Nav pasaulē vietas, kur nebūtu ukraiņu

Ukraiņu vēsture Latvijā sākas aptuveni 19.gadsimtā. Pirms 1. pasaules kara ukraiņu diaspora nav bijusi liela - aptuveni trīs līdz četri tūkstoši ukraiņu, kuri lielākoties strādāja rūpniecības nozarēs.

Ukraiņu vēsture Latvijā sākas aptuveni 19.gadsimtā. Pirms 1. pasaules kara ukraiņu diaspora nav bijusi liela - aptuveni trīs līdz četri tūkstoši ukraiņu, kuri lielākoties strādāja rūpniecības nozarēs. Šodien ukraiņi Latvijā ir nepilni
62 tūkstoši (2,6 procenti no visiem valsts iedzīvotājiem) un ir trešā lielākā etniskā minoritāte.
Pirmās ukraiņu organizācijas Rīgā dibinātas pagājušā gadsimta sākumā. "Ukraiņiem tāpat kā latviešiem patīk dziedāt, un tas viņus tuvināja. Darbojās arī dramatiskais kolektīvs. Bet jau 1913.gadā, evakuējot daudzus rūpniecības uzņēmumus uz Krieviju, aizbrauca arī liela daļa ukraiņu. Tikai trīsdesmitajos gados ukraiņu sabiedriskā un kultūras dzīve sāka atkal aktivizēties," stāsta Latvijas Ukraiņu savienības līdzpriekšsēdētājs Viktors Stefanovičs.
Par dzimto atzina krievu valodu
Pēc 2. pasaules kara Latvijā ieplūda ukraiņi, kas šurp bija atsūtīti vai nu strādāt vai izlēmuši te mācīties. Tikai Atmodas laikā ukraiņi sāka sevi apzināties kā nozīmīgu nāciju arī Latvijā, kaut gan vēl 1996.gadā lielākā daļa ukraiņu par dzimto atzina krievu valodu.
V.Stefanovičs atzīst, ka ukraiņu valodas jautājums ir sāpīgs, jo daudz ir jauktu ģimeņu. "Priecājamies par ģimenēm, kurās latvieši sūta bērnus uz ukraiņu skolu. Pasākumos dziedam un sarunājamies ukraiņu valodā. Mēs centīsimies, lai ukraiņi atgriežas pie dzimtās valodas. Jo vairāk valodu cilvēks zina, jo ir garīgi bagātāks," domā V.Stefanovičs.
Biedrība atzīmēs gadadienu
Ivans Naļivaiko ir Latvijas Ukraiņu biedrības "Dņipro" priekšsēdētājs un priecājas, ka biedrība rudenī atzīmēs 15.gadadienu. "Biedrības mērķis ir ukraiņu kultūras, valodas un tradīciju saglabāšana. Mūsu biedrība ir Pasaules Ukraiņu kongresa locekle. Mūs uztrauc integrācijas jautājumi, jo Latvijas likumdošana nav pilnībā sakārtota attiecībā uz mazākumtautībām. Biedrībā darbojas koris "Dņipro", kas koncertē Latvijā gandrīz katru nedēļas nogali. Bez mūsu biedrības ir arī citas ukraiņu organizācijas Rīgā, biedrības Rēzeknē, Ventspilī, Liepājā, Vangažos. Savulaik bijām izveidojuši svētdienas skolu, kuru apmeklēja gan bērni, gan pieaugušie. Pēc kāda laika tā kļuva par Rīgas Ukraiņu vidusskolu," stāsta I.Naļivaiko.
Pirmā ukraiņu skola visā Latvijas vēsturē
Ja vairākām etniskajām minoritātēm nacionālās skolas bijušas Latvijas brīvvalsts laikā, tad Rīgas Ukraiņu vidusskola ir pirmā ukraiņu skola visā Latvijas vēsturē. Tā dibināta 1991.gadā un šogad svinēs pirmo izlaidumu. Skolas direktore Lidija Kravčenko uzskata, ka absolventi spēs turpināt izglītību gan Latvijā, gan Ukrainā, gan citur Eiropā.
"Es skolā pildu tādu kā mammas funkciju, jo bērni ukraiņu valodu mācās skolā. Daudzi vecāki dzimuši Latvijā un savu dzimto valodu vairs nezina, bet vecāsmammas vēlējušās, lai mazbērni mācās ukraiņu skolā. Bērni atjauno un saglabā senču valodu. Skolā mācās ne tikai ukraiņu bērni, bet arī latvieši, ebreji, krievi. Mācīsim visus, kas tikai gribēs mācīties mūsu skolā. Citu nacionalitāšu interese par ukraiņu valodu, kultūru izraisa tikai prieku un lepnumu par savu nacionalitāti," stāsta L.Kravčenko.
"Tieši nacionālajās skolās ieaudzina toleranci pret Latviju. Skolā ir nopietna attieksme pret mācībām un redzama perspektīva - tikai kvalitatīva skola nākotnē varēs izdzīvot. Kvalitāti nosaka gan mācību priekšmeti, gan kultūra," piebilst skolas direktores vietnieks Egils Vilkaušs, latvietis, kas, strādājot šajā skolā, apguvis ukraiņu valodu un kam tuva ukraiņu kultūra.
Bez kautrēšanās teiks, ka ir ukrainis
"Nācijas kopīgās iezīmes atkarīgas no tā, kā esi audzināts, kādās tradīcijās dzīvojis, ko mācījusi vecāmamma, varbūt Dievu esi lūdzis ukraiņu valodā. Bērns ies pasaulē, viņā būs kultūra, un viņš bez kautrēšanās teiks, ka ir ukrainis," papildina L.Kravčenko.
Dzejnieks un atdzejotājs, Latvijas Universitātes pasniedzējs un arī Ukraiņu skolas skolotājs Jurijs Sadlovskis Latvijā dzīvo piecus gadus un labi pārzina latviešu valodu. Latviešu kultūrā - tradīcijās, ornamentos, godos - viņš saskatījis daudz līdzīga. Viņš ar kultūras starpniecību būvē tiltu starp abām tautām. "Ukraiņi un latvieši ir līdzīgi. Abas ir zemnieku tautas. Ir labs teiciens: kur divi ukraiņi, tur trīs partijas. Vai kaut ko līdzīgu nesaka latvieši arī par sevi? Ukraiņi, manuprāt, ir skaudīgi, bet šī īpašība viņiem palīdz attīstīties. Piemēram, ja kaimiņam ir skaista māja, tad otram kaimiņam nākamgad būs vēl skaistāka - sava veida sacensība, kas palīdz izdzīvot. Ukraiņiem nav grūti integrēties, jo ukrainis saprot savu vietu šajā pasaulē, arī Latvijā. Tas vajadzīgs bērniem un sev. Jādzīvo kopā ar cilvēku un pašam jābūt cilvēkam. Un kā bez Dieva? Kā bez godiem? Es pakāpeniski atdzejoju latvju dainas, un tajās ir kaut kas tik tuvs mums," stāsta J.Sadlovskis.
"Ukraiņus ciena visā pasaulē, viņi ir atvērtām dvēselēm. Ja cilvēks nāk ar atvērtu dvēseli, tad tas liecina, ka varam visur eksistēt un dzīvot sabiedrībā, lai kur būtu. Nav pasaulē vietas, kur nebūtu ukraiņu," saka I.Naļivaiko.

