Nav bijuši šķirti nevienu dienu

Zeltinieši Vija un Voldemārs Cingleri ir pāris. Jau piecdesmit trešo gadu. Visu mūžu palikuši uzticīgi dzimtajai pusei. Viņam šomēnes paliks 78 gadi, bet sieva ir divus gadus jaunāka.

Zeltinieši Vija un Voldemārs Cingleri ir pāris. Jau piecdesmit trešo gadu. Visu mūžu palikuši uzticīgi dzimtajai pusei. Viņam šomēnes paliks 78 gadi, bet sieva ir divus gadus jaunāka.
Abi zina, kur slēpjas īstas mīlestības spēks, kā to saglabāt rudens salnā, ziemas spelgonī un vasaras tveicē. Viņa mīlīgi pieglaužas vīra plecam, kas šādā cienījamā vecumā vēl saglabājis zināmu kautrīgumu, bet pati čalo un kā bitīte naski kustas pa māju. "Vietējo zeltiniešu te ir palicis maz. Patiesībā mums jālepojas ar to, ka tik ilgus gadus esam kopā, lai gan tas ir nemoderni," stāsta Vija un Voldemārs Cingleri.
Bērnībā abu mājas atradušās trīs kilometru attālumā viena no otras. Abi bijuši skolasbiedri, taču viens otrā ieskatījušies tad, kad Voldemārs cauri kara vētrām 1950.gadā atgriezies no armijas. Voldemārs skolas solā sēdējis tikai sešus gadus, bet vakarskolā pabeidzis septīto klasi. Zeltiņos zāģētavā bijis strādnieks, vēlāk - brigadieris. 20 gadus nostrādājis mežrūpniecības saimniecībā par koku gāzēju. Darbs bijis smags, sevišķi ziemā, kad ar motorzāģi vajadzējis brist pa sniegu, bet vasarā tas gājis pie sirds, tāpēc 55 gadu vecumā varējis doties pelnītā atpūtā.
Kara beigas slimnīcā
Jaunības sapņus izjauca karš - Voldemārs bija izlēmis mācīties Daugavpils dzelzceļa tehnikumā tāpat kā brālis. 1942.gada rudenī izturējis iestājeksāmenus, bet nomirusi mamma. "Kad vācieši atkāpās un ienāca Sarkanā armija, mani, kam bija palikuši 18 gadu, mobilizēja latviešu 43.gvardes divīzijā," atceras Voldemārs. Viņš piedalījies kaujās Kurzemes katlā, slavenajā Ziemassvētku kaujā. 1945.gada februārī guvis smagus sejas un rokas apdegumus, tāpēc kara beigas sagaidījis slimnīcā Rīgā.
Pēc kara beigām neesot palaists mājās un bijis spiests palikt dienestā vēl piecus gadus. "Vasarā strādāju tagadējā Ādažu poligonā, kur smiltīs un viršos esmu atstājis savus sviedrus. Latviešu divīzijā bija barga disciplīna. Sākās aukstais karš, un mūs, pieredzējušus frontiniekus, apmācīja kara mākslā. Atvaļinājumā nevienu nelaida," stāsta viņš. Tas bijis smagi - gandrīz sešus gadus savā dzimtajā pusē viesoties tikai domās. Tik ļoti viņam gribējis sajust, kā smaržo tikko nopļauts siens un kā dzimtās mājas pagalmā mijas paša soļi. 1950.gada martā divus mēnešus pirms demobilizācijas palaists atvaļinājumā, jo bijis labākais šāvējs un pirmrindnieks mācībās. Tad Voldemāram bija 24 gadi.
Par vīru tikai smējās
Pēc atgriešanās viņš divus gadus bijis Zeltiņu tautas nama vadītājs, bet Vijas darbavieta - bibliotēka, kur nostrādājusi 28 gadus. 1948.gadā absolvējusi Alūksnes vidusskolu, iecerējusi strādāt Zeltiņu skolā par skolotāju, taču tam nav bijis lemts piepildīties. Un labi vien bijis, jo darba gaitas bibliotēkā savedušas kopā ar nākamo vīru.
"Tikko biju pārcēlusies no darba Alūksnes rajona izpildkomitejā uz bibliotēku. Voldemārs bija diezgan kautrīgs, bet es par viņu smējos," bilst Vija. Pilnīgi iespējams, ka Vijas sirds atmaigusi tāpēc, ka viņš daudz palīdzējis nākamajai sievai darbā. Voldemāram labi padevusies zīmēšana, veidojot uzskatāmo aģitāciju, viņš sniedzis padomus arī grāmatu inventarizācijā.
Kāzu neesot bijis
Pusotru gadu draudzējušies, tad izlēmuši oficiāli kļūt par sievu un vīru. Sarakstījušies bez lieciniekiem 1952.gada 22.martā Zeltiņu ciema padomē. Kāzu neesot bijis, tikai nelielas svinības mājās ar pašiem tuvākajiem radiem. "Tomēr pat bez lepnām kāzām esam nodzīvojuši kopā. Nevar žēloties. Vīrs vienmēr ir bijis labs," atzīst Vija.
Abi spriež, ka pēc rakstura esot dažādi. Vija pēc dabas ir straujāka un valdonīgāka, bet Voldemārs - mierīgāks un arī prasmīgāks pavārs. Vijai un Voldemāram dzīve neesot bijusi sarežģīta un smaga. Ar to ir apmierināti. Viņi neesot bijuši šķirti ne dienu. "Lai nu citiem vēl būtu bijusi tāda dzīve kā mums. Priecīgu brīžu bijis vairāk nekā bēdīgo," apgalvo Vija. Izaudzinājuši meitu Ilzi, ir divi pieauguši mazbērni - Santa un Edgars.
Tuvina arī pašdarbība
Cingleru ģimene vienmēr bijusi sabiedriska. Voldemārs joprojām ir liels dziedātājs, jau divdesmit gadus dzied vīru korī "Silvicola". 30 gadus bijis Zeltiņu pūtēju orķestra un jauktā kora dalībnieks. Vijai vairāk paticis spēlēt teātri, bet Voldemārs bijis draugos ar mūziku, taču arī kopīgi aizrāvušies gan ar vienu, gan otru vaļasprieku. Piedalījušies visos lielajos dziesmu svētkos, sākot no 1948. līdz pat 1993.gadam. Bijis laiks, kad ziemas sezonā nevienu vakaru nav sēdējuši mājās, bet gājuši uz mēģinājumiem. Vija lepojas, ka joprojām nav zudusi saikne ar bijušajiem skolasbiedriem Alūksnes vidusskolā.
Vienā pārī nedejo
"Visu mūžu gan koristi, gan teātra spēlētāji esam bijuši. Gandrīz visas Blaumaņa lugas izspēlētas - "Ļaunais gars", "Pazudušais dēls", "Salna pavasarī" un citas," stāsta viņi. Vijai vienmēr tikušas mīlētāju lomas. Iznācis arī uz skatuves kopīgi spēlēt. Vija atminas, kā viņai, jaunai meitenei, nācies trīs nedēļu laikā iejusties vecās nejaukās Šteinberga madāmas lomā lugā "Seši mazi bundzinieki". Visgrūtākais bijis izveidot piemērotu grimu, radīt iespaidu, ka zobi izkrituši.
Ballēs vienā pāri Cingleriem dejot tik bieži nav iznācis. Voldemārs spēlējis orķestrī, bet Vija zālē dejojusi.
"Man patika dejot, bet vīrs greizsirdīgs nebija. Tikai uz skatuves spēlējot, vienā lugā vīru biju krāpusi," smaida Vija. Viņi apgalvo, ka arī vecumdienās darba netrūkst. Vienmēr abi esot aizņemti un nemainītu dzīvi laukos pret pilsētu. Viņiem kopā nekad nav garlaicīgi un būtu grūti iedomāties dzīvi vienam bez otra.

