Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Nākotni saskata Eiropas Savienībā

Ārlietu ministrija aicināja reģionālo avīžu žurnālistus uz informatīvu semināru par Eiropas Savienību.

Ārlietu ministrija aicināja reģionālo avīžu žurnālistus uz informatīvu semināru par Eiropas Savienību (ES). Valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga tikšanās laikā uzsvēra , ka šie izdevumi bieži vien ir vienīgie, ko abonē lauku iedzīvotāji. Līdz ar to vietējai presei ir būtiska nozīme informēšanā un sabiedriskās domas veidošanā.
Viņa bija pārsteigta, ka referenduma vadības grupa "Latvija Eiropā" ir nepietiekami novērtējusi to nozīmi un nav paredzējusi tajos publicēt ne informatīvus materiālus, ne reklāmu.
Daudzi Latvijas iedzīvotāji nevēlas balsot par iestāšanos ES, jo tā Latvija zaudēšot neatkarību. Ārlietu ministre Sandra Kalniete akcentē, ka neatkarība nav abstrakts vai tiesisks, bet saturisks jēdziens. "Kad Latvija kopā ar citām valstīm būs nodrošinājusi cilvēkiem pārticību un labklājību, kā arī drošību, tikai tad būs īsta neatkarība. Norvēģija var atļauties palikt neitrāla, jo tai ir bagāti dabas resursi. Savukārt Šveicei ir kapitāla uzkrāšanas tradīcijas. Mums nav ne viena, ne otra," atzīst ministre. Viņa jautā, vai var būt neatkarīgi bailēs un trūkumā. Kopš atmodas sākuma S.Kalniete ir strādājusi, lai Latvija rastu vietu Eiropas valstu savienībā.
Latvijas drošības aspekta svarīgumu par vienu no būtiskākajiem uzskata premjers Einars Repše. Viņš cer, ka iedzīvotāji nav aizmirsuši, kā pirms 13 gadiem Rīgas ielās brauca Krievijas armijas tanki. "Ja neiestājamies Eiropas Savienībā un paliekam vieni, tad nav garantijas, ka atkal pēc 20 vai 50 gadiem par mūsu likteni nelems citi un mūs nesamals vēstures riteņos. Tāpēc ir jāpieņem lēmums par ilgstošu drošību," norāda E.Repše. Nav taisnība tiem, kas domā - pietiek ar iestāšanos NATO. Dalībai tajā ir vajadzīgi finanšu resursi un atbilstošs armijas nodrošinājums. Tas nozīmē, ka ir jādomā par valsts ekonomisko attīstību. Bez iestāšanās Eiropas Savienībā Latvija atpaliks no Igaunijas un Lietuvas, kas saņems līdzekļus no strukturālajiem fondiem. S.Kalniete atgādina, ka Latvijas pirmā brīvvalsts bija viena no attīstītākajām Eiropā. Pēc iestāšanās savienībā Latvija no 2004. līdz 2006.gadam varēs saņemt gandrīz miljardu eiro. Tas dos iespējas atspērienam, lai atgrieztos šo valstu saimē kā līdzvērtīga sadarbības partnere.
Premjers E.Repše uzsver, ka ne tikai mūsu bērni un mazbērni izjutīs labklājības pieaugumu, kas saistās ar Latvijas atgriešanos demokrātisko valstu apvienībā. To piedzīvos arī tie, kas balsos par iestāju ES. Valsts drošība un labklājība ir sasvstarpēji saistīti jautājumi. Miera laikā attīstās tehnoloģijas un ražošana, tāpēc darba augļus var baudīt drīz. ES nevienu nemudina iestāties. Latvija ir darījusi visu, lai kļūtu par tās dalībvalsti. Valsts ir pierādījusi, ka spēj iekļauties savienībā kā pilntiesīga locekle. "Tas būtu absurds, ja latvieši izrādītos pirmie un vienīgie, kas saka "nē" šādai vēsturiskai iespējai. Visās valstīs, kas iestājušās ES, dzīves līmenis ir paaugstinājies. Kā nesen apliecināja Somijas premjerministrs, arī šajā valstī tas ir noticis pēc iestāšanās savienībā," norāda E.Repše.
V.Vīķe - Freiberga atzina, ka atsevišķu preču cenas pēc iestāšanās Eiropas Savienībā būs augstākas. Noteikti vairāk būs jāmaksā par akcīzes precēm - degvielu, cigaretēm un alkoholiskajiem dzērieniem. Viņa cer, ka vajadzība 2010.gadā maksāt divus latus par cigarešu paciņu samazinās smēķētāju skaitu. Iespējams, lielākas būs arī transporta līdzekļu apdrošināšanas izmaksas. Toties nebūs jāpērk īpašas polises, braucot uz Eiropas Savienības valstīm. Prezidente norāda, ka pētījumi liecina - cenas izlīdzinās, jo atsevišķām precēm tās palielinās, bet citām samazinās. "Brīvā tirgus apstākļos piedāvājums vienmēr ir saistīts ar pieprasījumu. Tas nozīmē, ka ne vietējie, ne ārvalstu ražotāji nevar piedāvāt preces par cenu, ko pircēji Latvijā nespēj maksāt," uzsver V.Vīķe - Freiberga.
Nevar salīdzināt Eiropas un bijušo Padomju Savienību. No pēdējās cilvēki bēga, tāpēc viņus ar dzeloņdrātīm un nāves draudiem bija jānotur valstī. Turpretim Eiropas valstu savienībai robežas ir vajadzīgas, lai noturētu imigrantu plūsmu no trešās pasaules valstīm.
"Uz ES valstīm cilvēki bēg kā uz laimes un miera saliņu. Tas ir pierādījums, ka nevar vilkt paralēles starp abām savienībām," pauž E.Repše. Turklāt Padomju Savienība bija centralizēta valsts, bet ES ir valstu apvienība nevis viena valsts. Tas nozīmē, ka Latvijas suverenitātei un identitātei tajā nav nekāda apdraudējuma. Tieši otrādi - būs iespējas to kopt un attīstīt. To apliecina tāda maza valsts kā Luksemburga.
"Mums būs jāpilda tās pašas normas, kas citām valstīm, ja gribēsim eksportēt produkciju. Bet būs arī tiesības līdzdarboties un lemt par to. Turpretim, ja paliksim ārpus savienības, tad būs tikai pienākumi, bet nebūs nekādas ietekmes," salīdzina E.Repše.
Prezidente kategoriski noraida iespēju, ka Latvijai būs kaut kādas atlaides, ja tā neiestāsies Eiropas Savienībā tagad, bet kaut kad vēlāk. Atsevišķiem "gudriniekiem" ir vēlme redzēt, kā tur klāsies kaimiņiem - igauņiem un lietuviešiem. Viņa uzsver, ka ES noteiktie kritēriji kandidātvalstīm nav mainījušies un arī nemainīsies. "Kāpēc lai Latvijai dotu kādas priekšrocības, ja visas dalībvalstis noteiktās prasības ir izpildījušas? Turklāt arī mūsu valsts to ir jau izdarījusi! Ja nogaidīsim, zaudēsim strukturālo fondu finansējumu. To saņems Igaunija un Lietuva, kas varēs panākt strauju attīstību," norāda V.Vīķe - Freiberga. Tā pēdējā vizītē uzsvēra ES paplašināšanās komisārs Ginters Ferhogeins.
Negatīvs balsojums nozīmēs, ka Latvija vairs nebūs kandidātvalsts, bet tāda pati trešās pasaules valsts kā Lībija vai Sīrija. Ja negribēsim sadarboties ar ES valstīm, tad nāksies meklēt citus partnerus. Tajā pašā laikā G.Ferhoigens apstiprināja, ka Latvija un Igaunija iestāšanās sarunās ir ieguvušas vislabākos nosacījumus no visām kandidātvalstīm.

