas un viena krievu plūsmas 10.klase. "Mēs esam augoša skola. Tā pamazām pārprofilējas par skolu, kur var iegūt vidējo izglītību. Skolā ir tikai divi skolotāji, kas brīvi nepārvalda valsts valodu. Bet bērni labi runā latviski. Mums ir ļoti pateicīga vide," priecājas skolas direktore.
Kas tas ir - brīvais laiks?
Vija ir alūksniete. Kādreiz viņa domāja, ka nekad nedzīvos Alūksnē, gribējās prom no šejienes. "Varbūt vecumdienās arī nedzīvošu te. Šeit, protams, ir daudzas lietas, tomēr tās nav samērojamas ar iespējām, ko piedāvā Rīgas kultūras dzīve," apsver Vija Puzule. Esot Rīgā, viņa apmeklē izstādes un teātri.
Jautāta par brīvo laiku, Puzules kundze atjautā: "Kas tas ir?" Viņa šobrīd studē skolvadību maģistratūrā. Ja iznāk laiks, Vija ieskatās kādā preses izdevumā. Viņa stāsta, ka mūžā nav tik maz lasījusi daiļliteratūru kā tagad. Šobrīd uzmanība tiek pievērsta speciālajai literatūrai - jālasa tas, kas saistīts ar skolvadību, skolu, jo izglītības sistēmā ir jāseko līdzi pārmaiņām.
"Ja brīvā laika būtu vairāk, varētu ceļot!" atzīstas Vija Puzule. Viņai ļoti patīk ceļot, bet viņa nezina, vai šovasar tas izdosies. Malienas skolas direktors Viktors Litaunieks visus direktorus cenšas pierunāt braukt uz Sanktpēterburgu. Bet Vija tur jau ir bijusi piecas reizes, tādēļ viņa nav izlēmusi, vai piekrist šim piedāvājumam. Vija ir ciemojusies arī Čehijā vairākas reizes, jo tur viņai dzīvo draudzene, būts arī Vīnē, Vācijā. "Tagad jau daudz ceļo. Bet tas ir vajadzīgs, jo tad savu zemīti ieraugi citādām acīm un redzi, cik te tomēr ir skaisti!" uzskata Vija Puzule.
Vija domā, ka ceļojot var ļoti labi atpūsties. Viņa cenšas ceļot katru gadu. Pirms diviem gadiem ar vīru apmeklēja "Expo" izstādi Hannoverē. Šogad tiek prātots par atpūtu pie jūras - tur var izjust vientulību.
Vija labprāt parušinās arī savā dārziņā. Viņa priecājas par krāšņajiem īrisiem, kas skaisti zied un priecē citus. "Ja grib, lai būtu labs rezultāts, vajag veltīt daudz laika," domā Vija.
Hobijs - mazmeitiņa
Hobijiem vairs neatliek laika. Kādreiz Vija kolekcionēja dažādas lietiņas, lasīja grāmatas. Ja šobrīd sanāk palasīt grāmatas, tās ir psiholoģiska rakstura. Kādreiz Vija esot lasījusi Stīlas romānus, arī Darela grāmatas par dzīvniekiem. Bet pašai Vijai mājās dzīvnieku neesot. "Ir jāuzņemas atbildība par tiem, ko esam pieradinājuši, kā teicis Sent-Ekziperī."
Šobrīd Vijas hobijs ir četrus gadus vecā mazmeitiņa Līga. Vijas kundze daudz laika pavada, atbildot uz visiem viņas "kāpēc?", abas baro pīlītes dīķī.
Vija stāsta, ka mazmeitiņas vārds nav saistīts ne ar kādām tradīcijām, lai gan, papētot diezgan lielo dzimtas koku, var atrast arī vairākas Līgas. Līgai vārdiņu esot iedevuši tētis un mamma (Vijas Puzules dēls un vedekla).
Bet Vija tikai priecājas, ka mazmeitiņai ir latvisks vārds, ar enerģiju un ļoti īss. Savukārt Vijas jaunākais dēls savu dēliņu, kurš šobrīd ir četrus mēnešus vecs, nosaucis par Ričardu.
Jāņi un zivju tīrīšana
Svētkus Vija svinēja ar ģimeni vedeklas vecvecāku mājās lauku sētā. Arī pati mazā Līga svinēja diezgan ilgi, dziedāja dziesmiņas. Vija priecājas, cik skaists šogad bija laiks Līgo vakarā.
Vijas tēvs arī bija Jānis. Viņu mājās vienmēr tika līgots. Vijai Jāņi asociējas ar zivju tīrīšanu, jo kaimiņš vienmēr nesa lielus lomus no Alūksnes ezera, un tad pirms Jāņiem bija jātīra zivis. Bet līgotāju nekad nav trūcis.
"Es nesen izlasīju, ka Jāņi ir skumji svētki, jo vasara iet mazumā, bet Ziemassvētki ir tie gaismas un gaviļu svētki. Bet mums Ziemassvētki ir tādi klusāki, bet Jāņi ir skaļi svētki. Ja tā sāk domāt, tad laikam jau tā ir, ka Līgo svētki ir vasaras kulminācija," spriež alūksniete.
Atceroties savu bērnību un svinēšanu, Vija stāsta, ka latviskais gars netika īpaši uzsvērts, tomēr viņa neatceras, ka mājās nebūtu svinēti Jāņi. Vienmēr bija alus un siers. "Katram laikam ir kaut kas cits. Mēs varbūt esam atsvešinājušies no latviskā. Šobrīd šķiet, ka vēderprieki ņem virsroku, un tas nav īsti pareizi," uzskata Vija. Viņai arī garšo alus, bet tikai reizēm. Labāk patīk tumšais alus, paticis tēta darinātais alus.
Patīk dziedāt
Vasarā Vija Puzule dodas atvaļinājumā. Un vispirms ir ieplānots braukt uz Dziesmu svētkiem. Bet pati viņa nedziedās. Viņa tikai uzņems enerģiju no latviskajiem svētkiem. Viņa smej, ka Dieviņš viņu esot apdalījis un viņa varot tikai dziedāt līdzi. Bet viņai ļoti patīk dziedāt.
Viju priecē jauni, talantīgi cilvēki. "Tie bērni, kas mācās mūzikas skolā, mākslas skolā un vēl sporto, pagūst arī skolā labi mācīties, bet kurš nedara neko, tas arī nepagūst neko. Es ļoti ceru, ka mani mazbērni mani priecēs dziedot un kaut ko labu darot."
Viju Puzuli ļoti satrauc nenovīdība, skaudība, tāpēc gribētos vēlēt labestību. Viņa cer, ka tas nāks ar laiku. "Katram laikam sava grāmata, tā nonāk tavās rokās īstajā brīdī. Ja par vēlu, tad reizēm ir tā bēdīgi," saka Vija Puzule un visiem novēl daudz lasīt, jo bez grāmatām mēs esam nabagāki.

