Nav no tiem klusākajiem papagaiļiem

Pirms aptuveni gada iegādājos korellas papagaili, kuram zooveikala pārdevējas bija devušas vārdu Kārlis, ko es pārdēvēju par Karlo. Jau pēc pusgada, lai manam Karlo nebūtu pārāk skumji, iegādājos viņam draudzeni Luku.
Diāna Lozko

Saprot, ka nekas baiss nav
Kad Karlo nokļuva manās mājās, viņš bija ļoti pārbijies. Pirmajā dienā viņš neēda un neizdvesa ne skaņu. Izlasīju, kā pieradināt šos papagaiļus sēdēt uz rokas un ķēros klāt. Jānopērk saldie kociņi - papagaiļiem paredzētie našķi. Kociņš jāvirza tuvāk papagailim, kurš tam noteikti knābs, kā arī šņāks. Tad palaikam jāturpina šis kociņš likt tuvāk papagailim. Papagailis, knābjot saldajā kociņā, saprot, ka nekas baiss tas nav. Tā viņš lēnām sāk pierast pie svešķermeņa būrī. Ja kociņu virza nevis pie knābīša, bet zem vēdera tuvāk kājām, viņš uz tā sāk kāpt virsū. Pēc tam jau kociņu var aizstāt ar pirkstu. Kad beidzot papagailis sēž uz pirksta, tad sāc domāt, kuram tad bija vairāk bail – man no papagaiļa vai viņam no manis.
Putniem ir vajadzīga kompānija. Kad Karlo pirmo reizi sāka vīterot kādu melodiju, biju ļoti priecīga, un mani, protams, saviļņoja viņa spalgais spiedziens katru reizi, kad es izgāju no istabas. Taču tas tikai liecināja, ka putnam ir nepieciešama kompānija, bet es nereti devos ārpus mājas arī uz pāris dienām. Kad reiz pēc atvaļinājuma atgriezos mājās, ieraudzīju savu papagaili mazliet pavārgušu ar vairākām izkritušām spalvām. Tad sapratu, ka putnu depresija nav vis mīts. Ja papagaiļi ilgu laiku ir vieni vai arī viņu būrīša biedri aizlido uz citiem medību laukiem, tad putniņš aiz bēdām var pat nomirt, bet vispirms sev pamatīgi izplūkā spalvas. Tā es nolēmu nopirkt savam papagailim draudzeni un manās mājās ienāca Luka.

Putni ēd arī tapetes
Papagaiļu meitenes ir daudz agresīvākas par puišiem. Mans vīterojošais Karlo aizvien retāk izdod skaņas, jo Luka viņu ir pārspiegusi un māk atveidot uzsvilptās melodijas. Ja ar korellām cītīgi strādā, šie papagaiļi var pat iemācīties runāt. Mans sapnis par saskanīgu pāri spalgi griež katru rītu man ausī. Agrāk Karlo sāka dziedāt tikai desmitos no rīta, bet Luka sāk spalgi spiegt līdz ar pirmo saules stariņu un nereti nepalīdz pat sega uz būra. Šie putni nav no tiem klusākajiem. Tie nav arī piemēroti astmas slimniekiem, jo korellas rada daudz mazu pūku gluži kā kaķi.
Kad būris ir vaļā, putni, visticamāk, laidīsies uz aizkaru stangas. Tad nu gan jābūt gatavam ieraudzīt aizkarus un palodzi zaļus. Putni ēd arī tapetes un visu, kas vien viņiem ir pa knābim. Zinu, ka ir papagaiļi, kuri, saēdušies tapetes, nomiruši. Nebaidieties putnus dzenāt pa istabu un neļaujiet sēsties uz aizkaru stangas! Viņi pēc kāda laika atradīs kādu citu vietu, kur nolaisties. Ja negribat, lai jūsu putns aizlido, viņam var apgriezt spārnus, taču es to neesmu darījusi. Līdzko uzrodas otrs papagailis, pieradināšana kļūst pavisam grūta. Pagaidām Karlo un Lukai nav pēcnācēju, taču, ja tādi būs, tad tie noteikti būs uzreiz jāpieradina pie rokām, jo kopš mazotnes trenēti papagaiļi spēj iemācīties daudz vairāk dažādu lietu un skaņu. Ja putns izdēj olu, bet jūs negribat jaunus putnus, vienmēr īsto olu var aizvietot ar mākslīgo. Tiesa gan, tad putnu mammas var bezgala ilgi sēdēt uz šādas olas. ◆