Citu datumu laikraksti

  • Vai līki gurķi būs jāizmet?

    Runājot par ES uzliktajiem ierobežojumiem dārzeņu audzētājiem, visvairāk piemin standartu gurķim, kas Eiropas Savienībā nedrīkstēšot būt līks.Runājot...

  • Ar ko ES atšķiras no PSRS?

    Abām savienībām ir zināma līdzība: Padomju Savienībā bija 15 republikas, Eiropas Savienībā ir 15 dalībvalstis.Abām savienībām ir zināma līdzība:...

  • Upe

    "Apsīšu" mājas grimst ziemas vakara krēslā, taču tās logos neatspīd ne mazākais gaismas stariņš, kas vēstītu par to, ka mājās būtu kaut viena dzīva...

  • Svaigu puravu salāti

    Puravu salātu pagatavošanai nepieciešams: puravs, vidēja lieluma gurķis, ābols, puscitrons un nedaudz sīpolloku.Puravu salātu pagatavošanai...

  • Puravus dēvē par vitamīnu banku

    Pēc garšas maigākos sīpolu "radiniekus" puravus pamatoti var dēvēt par vitamīnu banku.Pēc garšas maigākos sīpolu "radiniekus" puravus pamatoti var...

  • Ko mēs esam uzzinājuši no kinofilmām?

    Ja uz vientuļa ceļa mašīnai saplīst riepa vai gadās kāda cita ķeza, arī mobilajam nosēdīsies akumulators vai nebūs zonas.Ja uz vientuļa ceļa mašīnai...

  • Latvijas ierēdņi kalpos Latvijai

    – Vai Latvijas ierēdņiem būs jāstrādā pēc Latvijas vai pēc ES likumiem?– Vai Latvijas ierēdņiem būs jāstrādā pēc Latvijas vai pēc ES likumiem? - Pēc...

  • Medniecības noteikumi daudz nemainīsies

    – Vai mainīsies medniecības noteikumi? Ja jā, tad - kas tieši?– Vai mainīsies medniecības noteikumi? Ja jā, tad - kas tieši? Kur ar tiem var...

  • Eiropas Savienības valstīs glābj purvus

    Pārsteidzoša ir Eiropas kultūras daudzveidība ar trokšņainajām ielām Romā, modernajiem muzejiem Berlīnē un slavenajiem Lisabonas tramvajiem.Pārsteidzo...