Neatbalsta apvienošanos

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija gatavojas iesniegt grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, nosakot kārtību pašvaldību apvienošanai. Turklāt ministrijā uzskata, ka vienai vadībai ir jābūt Apes un Alūksnes novadam.

Novada iedzīvotāji nebūs ieguvēji
“Ministrijai vajadzētu argumentēt, ko iegūsim, apvienojot novadus. Mēs argumentēsim zaudējumus. Gan Apes, gan Alūksnes novada pašvaldība ir valsts dotācijas saņēmēja. Vai apvienojoties būs vairāk naudas budžetā? Kur radīsies jaunas darbavietas? Drīzāk darbavietu būs mazāk, jo lielākā novadā droši vien slēgs kādu skolu. Jā, pašvaldības administrācijā varētu būt mazāk darbinieku, bet pazudīs arī kādas iestādes. Tātad būs vairāk bezdarbnieku, kuri meklēs darbu citur vai arī izbrauks no valsts,” spriež Apes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju.
Viņa uzsver, ka no šādas apvienošanās novadu iedzīvotāji noteikti nebūs ieguvēji. Protams, ar likuma spēku var noteikt gan novada teritorijas lielumu, gan iedzīvotāju skaitu. Taču ir skaidrs, ka ne jau šie rādītāji nosaka novada dzīvotspēju un iespējas sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem. “Pagastā dzīvību uztur skola, tāpēc esam saglabājuši visas skolas. Lielākā novadā to vajadzību vērtēs pēc ekonomiskās efektivitātes. Taču svarīgi ir arī, lai laukos dzīvotu jaunās ģimenes, kuru bērni var mācīties tuvu mājām. Ja vajadzēs braukt kilometriem tālu uz skolu, ģimene meklēs citu dzīvesvietu,” skaidro A.Harju. Jau tagad ir pagasti, kur nav ne pasta nodaļas, ne skolas... Turpinot apvienošanu un centralizāciju, būs vēl vairāk tādu vietu.

Trūkst argumentu, kāpēc apvienoties
“Ja vēlas turpināt administratīvi teritoriālo reformu, kas netika pabeigta, ir jābūt skaidriem noteikumiem. Turklāt tajos būtu jāparedz decentralizācija novadā, lai pagastos paliktu cilvēki, kuri nodrošina pakalpojumus vietējiem iedzīvotājiem, kā arī rūpējas par to, lai viņiem būtu ērti un interesanti dzīvot,” atzīst A.Harju. Viņa nesen piedalījās darba sanāksmē Saldū, kur iepazina darbu lielā novadā. Tajā ir 12 pagastu pārvaldes, kurām ir pakļautas vietējās iestādes un uzņēmumi, tāpēc iedzīvotāji neizjūt neērtības, kas saistītas ar pakalpojumu centralizāciju. Vienots ir tikai skolu tīkls, kurā vietējās skolas ir saglabātas kā filiāles. “Diemžēl mazo novadu, arī Apes novada pašvaldība, nevar pretendēt uz finansējumu visās Eiropas Savienības struktūrfondu programmās, jo ar likumu ir noteikts, ka tikai lielās pašvaldības var saņemt atbalstu, piemēram, būvniecībai,” norāda A.Harju.  Iespējams, tikusi pieļauta kļūda, ka sākotnēji netika veidots viens novads bijušā Alūksnes rajona teritorijas robežās. “Toreiz atļāva lemt un izvēlēties. Tagad atkal reorganizēsim? Tikko ir nostiprināta šī struktūra, radusies izpratne, kā tai funkcionēt, un atkal visu izjaukt? Nezinu, kam tas ir vajadzīgs,” secina A.Harju. Kā administratīvi teritoriālās reformas ieguvums ir izvirzīta iedzīvotāju skaita palielināšana, finanšu līdzekļu koncentrācija un pašvaldību spēja piesaistīt investorus. Vai var nosaukt kaut vienu teritoriju, kur pēc apvienošanās ir vairāk iedzīvotāju, lielāka rocība un pašvaldības nodrošinājušas investīciju piesaisti? “Vajadzētu izpētīt, kādas ir pašvaldības pirms un pēc reformas, lai varētu salīdzināt,” uzsver A.Harju.

Nedrīkst mētāties ar
lēmumiem
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Aivars Fomins pieļauj, ka lielāka skaidrība varētu būt pēc 12.marta, kad notiks Latvijas Pašvaldību savienības sēde, kurā tiks spriests par ministrijas ieceri. Viņš nezina teikt, vai Apes novads ir par mazu, jo ir daudzi vēl mazāki. To dzīvotspēju A.Fomins apšauba. “Ja tagad apvienotos, būtu atkal vecā Alūksnes rajona teritorija. Taču man ļoti nepatīk, ka par šādām lietām runā un lemj, pirms nav izpētīts, kādus ieguvumus un zaudējumus nesīs reformas. Nevar tā rīkoties – sadalīsim. Nepatika? Apvienosimies! It kā šāda rīcība neskartu dzīvus cilvēkus!” ir neapmierināts A.Fomins. Viņš uzskata, ka gan iedzīvotājiem, gan pašvaldību darbiniekiem ir vajadzīga skaidrība. Tāpēc pirms reformām ir nepieciešams izvērtēt visus plusus un mīnusus, kā arī to, ko reforma ir devusi līdz šim. Tāpēc A.Fomins neņemas apgalvot, vajadzētu vai nevajadzētu apvienot Apes un Alūksnes novadus. “Tas būtu bezatbildīgi. Tiesa, novadus veidojot, pašvaldības saņēma 200 000 latu un varēja sakārtot infrastruktūru. Diemžēl citādi jau naudu nevaram dabūt, tāpēc atkal sola
100 000 latu katrai jaunajai teritoriālajai vienībai,” atzīst A.Fomins. Viņš uzsver, ka tagad pašvaldības ir citādā situācijā, nekā tās bija, pirms tika sākta novadu veidošana.

Citu datumu laikraksti

  • Aktīvi piedalās skatēs

    Apes un Alūksnes novadu radošie kolektīvi virzās aizvien tālāk un aktīvi piedalās dažādās skatēs. Limbažos, Smiltenē un Valkā turpinās Vidzemes...

  • Alūksne īsumā

     Alūksne Policija jau informēja, ka 18.februārī pulksten 12.40 Latgales ielā pie mājas nr. 8 neatļautā vietā ielas braucamo daļu šķērsojusi...

  • Vai paliksim bez sabiedriskā transporta?

    Pasažieriem Vidzemes un Zemgales reģionā jau visai drīz var nākties samierināties ar vietējo reģionālo pārvadājumu samazināšanos – nesegto pagājušā...

  • Notiks tradicionālais slēpojums

    Alūksnes novada ziemas sporta centrā „Mežinieki” 2.martā notiks tradicionālais slēpojums „Alūksne 2013”. Šīm sacensībām rit jau trešais gadu desmits,...

  • Horoskopi

    22. – 28.februārisAuns Brīvdienas tiks pavadītas jaukā ģimeniskā atmosfērā. Var nākties darīt darbus, kuri nepadodas tik labi, kā gribētos....