Neaizmirsīsim skolotājus!

Skolotāja profesija kādreiz bija ļoti augstu novērtēta, bet kā ir mūsdienās? 7.oktobrī ir Skolotāju diena, kad ir iespēja izrādīt lielāku uzmanību un mīlestību šī aroda pārstāvjiem. Kāds ir skolotājs tagad un kāds tas bija pirms daudziem gadiem? Katram noteikti ir kāds mīļš skolotājs, kurš palicis atmiņā un kuram gribas teikt paldies.
Mārīte Vilande, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas absolvente
Skolotājs var būt arī draugs“Uzskatu, ka skolotāja profesija ir viena no grūtākajām - no tā, kā skolotājs veiks savu darbu, ir atkarīga skolēna attieksme pret izglītību kopumā. Viņam jāprot atrast pieeja katram skolēnam mācību procesā un vajadzības gadījumā arī skolēna vecākiem, kas ir ļoti grūti, jo mēs katrs esam dažādi - saprast to īsto pieeju ir gandrīz neiespējami. Labs pedagogs ir tāds, kurš saskata potenciālu visos bērnos, arī tajos, kuriem iet grūtāk. Jauki, ja skolotājs prot bērnus ieinteresēt mācību procesā, izmantojot arī netradicionālākas metodes. Viennozīmīgi šī nav viegla profesija. Domāju, ka skolotāja darbs ir novērtēts, bet ne pietiekami. Ja agrākos laikos cilvēki iepazīstoties uzzināja, ka sarunu biedrs ir pedagogs, tas raisīja cieņu un sava veida bijību, bet mūsdienās tas vairs nav tik izteikti, jo arī cilvēku attieksme pret izglītību ir mainījusies. Pirms gadiem trīsdesmit pedagogs bija autoritāte, kad attiecības starp skolēnu un skolotāju bija oficiālākas, varbūt pat vēsākas. Man patīk, ka mūsdienās šīs profesijas pārstāvji ar bērniem darbojas krietni brīvāk - kā ar vienlīdzīgiem. Es paldies saku visiem skolotājiem, ar kuriem man nācies sadarboties, bet visvairāk esmu pateicīga skolotājai Ingunai Vilemsonei, jo viņa parādīja, ka skolotājs var būt arī draugs, ka kopīgi var atrisināt jebkuru problēmu. Skolotāju dienā visiem skolotājiem novēlu izturību un kreativitāti darbā ar skolēniem!”

Irēna Meistere, Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas bijusī skolotājaNovēl darbā neizdegt“Par skolotāju esmu strādājusi 54 gadus, bet tagad esmu pensijā, kaut gan reizēm izpalīdzu pedagogu darbā, ja ir tāda nepieciešamība. Vienmēr esmu vēlējusies būt skolotāja, tas bija mans aicinājums. Kad es sāku strādāt, vairāk tika uzsvērts patriotisms, skolotājs savu darbu nedarīja tikai atalgojuma dēļ, jo sabiedrība dzīvoja pieticīgākos apstākļos. Mūsdienās ir daudz moderno tehnoloģiju, kas atvieglo skolotāja darbu, bet kādreiz mēs paši gatavojām visus uzskates līdzekļus. Skolotājs nerēķinās ar laiku, jo jāstrādā arī ārpus darbalaika. Attiecības starp pedagogu un jaunieti kādreiz bija distancētākas – skolotāju uztvēra kā gudrāko, viņš bija autoritāte. Skolotājs varēja atļauties būt stingrāks. Mūsdienās viss ir brīvāks, attiecības ir demokrātiskākas, jo mainās laiki, paaudzes... Man patīk, ka šodien lielāku akcentu liek uz bērna domāšanu, radošumu. Pats galvenais ir mīlēt bērnus, domāt par viņu nākotni. Svarīgi ir redzēt katrā skolēnā viņa talantu, skolotājam jābūt profesionālam. Manuprāt, mūsu profesijas pārstāvjiem jāievēro zināmas tikumiskās normas – skolotājs nevar atļauties visu to, ko kādas citas profesijas pārstāvis, ar saviem darbiem jārāda bērniem piemērs. Es visiem skolotājiem novēlu izjust prieku par to, ko viņi dara! Vislielāko prieku skolotājam sagādā labi rezultāti, tāpēc novēlu uz tādiem iet. Vissvarīgākais, ko iesaku pedagogiem – neizdegt savā darbā!”

Armands Mastiņš, Alūksnes novada vidusskolas skolēnsSkolotājiem vajadzīgi stipri nervi“Manuprāt, neviens nav ideāls. Bet labs skolotājs ir tāds, kurš spēj saprasties ar jauniešiem, palīdz grūtos mirkļos un uzdod mazāk mājasdarbu. Personīgi es šo profesiju neizvēlētos, jo man šķiet, ka pedagogi mūsdienās nav novērtēti un ar mūsdienu jauniešiem nav viegli strādāt. Varētu būt, ka ir grūti, ja skolēni nevēlas ne klausīties, ne mācīties. Skolotājiem vajadzīgi stipri nervi! Es visiem skolotājiem novēlu izturību un lai viņi jauki pavada Skolotāju dienu! Īpašs paldies skolotājai Aijai Vilandei, kura diemžēl mūsu skolā vairs neko nemāca. Bez viņas palīdzības es nebūtu apguvis pašus sākumskolas pamatus.”

Citu datumu laikraksti

  • Bērni zīmē  dzejoļus

    Bērni zīmē dzejoļus

    Līdz septembra beigām Alūksnes pilsētas bibliotēkā izstādē “Zīmēju dzejoli” apskatāmas Alūksnes mākslas skolas audzēkņu darinātās grāmatiņas. Katra...

  • Alūksnes slimnīca – kā ķīlnieki 2

    Alūksnes slimnīca – kā ķīlnieki

    Šis būs stāsts par Alūksnes slimnīcu, par gulbeniešiem un balveniešiem, par Latvijas veselības aprūpes sistēmas lielajiem, melnajiem robiem, par...

  • Liels paldies,  ka Alūksnes slimnīca ir!

    Liels paldies, ka Alūksnes slimnīca ir!

    Gulbenietes, četru bērnu māmiņas Inetas Sidorovas-Ragas pieredzes stāsts un pārdomas par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Alūksnē, Gulbenē un...