Fakti

Korellu dzimtene ir Austrālija, kur tie skaita ziņā atpaliek vienīgi no pundurpapagaiļiem. Šie putni ligzdo koku dobumos, īpaši nenopūloties ar ligzdas vīšanu - olas tiek dētas uz dobumā esošās satrunējoša koka pamatnes. Korellām ir izteiktas dzimumu atšķirības. Pieaugušiem tēviņiem ir citrondzeltena seja ar oranžsarkaniem plankumiem ausu rajonā. Cekuliņš ir dzeltens, bet spalvas astes apakšpusē vienkrāsainas, bez raibumiem. Mātītes ķermeņa krāsojums ir līdzīgs, tikai maska ir pelēcīgi dzeltena, ar gaišāk oranžiem vaigiem. Astes spalvu apakšpusi klāj šķērssvītrots zīmējums. Pieaudzis korella ir aptuveni 30 centimetrus garš. Dzīves ilgums - apmēram 20 gadi. Lidspalvu apgriešana putnam nesāp, jo spalvās nav nervu. Nogrieztās spalvas ataug, griešana ieteicama divreiz gadā.
Avots: www.dinozoo.lv

Citu datumu laikraksti

  • Ugunsdzēsējiem - 28 zeķu pāri 2

    Ugunsdzēsējiem - 28 zeķu pāri

    Pateicībā par ugunsdzēsēju glābēju grūto darbu Alūksnes pilsētas pensionāru biedrības “Sudrabs” rokdarbu pulciņa dalībnieces noadījušas 28 pārus...

  • Sacepums “Svara vērotāju bieds”

    Sacepums “Svara vērotāju bieds”

    Vistas fileju izklapē. Liek cepamajā traukā, apber ar sāli un pipariem. Pa virsu kārto šampinjonus un tomātu šķēles. Sarīvētu sieru sajauc ar...

  • Ūdenstilpēs – jauni noteikumi

    Alūksnes novada domē ir apstiprināti publisko un pašvaldības ūdenstilpju, to salu un piekrastes zonas uzturēšanas un sabiedriskās kārtības noteikumi,...

  • Lieldienās “dēj” krāsainas olas 2

    Lieldienās “dēj” krāsainas olas

    Lāsma Ludviga mācās Strautiņu pamatskolas 8.klasē un ir aktīvs mazpulcēns. Strautiņu mazpulkā viņa darbojas jau sesto gadu. Šogad viņa no “Mazpulcēnu...

  • Suns, kurš cēlies no elfiem

    Suns, kurš cēlies no elfiem  2

    Lauris Šutijs mācās tikai 3.kla­sē Alūksnes novada vidusskolā, bet jau aptuveni divus gadus piedalās kinologu sacensībās ar savu Velsas korgija...

  • Labi rezultāti

    smiltene ◆ Pagājušajā nedēļā Smiltenē suņu nacionālajā divcīņā starp 27 dalībniekiem bija arī alūksnieši: Raivis Podrezovs ar Pradu, Roberts...

  • Rūpējas par “zaļo zeltu”

    Rūpējas par “zaļo zeltu”

    Ojāra Gailīša kokaudzētava “Miķeļi” ir vienīgā meža stādu kokaudzētava visā Alūksnes un Apes novadu apkārtnē. Tur audzētās eglītes un priedītes...

  • Muzejā - cimdi, jostas un gleznas 2

    Muzejā - cimdi, jostas un gleznas

    Alūksnes muzejā ir skatāmas divas jaunas izstādes - “Pierobežas raksti cimdos un jostās”, kā arī mākslinieces Laines Kainaizes gleznu ...

  • Burkānu kēkss

    Burkānu kēkss

    5-6 burkānus sarīvē rupjās skaidiņās, pielej 3 ēdamkarotes eļļas, pievieno 2 olas, 250 gramus cukura, puspaciņu vaniļas cukura un labi izmaisa. 6...