Citu datumu laikraksti

  • Glezna

    Jau kuro reizi Akvelīna šķērsoja istabu, lai vēl un vēlreiz paskatītos uz gleznu - nekrāsotā koka rāmī iemūžinātu ceriņu klēpi.1. Jau kuro reizi...

  • Atbilde uz rakstu “Ierindas pilsoņa pārdomas par tēmu “es un ES””

    23.augustā "Alūksnes Ziņas" publicēja A.Gulbja rakstu "Ierindas pilsoņa pārdomas par tēmu "es un ES"".23.augustā "Alūksnes Ziņas" publicēja A.Gulbja...

  • Policija informē

    Nozog traktora piekabi. Alūksnē, Mežinieku ielā, 9.septembrī no mājas pagalma nozagta traktora piekabe.Nozog traktora piekabi Alūksnē, Mežinieku...

  • Eiropā vairāk mājsaimnieču

    ES statistikas biroja «Eurostat» veiktais darba rezervju pētījums liecina, ka dalībvalstīs katra sestā sieviete nestrādā ģimenes pienākumu dēļ....

  • Atvaļinājums Eiropā

    Sakarā ar gaidāmo referendumu par iestāšanos ES iedzīvotāji arvien vairāk sākuši interesēties par to, kas viņu dzīvē mainīsies pēc iestāšanās...

  • Īrija svinēs Eiropas Savienības paplašināšanos

    Bezdarbs Eiropā Statistika birojs «Eurostat» ziņo, ka vasaras mēnešos piecpadsmit ES dalībvalstīs bezdarba līmenis stabili turas 8 līdz 9 procentu...

  • Gredzens

    Niks Zvirbulis lēnām tuvojās mājai, pētīdams apkārtni, vai kaut kur neieraudzīs pašu Ludvigu.7. Niks Zvirbulis lēnām tuvojās mājai, pētīdams...

  • Piedāvā dažādus kultūras un atceres pasākumus

    Bānītim - 100. 2003.gada 6.septembra svētku programma: "Tingeltangelis ap bānīti 100 gadu garumā" Gulbenes stacijā.Bānītim - 100 Bānītim - 100....

  • Brauciens ar plostu ir neaizmirstams

    Lai uzlabotu veselību, šovasar 45 astmas slimnieki no Latvijas devās 12 dienu braucienā uz Tatru kalniem Slovākijā.Lai uzlabotu veselību, šovasar 45...