Citu datumu laikraksti

  • Svētkos ēdīsim, bet nepārēdīsimies!

    Vasaras saulgriežu svinēšana izsenis ir saistījusies ar šiem svētkiem raksturīgu ēdienu un dzērienu baudīšanu. Gribu uzsvērt - baudīšanu.Vasaras...

  • Visi Jāņi ir labi cilvēki

    Tā domā Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas saimnieks Jānis Jēkabsons.Tā domā Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas saimnieks Jānis Jēkabsons....

  • Aplīgošanas dziesmas

    Ir noslēdzies "Alūksnes Ziņu" rīkotais aplīgošanas dziesmu konkurss.Ir noslēdzies "Alūksnes Ziņu" rīkotais aplīgošanas dziesmu konkurss. Balvas -...

  • Upe

    - Saimniec, ka tik mēs neiedzīvojamies nelaimē! - Anda sabiedēta teic, ienākusi kambarī. - Par ko tā?15. - Saimniec, ka tik mēs neiedzīvojamies...

  • Bez vīzas uz Serbiju un Melnkalni

    31.maijā ir stājies spēkā vienpusējs bezvīzu režīms ar Serbiju un Melnkalni.31.maijā ir stājies spēkā vienpusējs bezvīzu režīms ar Serbiju un...

  • Izmaiņas tehniskās apskates kārtībā kravas automobiļiem un autobusiem

    No 1.jūlija mainīs kārtību, kādā jāveic periodisko valsts tehnisko apskati kravas automobiļiem ar pilno masu virs 16 000 kilogramiem, piekabēm un...