Citu datumu laikraksti

  • Aicina ievērot likumu un neīsināt govīm astes

    Daudzi dzīvnieku turētāji pēc plašajām diskusijām masu saziņas līdzekļos zvana uz Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) un vaicā, kā tad īsti ir ar...

  • Izdos pastmarku ar Alūksnes ģerboni

    Latvijas Pasts atbalstījis Alūksnes pilsētas domes vēlmi un nolēmis nākamā gada sākumā izdot pastmarku ar Alūksnes pilsētas ģerboni. Uz tā attēlota...

  • Aicina balsot par grāmatām

    Sabiedriskā organizācija “Lauku bibliotēku atbalsta fonds” sadarbībā ar publiskajām bibliotēkām mudina izvirzīt grāmatas - kandidātus konkursam...

  • Otrreiz izvirzīts ultimāts nav ultimāts

    Ikviens vēlas iekārtot savu māju un tās apkārtni pēc saviem uzskatiem. Tas attiecas arī uz valsts politiku.Ikviens vēlas iekārtot savu māju un tās...

  • Viesosies zviedru delegācija

    Alūksnē vairāku dienu vizītē 8.septembrī ieradīsies Zviedrijas sadraudzības pilsētas Sundbibergas pašvaldības, Lauvu kluba un psihiatrijas...

  • Dāvina enciklopēdijas un stimulē izglītoties

    Zeltiņu pagasta padome pašvaldības skolas bibliotēkai Zinību dienā dāvināja trīs enciklopēdijas, bet tagad skolēniem organizē erudīcijas spēli “Par...